Jautājums par lielo plēsēju populāciju ideālo apmēru nudien nav vienkāršs. Ir jāspēj sabalansēt sugas saglabāšanai nepieciešamo dzīvnieku skaitu un vietējo iedzīvotāju intereses. Šis līdzsvars tiek meklēts kā tepat Latvijā un visā pārējā Eiropā, tā arī Āfrikas valstīs.
Vietējo iedzīvotāju interešu ignorēšana visbiežāk noved pie nelikumīgām medībām, līdz ar to plēsēju populācijas beigu beigās tik un tā zaudē. Malumedību un biotopu sadrumstalotības dēļ pēdējā 21 gada laikā lauvu skaits ir samazinājies par 41 procentu – tas ir diezgan iespaidīgs zudums. Taču ne visur aina ir tik drūma, jo dažviet dzīvnieki pakāpeniski atgriežas. Šādi novērojumi fiksēti aizsargājamos dabas parkos Mozambikā un Čadā.
Piemēram, Zinaves Nacionālajā parkā, kas atrodas Mozambikā, pēc vairāku gadu desmitu prombūtnes pirmais lauva parādījās 2021. gadā.
Veiksmes stāsta pamatā ir ainavu mozaīkas izveide kombinācijā ar papildu dabiskajiem koridoriem, kas sniedzas vēl tālu aiz aizsargājamās teritorijas robežām. Reizēm lielo plēsēju samazināšanos tiešā veidā sekmē aizsargājamo teritoriju lokācijas īpatnības, piemēram, ja tās ir pārāk plaši izkliedētas. Tas neļauj dzīvniekiem pārvietoties atbilstoši sezonālām norisēm, turklāt liedz iespēju jaunajiem tēviņiem doties prom no piedzimšanas vietas, lai atrastu sev jaunas teritorijas. Lai šīs problēmas risinātu, lieti noder šim procesam paredzēti dabiskie koridori.