1784. gada 8. oktobrī. Pirms 240 gadiem Eiropā uzliesmoja un drīz arī apdzisa konflikts, kas vēsturē palicis ar nosaukumu "Katliņa karš" jeb flāmiski "Keteloorlog", jo pēc nostāstiem tajā tika izdarīts tikai viens lielgabala šāviens, kas iznīcināja katliņu ar zupu.
Kara iemesli bija meklējami vēl 16. gadsimta beigās, kad pēc atbrīvošanās kara no spāņu varas tagadējās Nīderlandes teritorijā izveidojās Septiņu Apvienoto Provinču Republika. Sākotnējo Nīderlandes zemju dienvidu provinces, tagadējā Beļģija, palika Spānijas karaļa varā. Nīderlandes republika pēc neatkarības iegūšanas aizsprostoja Šeldas upes izteku, tādējādi liedzot izeju uz jūru agrākajām ostas pilsētām Antverpenei un Ģentei, kas bija palikušas spāņu daļā. Konkurentu blokāde ļāva spēcīgi uzplaukt nīderlandiešu Amsterdamas ostai. Tostarp 18. gadsimta sākumā bijusī spāņu Nīderlande jau bija pārgājusi Austrijas impērijas valdījumā. Austrijas imperators no Habsburgu dzimtas un reizē Svētās Romas impērijas pavēlnieks Jozefs II nolēma mainīt iepriekšējo kārtību un atbloķēt Šeldu. Austriešiem tagadējās Beļģijas teritorijā gan trūka pienācīga militāra spēka, taču Jozefs II cerēja, ka nīderlandieši neriskēs ar plašāku karu. Trīs impērijas burinieki, no kuriem tikai divi bija bruņoti, uzsāka ceļu no Antverpenes pa upi uz leju.
Nīderlande izsūtīja pretī karakuģi "Dolfijn", kas sastapās ar austriešu sūtīto tirdzniecības kuģi "Le Luis" un apturēja visu operāciju ar minēto šāvienu (pēc citas versijas vairāku lielgabalu zalvi) zupas katlā uz kuģa klāja. Ar to arī karš noslēdzās.
Tiesa, 30. oktobrī Austrijas impērija pieteica Nīderlandei oficiālu karu un gada beigās Austrijas karaspēks iebruka Nīderlandes pierobežā. Pēc īsām sadursmēm kā vidutājs iejaucās Francijas karaliste. Ķildniekus nosēdināja pie sarunu galda un tie 1785. gadā parakstīja Fontenblo līgumu. Šelda varēja arī turpmāk palikt bloķēta, taču Nīderlandei par to pienācās izmaksāt kompensāciju dienvidu provincēm vairāku miljonu zelta guldeņu apmērā. Brīva kuģu kustība upē sākās 1792. gadā, tomēr nīderlandieši līdz pat 1863. gadam, kad jau bija pasludināta Beļģijas valsts, turpināja par to iekasēt muitas nodevas.
"Latvijas Vēstnesis", 1924. gada 8. oktobrī
100 mārciņas smags ķirbis izlikts J. Tillnera sakņu tirgotavas (Ģertrūdes ielā 60) skatu logā. Ķirbis 2 pēdas plats un 3,5 pēdas garš, izaudzis inženiera Šillinga dārzā, Lāču muižā pie Rīgas. Publika drūzmējas ap tirgotavu, apbrīnojot šo dabas retumu, kurš nākšot uz izstādi Vērmaņa parkā.