1934. gada 9. oktobrī. Pirms 90 gadiem ar horvātu nacionālistiem saistīts grupējuma "Iekšējās Maķedonijas revolucionārā organizācija" (IMRO) terorists bulgārs Vlado Černozemskis valsts vizītes laikā Marseļā Francijā nogalināja Dienvidslāvijas karali Aleksandru I.

Reklāma

Sekojošajā apšaudē un haosā dzīvību no nejaušas franču policista lodes zaudēja arī Francijas ārlietu ministrs Luijs Bartū. Vēsturē šis palicis kā viens no ievērojamākajiem un skandalozākajiem 20. gadsimta politiskajiem atentātiem, turklāt viens no pirmajiem, ko iemūžināja kinohronikā, kaut tieši pats liktenīgo šāvienu mirklis nav nofilmēts, tikai tas, kas notika pirms un pēc tam. Slepkavība notika brīdī, kad Francijā vizītē atbraukušais karalis kopā ar Bartū sveica tautu Marseļas ielās vaļējā automašīnā. 36 gadus vecais Černozemskis izskrēja no ļaužu pūļa, uzlēca uz auto kāpšļa un izšāva no pusautomātiskās "Mauser" pistoles (tai bija 20 patronu aptvere) vairāk nekā desmit reižu. Divas lodes trāpīja Aleksandram I, viņš nomira uz vietas. Viena lode ķēra šoferi Fuasaku, kurš vēlāk mira no ievainojuma. Kopumā terorista šāvieni nogalināja vai ievainoja 15 personas. Bartū, kā minēts, nogalināja kļūmīgi raidīta policista lode. 

Par sava laika bīstamāko teroristu uzskatītajam Černozemskim ar zobenu iecirta viens no eskorta virsniekiem, tūlīt pēc tam pūlis metās linčot slepkavu, kurš nomira no savainojumiem tajā pašā dienā policijas iecirknī.

Francijas policija par līdzdarbošanos atentātā aizturēja un piesprieda mūža ieslodzījumu vēl četriem Černozemska horvātu līdzdalībniekiem. Grupa bija apmācīta Ungārijā.

30. gados uzskatīja, ka aiz atentāta stāvējis Itālijas diktors Benito Musolīni, jo fašistu režīms bija ieinteresēts situācijas destabilizācijā Dienvidslāvijā. Pastāv aizdomas arī par Ungārijas vai nacistiskās Vācijas specdienestu līdzdalību, taču nevienai no šīm versijām nav pierādījumu. Fakts ir tas, ka atentāts Marseļā politiski attālināja Dienvidslāviju no Francijas un izjauca Parīzes ieceri par Francijas–Dienvidslāvijas–Itālijas, iespējams, arī PSRS, Anglijas un citu valstu savienību, kas būtu vērsta Ādolfa Hitlera Vācijas izolēšanai un revanšisma savaldīšanai. Ja tādu aliansi toreiz izveidotu, iespējams, neizceltos Otrais pasaules karš vai arī karš sāktos vismaz vēlāk un ar citu gaitu un mērogu.

"Latvijas Kareivis", 1924. gada 9. oktobrī

Līvāni (Daugavpils apr.). Prāva par tēva nogalināšanu. 1923. gada februārī Līvānu pagasta iedzīvotājs 

Emeljans Kirilovs, neskatoties uz lielo vecumu, bija nodomājis pret savu pieaugušo dēlu Osipa un Grigorija gribu otrreiz apprecēties, kam dēli, cerēdami drīz iegūt vecā tēva mājas, nopietni pretojās. 

Abi dēli nelaida tēvu ar viņa izredzēto mājā iekšā, tā ka pēdējiem bija jāguļ pie kaimiņiem. Drīz Emeljans Kirilovs bez vēsts pazuda, pie tam dēli stāstīja, ka tas aizbraucis uz Rīgu. Apmēram pēc pusgada vecā Kirilova līķis tika izskalots no Daugavas pie Krustpils. Konstatēja, ka Kirilovs nožņaugts un iesviests upē, ko bija izdarījuši abi viņa dēli. Latgales apgabaltiesa abus notiesāja uz 12 gadiem spaidu darbos. Spriedumu pārsūdzēja tiesu palātā, kura to apstiprināja.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.