Par megalodonu dēvē gigantisku ūdens dzīvnieku, kurš, kā uzskata mūsdienu pētnieki, neiedomājami tālā senatnē pasaulē ieradās, it kā nomainot pilnībā izmirušos dinozaurus, tātad aptuveni mazliet vairāk nekā pirms sešdesmit miljoniem gadu, un pats pilnībā izmira pirms aptuveni desmit miljoniem gadu.

Tā ir aizvēsturiska gigantiskā haizivs, un tās atliekas praktiski nav atrodamas, galvenokārt tādēļ, ka haizivju skeletu veido nevis kauli, bet gan skrimšļi, kam atšķirībā kaut vai no to pašu dinozauru kauliem piemīt ārkārtīgi neliels “derīguma termiņš”. Tāpēc var droši uzskatīt, ka līdz kādam nejaušam gadījumam arheoloģijas praksē visi šā monstra agrīnie attēlojumi bija nekas vairāk par pašu pētnieku neierobežotas fantāzijas augļiem.

Drakons nav haizivs

Vispār vienīgais reālais apliecinājums tam, ka tāds megalodons savulaik patiešām eksistējis, bija ļoti reti iežos atrodami tā gigantiskie zobi. Turklāt agrāk tie pētnieki, kuriem palaimējās atrast megalodona zobu, sākotnēji vispār domāja, ka to pazaudējis kaut kāds noslēpumains drakons, un tas katrā ziņā tikai vēl vairāk nostiprināja ticību šo mītisko briesmoņu eksistēšanai. Kādu nieku izglītotāki ļaudis savukārt centās iegalvot, ka tas neesot drakona zobs, bet gan drakona mēle, lai gan arī šie “speciālisti” tā arī nespēja piemeklēt puslīdz nopietni vērtējamus faktus sava uzskata pamatošanai.