1894. gada 1. martā. Pirms 130 gadiem laikraksts "Baltijas Vēstnesis" informēja lasītājus par Maskavā 1893. gadā iznākušo Ķeizariskās krievu jūras tirdzniecības veicināšanas biedrības dalībnieku atmiņu krājumu, kas pilnībā bijis veltīts 1891. gada nogalē mūžībā aizgājušajam tautsaimniekam, jūrskolu un jūras tirdzniecības entuziastam, arī Krievijas impērijas ierēdnim Krišjānim Valdemāram.

Valdemārs, ko godina par vienu no ievērojamākajiem starp 19. gadsimta jaunlatviešiem un latviešu uzņēmējdarbības gara modinātāju, mūsdienās brīžiem vērtēts ar piesardzību, ņemot vērā viņa orientāciju uz Krieviju un krieviem un neticību latviešu kā nācijas patstāvībai. Bet tolaik un tāpat nākamajās desmitgadēs latviešu sabiedrībā viņu cildināja kā ģēniju, tādēļ laikraksts turēja par interesantu minēt arī dažus krājumā sastaptos raksturojumus, "kurus neatminamies pie citiem Valdemāra biogrāfiem lasījuši". Tā kāds minētās biedrības aktīvs dalībnieks J. D. Krīgers par viņu bija liecinājis: "Spriežot pēc ārienes, viņam nebija nekādu sevišķu dāvanu, kurpretī stipri gan dūrās acīs daži viņa trūkumi, kuriem vajadzēja viņam ļoti visās lietās būt par trūkumu. Valdemārs slikti runāja pa krieviski, un tam nebija runas dāvanu – divi ļoti lieli trūkumi, kas stipri kavē darbinieku vispārības (sabiedrības) labā strādāt. 

Kā uz trešo trūkumu var aizrādīt uz to apstākli, ka Valdemārs ļoti novirzās no apspriežamās lietas un mēdza pāriet uz pavisam blakus lietām, aizmirsdams vienumēr izejas punktu.

Beidzamais trūkums gan atvainojams, jo tas nāca no viņa dzīvā iedomu spēka un daudzējiem piedzīvojumiem, kurus tas savā darbības pilnajā dzīvē bija ieguvis. Valdemārs par savām sekmēm var pateikties savam praktiskajam prātam un ātrajai attapībai. Šī apķērība, šī veiklā derīgo apstākļu izlietošana nav palikusi bez iespaida uz klausītājiem, kuri daudzreiz šo Valdemāra īpašību dēļ sāka piekrist viņa uzskatiem." Cits līdzgaitnieks pieminējis Valdemāra īpašību atbildēt uz visiem vaicājumiem pēc padoma; cits, ka viņš nav mainījis savu nostāju arī tad, ja pretī solīta nauda un amats. Bet visi bija vienisprātis, ka Krišjānim Valdemāram bijuši lieli nopelni Krievijas tirdzniecības flotes izveidē.

Latvis, 1924. gada 1. martā

Izdomātas laupīšanas. Cik nekautrīgi daži uzdzīvotāji iedrošinās velti uztraukt sabiedrību un maldināt policiju un aizsargus, starp citiem liecina šāds notikums: 20. februārī Pēters Dance no Ķirbižu Zaķīšu mājām ziņojis Ādažu vecākajam policijas kārtībniekam, ka 19.februāra vakarā, braucot no Rīgas, Ādažu Vadžusilā viņam uzbrukuši 3 laupītāji, ieveduši mežā, nolaupījuši 140 r. un pasi, piesējuši viņu pie koka un tā piesiets viņš nostāvējis līdz plkst. 4 no rīta. Beidzot viņu atsvabinājuši divi malkas vedēji. Atrādīt notikuma vietu D. atteicies. Turpinot izmeklēšanu, pierādījies, ka D. naktī uz 20. februāri nav atradies Vadžusilā pie koka piesiets, bet gan gulējis Ādažu Rikuļu krogā, kur to ievedis kāds Ādažu iedzīvotājs, kas D. atradis pie Ādažu pagasta nama uz ceļa savā pajūgā galīgi piedzērušu guļot.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.