1994. gada 28. februārī. Pirms 30 gadiem gaisa telpā virs bijušās Dienvidslāvijas republikas Bosnijas un Hercegovinas notika NATO pirmā iesaiste reālā kaujā kopš alianses dibināšanas 1949. gadā – tā dēvētais Banja Lukas incidents.

Reklāma

Divas ASV gaisa spēku iznīcinātājlidmašīnas "F-16" tobrīd atradās patruļlidojumā, lai uzraudzītu, kā tiek ievērots 1993. gada aprīlī ar ANO saskaņotais un NATO ieviestais lidojumu aizliegums virs Bosnijas, tā sauktā operācija "Deny Flight". Minēto operāciju izvērsa, lai iegrožotu karadarbību starp bosniešiem un serbiem Bosnijas kara (1992–1995) laikā, kas bija viens no Dienvidslāvijas federācijas sabrukumu pavadošajiem un nežēlīgākajiem kariem. NATO uzturētā lidojumu aizlieguma galvenais mērķis bija izslēgt no spēles Serbijas kara aviāciju. Tā ne tikai atbalstīja Bosnijas serbu vienības, bet nesodīti uzlidoja arī bosniešu civilajiem objektiem un uzbruka pat Bosnijā izvietoto ANO miera spēku pozīcijām. Minētajā dienā patrulējošo ASV lidaparātu radari uztvēra sešas Serbijas kaujas lidmašīnas, kas pārkāpa lidojuma aizlieguma zonu un bombardēja kādu bosniešu militāro rūpnīcu pie Novi Travnikas. 

ANO un NATO reglaments paredzēja, ka pārkāpējiem jāliek vai nu nekavējoties pamest zonu, vai arī jāveic to piespiedu nosēdināšana, taču, tā kā bumbas jau bija nomestas un rūpnīca dega, pieņēma lēmumu iesaistīties kaujā. 

Četras no serbu lidmašīnām notrieca, piektā guva bojājumus un nogāzās, mēģinot sasniegt lidlauku. Dzīvību zaudēja trīs serbu piloti. Uzskata, ka šis notikums iedrošinājis NATO turpmāk enerģiskāk izmantot aviāciju un gaisa triecienus, lai "nomierinātu" serbus, kas par katru cenu centās saglabāt savu zūdošo dominanci sabrukušajā Dienvidslāvijā. 1994. gada alianses aviācija pēc ANO pilnvarojuma jau veica atkārtotus triecienus serbu mērķiem, bet par NATO sāka runāt kā par sava veida miera spēkiem, spējīgiem mieru "uzspiest".

Jaunākās Ziņas, 1924. gada 28. februārī

Par tautas skaitīšanu 1925. g. Valsts statistiskās pārvaldes direktors M. Skujenieks izsakās sekojoši: tautas skaitīšana notiks vienīgi iedzīvotāju skaita uzzināšanai. Bažas iedzīvotājos, ka ievāktās ziņas izlietos nodokļu nodevu uzlikšanai, ir nevietā. Ziņas izmantos tikai statistisku tabeļu sastādīšanai, nākošā gada Saeimas vēlēšanu deputātu skaita noteikšanai utt. Ziņas par atsevišķu personu vecumu, ticību, nodarbošanos nepublicēs. Tās paliks Statistiskās pārvaldes noslēpumā. Skaitītāju pienākums būtu piedalīties skaitīšanā bez maksas, jo tāds darbs uzskatāms kā pakalpojums valstij. Tiem skaitītājiem, kuri piedalīsies skaitīšanā bez atlīdzības, likums paredz sevišķu goda zīmju izsniegšanu no valsts puses.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.