Saeimas Sporta apakškomisijas deputāti vakar pozitīvi vērtēja ieceri par nacionālā stadiona būvniecību Rīgā, taču neskaidrību par projektu ir daudz.
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edgars Pukinsks informēja, ka būvniecības izmaksas aprēķinātas ap 63 miljoniem eiro un papildu četri miljoni projektēšanai. Uzņemoties saistības uz 25 gadiem, ik gadu būtu jāatdod pieci līdz seši miljoni. Optimistiskajā scenārijā stadionu varētu uzbūvēt trīs gadu laikā un nodot ekspluatācijā 2030. gadā. Pukinsks akcentēja, ka publiskajam sektoram finansiāli projektā būtu jāiesaistās ne agrāk kā pēc pieciem gadiem.
Šobrīd paredzēts būvēt stadionu ar 15 tūkstošu skatītāju vietām, viena vieta izmaksātu ap 4200 eiro, taču vienlaikus tika atzīts, ka izmaksām ir tendence pieaugt, un jārēķinās, ka diez vai tās būs mazākas kā 5000 par vienu sēdvietu jeb kopumā izmaksas pieaugtu par 12 miljoniem eiro – līdz 75 miljoniem. Pirms apmēram desmit gadiem, runājot par stadiona celtniecību Krišjāņa Barona ielā, tika lēsts, ka viena vieta var izmaksāt ap tūkstoš eiro, taču pamazām aprēķini palielinājās vismaz divas reizes, līdz ar to Latvijas Futbola federācija projektu neīstenoja. "Ir jādara. Ja turpināsim diskutēt, izmaksas tikai augs," Saeimas deputāts Oļegs Burovs aicināja nevilkt garumā. Viņš un arī vairāki kolēģi pauda, ka finansējums jārod publiskās un privātās partnerības ietvaros, citās valstīs šādai sadarbībai ir pozitīva pieredze nozīmīgu projektu īstenošanā.
No plaša speciālistu loka izveidotā darba grupa rēķinājusi, ka gadā stadionā varētu notikt 24 futbola spēles vai 18 spēles un seši koncerti, ģenerējot ienākumus no 2,4 līdz 3,1 miljonam eiro, un ar tiem varētu nosegt uzturēšanas izdevumus.
Šobrīd nav skaidrības, kur būtu piemērotākā vieta stadionam. Darbs norit, analizējot trīs scenārijus, viens paredz iespēju iegādāties "Skonto" stadionu, lai tā vietā būvētu jaunu. Oļegs Burovs atgādināja, ka šī zeme pieder Krievijas pilsoņiem, turklāt šādā samērā klusā pilsētas daļā nebūtu prātīgi veidot skaļu objektu. Vēl variants ir jauna stadiona būvniecība uz valsts vai pašvaldības zemes, kā arī Daugavas stadiona pārbūve. Rīgas dome nacionālā futbola stadiona būvniecībai piešķīrusi Latvijas Futbola federācijai (LFF) zemi Lucavsalā, taču lokācija var tikt mainīta. Iepriekš LFF aizstāvēja Lucavsalas versiju, bet nu noprotams, ka šis variants jau pazūd no darbakārtības. Rīgas vadībai svarīgi, lai finansēšanā būtu ievērots paritātes princips starp pašvaldību, valsti un LFF. Bez emocijām izteicās Finanšu ministrijas pārstāve Līga Šulca, uzsverot, ka valsts nav uzņēmusies un apsolījusi finansiālās saistības stadiona būvniecībai, esot nepieciešama detalizētāka informācija. Ekonomiskie aprēķini par projekta finansēšanas iespējām no "Latvijas nacionālā sporta centra" tiek gaidīti līdz 2026. gada aprīļa beigām.
"Pie rezultāta mums vajadzētu nonākt," Saeimas deputāts Raimonds Bergmanis atbalsta stadiona būvniecību.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
9.3 °C











![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__large__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)










































































































































































































































