Neilgi pēc Donalda Trampa ASV prezidenta pilnvaru pildīšanas uzsākšanas tā dēvētā Baltā nama oficiālajā tīmekļa vietnē esot parādījies viņa dzīvesbiedres Melānijas portrets, kurā skaidri saskatāms uz viņas kreisās rokas esošais gredzens ar 25 karātu briljantu, kuru Donalds viņai uzdāvinājis abu kāzu 10. gadadienā. Daudziem tas šķita izaicinoši, varbūt pat mēreni nepārdomāti, taču laikam jau tikpat daudzi joprojām pat nenojauš, ka 25 karāti – tas nemaz nav kaut kas ārkārtīgi īpašs. Proti, dārglietu saimē ir arī ievērojami “svarīgāki” brīnumi.

“Kulinans I”

“Kulinans I” ir viens no deviņiem lielajiem briljantiem, kas radies pasaulē lielākā zināmā dimanta, ko dēvē par “Kulinanu”, slīpēšanas rezultātā. Akmens atrasts 20. gadsimta sākumā britu kolonijā Transvālā tagadējās Dienvidāfrikas teritorijā, tā svars bija 3100 karāti jeb 621,2 grami, un tas piederēja dimanta raktuvju pārvaldniekam Frederikam Velsam. Vēstīts, ka viņš pats personīgi kādas kārtējās apgaitas laikā karjera sienā aptuveni deviņu metru attālumā no augšējās malas ievērojis neparastu spīdumu, un jau drīz raktuvju strādnieki no turienes izkašņāja gigantiski lielu dimantu, kura izmēri bija 10x6,5x5 centimetri. Jau acumirklī izrādījās, ka akmenim piemīt pārsteidzoša tīrība – tajā nebija citu minerālu iekļāvumu, burbuļu un plaisu.

1908. gadā atbildīgas personas pieņēma lēmumu saskaldīt lielo dimantu vairākos atsevišķos fragmentos un tos noslīpēt. Leģendāro dimantu nosūtīja slavenajiem Amsterdamas juvelieriem brāļiem Askoriem, kuri pirms visu darbu uzsākšanas vismaz pusgadu to pamatīgi izpētīja un iepazina. Pēc aptuveni četriem gadiem bija gatavi divi ļoti lieli, septiņi vidēji lieli un deviņdesmit seši mazi neparastas tīrības briljanti. Vislielāko sadalītā dimanta daļu noslīpēja bumbiera formā un nodēvēja par “Āfrikas zvaigzni” jeb “Kulinanu I”, un tā svars ir 530,2 karāti.