1934. gada 5. martā. Pirms 90 gadiem Rīgas centrā, kanālmalā iepretī Bastejkalnam pilnā sparā ritēja divu 19. gadsimtā vidū neogotikas stilā būvēto gāzes fabrikas torņu nojaukšana.

Pilsētas domnieki bija izlēmuši, ka sen neizmantotie gāzes uzkrāšanas torņi "bojā Rīgas izskatu", kamēr mūsdienu skatījumā tie būtu bijuši romantiski un drīzāk rotātu pilsētu. Tā toreiz domāja arī daļa rīdzinieku, taču Rīgas pilsētas valde 1933. gada 20. novembrī pieņēma lēmumu – nojaukt. Rīgas pilsētas 1. gāzes iestādi uzcēla 1861./62. gadā pēc Berlīnē izstrādāta projekta. 1862. gada 6. augustā gāze no torņiem sāka plūst uz Rīgas ielu laternām. Iestāde kalpoja vairāk nekā 20 gadus, līdz 1874. gadā sāka celt jauno gāzes fabriku un torņus Matīsa ielas galā pie dzelzceļa. Vecie pēc tam ilgi stāvēja bez pielietojuma. Latviešu rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība 1928. gadā gan bija gribējusi ierīkot torņos savām vajadzībām bibliotēku, muzeju, sarīkojumu zāli, kafejnīcu, kam Bastejkalna un parka tuvuma dēļ prognozēja labu publikas pieplūdumu, taču saņēma Rīgas domes atteikumu. Apsvēra arī iespēju celt jaunu tiltiņu iepretī torņiem. Uzvarēja uzskats, ka būves sienas tā piesūkušās ar desmitgadēm tajā no akmeņoglēm ražoto un uzglabāto gāzi, ka apdzīvošanai tā vairs nederot, bet pārbūve un piemērošana citiem mērķiem nebūšot racionāla, jo izmaksātu pārāk dārgi. Atkal pastāvēja arī pretēji viedokļi, taču galavārds piederēja pašvaldībai. Nojaukšanas darbus uzņēmās 35 vīru bezdarbnieku grupa, kam maksāja 5–6 latus dienā. Vienošanās paredzēja, ka samaksa būs arī visi darbu laikā iegūtie būvmateriāli, lielākoties ķieģeļi, bet par tiem pilsētai vēl pienācās 1250 latu. 

Izrādījās, ka torņu sienas pie pamata ir īpaši stipras un nav veseriem salaužamas, tādēļ 1934. gada 8. marta pievakarē notika torņu pamatu spridzināšana, ko uzmanīja apkārtējās ielās izliktie policisti. 

Jaukšanas darbi noslēdzās marta beigās. Torņu vietā ierīkoja apstādījumus, taču pārējās gāzes fabrikas ēkas saglabāja. Mūsdienās tajās ar adresi Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 1 izvietojušies "Rīgas ūdens" biroji.

Liepājas Avīze, 1924. gada 5. martā

Latgale. Zemnieku apgādāšana ar sēklu. Latgales pašvaldībām atvēlēts 10 milj. rubļu liels kredīts izdalīšanai iedzīvotājiem sēklas iegādāšanai pavasarī. Aizdevumu izsniedz bez procentiem ar atmaksu līdz šā gada 1. decembrim. Kā nodrošinājumu bez līdz šim parastām parāda zīmēm ir paredzēts prasīt solidāru galvošanas rakstu no katra atsevišķa pagasta sēklas aizņēmējiem kopīgi.
 

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.