1924. gada 29. februārī. Pirms 100 gadiem Latvijas sabiedrībai ar preses starpniecību darīja zināmu, ka Cēsu Uzvaras pieminekļa komiteja pieņēmusi galīgo lēmumu un izvēlējusies 1919. gada jūnija Cēsu kaujām veltīto pieminekli pilsētas centrā celt pēc Paula Kundziņa piedāvātā meta.

"Pieminekļa priekšpusē būs zobens ar uzrakstu virs tā: "No zobena saule lēca", tad gads "1919" un zem tā uzraksts "Saviem kritušiem varoņiem". Pieminekli cels no Allažu šūnakmeņa, un tas būs 8 asis augsts. Lode domāta no vara, stipri apzeltīta," skaidroja žurnāls "Nedēļa". Lēmums bija pieņemts 20. februārī. Rosinājumi celt Cēsīs kopīgu pieminekli Neatkarības kara laikā kaujās ar vācu vienībām un vācbaltiešu landesvēru pilsētas apkaimē kritušajiem ap 600 Igaunijas armijas un Latvijas pagaidu valdības vienību karavīriem 1921./1922. gadā nāca no vietējiem aktīvistiem un Igauņu karavīru biedrības. Pirmo konkursu izsludināja 1923. gadā un tajā iesniedza 12 projektus, no kuriem žūrija nevienu neatzina par gana labu. Atkārtotu konkursu vairs nerīkoja, bet pieaicināja trīs māksliniekus par zināmu samaksu izstrādāt un iesniegt savus redzējumus. Šajā sacensībā par labāko atzina Cēsu Valsts amatniecības skolas direktora, mākslinieka un daudzpusīga sabiedriskā un kultūras darbinieka, Cēsu apriņķī dzimušā Augusta Jullas priekšlikumu. Julla piedāvāja veidot Staburagam līdzīgu klinti, uz kuras stāvētu karavīrs ar paceltu zobenu. Tomēr noslēgumā ar vienas – eksperta statusā pieaicinātā arhitekta Eižena Laubes – balss pārsvaru priekšroku deva Kundziņa piedāvājumam. Jullas projekts būšot pārāk dārgs. Pieminekli izvēlējās celt tolaik par Konventa laukumu nosauktā vietā, kur pilsētā saplūda vairāki ceļi. 

Bija gan kritika, ka vieta nav īpaši laba, jo ap laukumu sabūvēts daudz iebraucamo vietu, viesnīcu, traktieru un degvīna tirgotavu, kamdēļ tur bieži esot vērojami "piedauzīgi skati", kas kaitēšot cieņpilnai attieksmei. 

Labāk būšot pie stacijas vai ārpus pilsētas, tomēr Cēsu pilsētas dome viedokli nemainīja. Tālākais ritēja raiti – 22. jūnijā lika pamatakmeni, bet 16. novembrī notika atklāšana. Padomju okupācijas vara Cēsu Uzvaras pieminekli, sauktu arī par Brīvības pieminekli, 1951. gada 25. marta naktī uzspridzināja, lai atbrīvotu vietu Ļeņina tēlam. Taču pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas process notika pretējā virzienā un 1998. gada 15. novembrī svinīgi atklāja jau atjaunoto monumentu.

Darba Balss, 1924. gada 29. februārī

Sakarā ar Preses svētkiem 1. martā žurnāls "Nedēļa" iznāks kā paplašināts dubultnumurs un būs veltīts mūsu presei. Saturā starp citu redzams, kā top laikraksts (ko lasītāji vēl nekad nav redzējuši). Bez tam galvaspilsētu redakciju darbinieki, provinces laikrakstu redaktori utt. Preses sacensības uzdevums un vīriešu skaistuma sacensības noteikumi. Saistoši uzdevumi visās žurnāla parastās nodaļās. Literāriskā daļā ap 20 latvju rakstnieki ar oriģināldarbiem. Romāns "Brīvā sieviete" Lizetes Skalbes tulkojumā. Vispār žurnāls sola visai daudz saistošu un interesantu rakstu.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.