Aptuveni pirms 467 miljoniem gadu ar mūsu planētu esot noticis kaut kas vairāk nekā dīvains: okeānos mītošie trilobīti, brahiopodi un konodonti pēkšņi sākuši izzust, bet tos nomainīt atnācis īstens bezmugurkaulnieku jūras dzīvības formu sprādziens, un tas viss lielā mērā ļoti tuvu saglabājies arī mūsdienu Zemes okeānos. 

Šī parādība zinātnes aprindās zināma kā tā dēvētā ordovika radiācija, un mūsdienās tas uzskatāms par vislielāko bioloģiskās daudzveidības pieaugumu visā Zemes pastāvēšanas vēsturē. Pētnieki secinājuši, ka to varēja izraisīt klimata atdzišana un kārtējā ledus laikmeta iestāšanās.

Joprojām paliek strīdīgs jautājums par to, kas toreiz izraisījis šo aukstuma iestāšanos, taču visjaunākie pētījumi piešķirot iespēju pilnībā izslēgt vienu potenciālu un, iespējams, arī ļoti pretrunīgu skaidrojumu: kosmiskos putekļus. Noskaidrots, ka šie putekļi varēja rasties saistībā ar divu asteroīdu sadursmi joslā starp Marsu un Jupiteru, un tam sekojošā putekļu izplatīšanās visā Saules sistēmā varēja nopietni patraucēt saules gaismai sasniegt Zemi tik pietiekamā daudzumā, lai izraisītu krasu temperatūras samazināšanos.