Seno Ķīnas piramīdu savādais izvietojums

Itāļu astrofiziķis un arheoastronoms Džulio Maljī secinājis, ka Senās Ķīnas kurgānu kapeņu jeb faktiski piramīdu, kurās apglabāti imperatori, izvietojums saistīts ar Ziemeļu polu tai pasaulei, kurā patlaban atrodas Mazā Lāča alfa. Piramīdu puses, kas uzbūvētas dažādos laikos, ir orientētas atšķirīgi, kam par iemeslu esot zemes ass precesija.

Atsevišķiem ķīniešu valdniekiem, ieskaitot Ciņu Šihuandi, striktā kurgānu kapeņu orientācija atbilstoši debess pusēm ir diženuma simbols. Šim nolūkam piramīdu būvnieki izmantojuši Saules un zvaigznāju izvietojumu, lai tādējādi atrastu virzienu uz Dienvidpolu – to debess sfēras punktu, ap kuru notiek zvaigžņu diennakts rotācija. Šihuandi, kurš valdīja laikā no 246. līdz 210. gadam pirms mūsu ēras, kapeņu izvietojums precīzi sakrīt ar līniju ziemeļi–dienvidi. Savukārt imperatoram Gaodzu (valdījis no 202. līdz 195. gadam p.m.ē.) piramīda novirzījusies par vairākiem grādiem.

Maljī sadalīja ķīniešu kurgānu kapenes divās galvenajās klasēs: viena ar novirzi no līnijas ziemeļi–dienvidi mazāk par vienu grādu, otra – ar novirzi par 8–14 grādiem. Viņš uzskata, ka tādas atšķirības iemesls ir precesija, kad Zemes ass maina savu virzienu telpā, kā rezultātā pasaules polos nokļūst dažādas zvaigznes. Pirms vairākām tūkstošgadēm pasaules Ziemeļu polā atradusies nevis Mazā Lāča alfa jeb tā dēvētā Polārzvaigzne, bet gan cita polārā zvaigzne – Kohaba jeb Mazā Lāča beta.

Maljī arī paudis uzskatu, ka atsevišķi imperatori izlēmuši neizvietot savas piramīdas virzienā uz dienvidiem, bet gan nodemonstrēt saikni ar Kohabu, kas jau aiziet no pasaules Ziemeļu pola un ko iepriekš pietiekami ilgu laiku uzskatīja par imperatora varas simbolu.