Lai nu kas, bet tieši cilvēka apziņas fenomeni ir īstena mīkla un tās darbības mehānismu joprojām nav izdevies pilnvērtīgi izskaidrot. Pat tajā gadījumā, ja runa ir pašiem par sevi, cilvēki nespēj izskaidrot virkni parādību – piemēram, dežavū un sapņus vai to, kas tad īsti ir talants.
Prosopagnozija
Nespēju atcerēties cilvēku sejas ne gluži vienmēr var izskaidrot ar parastu neuzmanību. Medicīnā ir tāds jēdziens – prosopagnozija jeb tātad nespēja iegaumēt sejas, ko izraisa bojājumi galvas smadzeņu pakauša daļas labajā apakšējā daļā. Ar prosopagnoziju sirgstošs cilvēks varbūt pat ne tik lielā mērā neiegaumē sejas, cik tās vienkārši nemaz neuztver. Tāds cilvēks līdz ar to nespēj noteikt arī to, kas viņam tuvojas – draugs vai naidnieks, un viņš nezina, kā rīkoties – sasveicināties, uzsmaidīt vai gatavoties uzbrukumam.
Savulaik rakstnieks Luiss Kerols savā sacerējumā "Alise Aizspogulijā" prosopagnozijas paraugu iemiesojis vienā no tēliem, kurš, atvadoties no Alises, pauž, ka nākamajā satikšanās reizē viņu nepazīšot, jo nespēs viņas seju atšķirt no citu cilvēku sejām. Prosopagnozija, īpaši tajā gadījumā, ja tā konstatēta gluži negaidīti, var cilvēku novest sociālajā izolācijā. Tāpēc mūsdienās jau izstrādātas speciālas terapijas, kuru uzdevums ir pacientus apmācīt citam citu atpazīt pēc citām pazīmēm – gaitas, sasukas, ķermeņa aprisēm, balss un tamlīdzīgi.