Lielākā daļa cilvēku, visdrīzāk, apgalvos, ka par aromātiem zina galvenokārt tikai to, ka tie mēdz būt jauki un ne tik jauki, labākajā gadījumā vēl arī spēcīgi un vāji. Profesionālam ķīmiķim aromāts ir vienkārša, no parastām molekulām sastāvoša viela. Savukārt biologam aromāts ir signāls, kuru dzīvie organismi noraida ar speciālo vielu feromonu palīdzību. Un tas ir fakts: aromātiskus ķīmiskos signālus izmanto kukaiņi, lielākā daļa dzīvnieku, kā arī ūdensaugi un pat zemākās sēnes. Mūsdienu zinātne atzinusi, ka pastāv pat tāda kā savdabīga “aromāta pase” jeb sertifikāts, kurā “ierakstīta” suga, dzimums un indivīds.

Līdzīgais cilvēkiem un citām dzīvajām būtnēm

Vārds ‘feromons’ tulkojumā no grieķu valodas nozīmē ‘uzbudinājuma nesējs’. Jaunākie pētījumi devuši iespēju atklāt ne tikai dzimumferomonus, bet arī agresijas, trauksmes un tā dēvētos iezīmēšanas feromonus, kas paredzēti teritorijas un īpatņu pārvietošanās virziena iezīmēšanai.

Par to, ka kukaiņi spēj ar aromātu pievilināt pretējā dzimuma īpatņus, zinātniekiem bija zināms jau vismaz pirms simts gadiem. Mahaona tēviņi savas sugas mātītes izdalīto aromātu sajūt pat vairāku kilometru attālumā, tūlīt pat steidzoties pie tās. Šim nolūkam daba kukainim ierīkojusi speciālas antenas. Ir tāda tauriņu suga, kuras mātītēm nemaz nav spārnu, un tūlīt pēc izšķilšanās no kūniņas tās vienkārši tup uz koku stumbriem. Taču šie tauriņi spēj izdalīt ļoti spēcīgu aromātu, un ar spārniem apveltītie sugas tēviņi tad no krietna attāluma salido pie savām bezspārnainajām mātītēm.

Tāpat zināms, ka to feromona molekulu, kas izraisa hemosignālu, daudzums ir pārsteidzoši neliels. Ožas jutīguma līmeni nav iespējams noteikt ar analīzes ķīmiskajām un patlaban esošajām labākajām spektrometriskajām pētījumu metodēm. Piemēram, zināms, ka zīdtārpiņa mātīte izdala 0,01 miligramu atraktanta, un tas izplatās vismaz 200 metru platā joslā vairāku kilometru attālumā! Proti, tikai daži tūkstoši molekulu spēj izraisīt gluži konkrētu uzvedības reakciju.