Ķīnā esošo Pojanhu ezeru mēdz dēvēt par otru Bermudu trijstūri, un tajā patiešām nogrimis daudz kuģu un gājis bojā daudz cilvēku. Savukārt Dienvidosetijā esošā Ertso ezera ūdens vidēji ik pēc pieciem gadiem pilnībā pazūd, taču pēc kāda laika atkal tikpat noslēpumaini atgriežas. Pētniekiem saistībā ar šīm parādībām joprojām ir tikai pieņēmumi, un to, kas tur patiesībā notiek, nezina neviens.

Pēkšņa vētra ūdensglāzē

Viena no planētas anomālajām un joprojām neatminētajām mīklām ir saldūdens ezers Pojanhu, kas atrodas Ķīnā pie upes Jandzi krastiem, un to mēdz uzskatīt par vienu no lielākajām šīs valsts ūdenskrātuvēm. Lielo upi un mistisko ezeru savieno neliela gāte, kas ir vienīgā šīs ūdenskrātuves noplūdes artērija. Tostarp ezera laukums un dziļums mēdz mainīties atkarībā no sezonas, piemēram, laukums mainās robežās no 2,5 līdz 5 tūkstošiem kvadrātkilometru, vislielāko apjomu sasniedzot vasaras periodā.

Ezers veidojies ļoti sirmā senatnē. Pirms vairākiem desmitiem tūkstošu gadu šī teritorija bija upei Ganai piekļautā līdzenuma daļa. Saistībā ar to, ka ezerā ir saldūdens un saglabājies labvēlīgs klimats dzīvajām būtnēm, tur mīt ļoti daudz gājputnu. Speciālisti aprēķinājuši, ka vidēji tie esot līdz 500 000 putnu, un šā iemesla dēļ ezeru regulāri apmeklē daudz dzīvnieku vērotāju un fotogrāfu. Taču ezeram Pojanhu diemžēl piemīt arī nelāga reputācija, un ne gluži bez pamatojuma to mēdz dēvēt par “Ķīnas Bermudu trijstūri”, jo jau kopš seniem laikiem šeit fiksēts liels pazudušu kuģu, liellaivu un kuteru, laivu un tajos esošu cilvēku daudzums.