Čehijas populistiskās "Neapmierināto pilsoņu akcijas" (ANO) līderis miljardieris Andrejs Babišs un platformas ziņā līdzīgās galēji labējās partijas "Brīvība un tiešā demokrātija" (SPD) un "Autobraucēji sev" (AUTO) jeb vienkārši "automobilisti" pirmdien parakstīja līgumu par valdības koalīcijas izveidi.

Reklāma

Tas notika mēnesi pēc ANO uzvaras Čehijas parlamenta vēlēšanās un ir pirmais solis, lai vara valstī nonāktu pret Eiropas Savienību un Ukrainu skeptiski noskaņotas valdības rokās, līdzīgi kā jau noticis Slovākijā un Ungārijā. Tiesa, Čehijas prezidents Petrs Pavels oficiālu mandātu valdības sastādīšanai tā dēvētajam "čehu Trampam", 71 gadu vecajam Babišam vēl nav devis.

Panākts vairākums

Oktobra sākumā notikušajās parlamenta apakšnama vēlēšanās ANO ieguva 34,5% balsu, kas nozīmēja 80 no kopumā 200 deputātu vietām. Šonedēļ vienojoties ar SPD un "automobilistiem", kam attiecīgi ir 15 un 13 vietu, Babiša rīcībā nonāk 108 balsis, tātad neliels, bet vairākums. Bijušais NATO ģenerālis, prezidents Pavels pagaidām nav izpaudis, kad nominēs Babišu, taču novērotāji pieļauj, ka tas notiks decembrī. 

Pats potenciālais premjers paudis, ka vēlētos, lai decembra vidū jaunā valdība būtu gatava, jo tad parlamentam jāapstiprina 2026. gada budžets 

un gaidāma Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāju gada noslēguma sanāksme, kurā Babišs pošas ierasties kā jaunās Čehijas valdības galva.

Pirmdienas vienošanās ANO paredz kontroli pār premjera krēslu un vairumu ministriju, ieskaitot iekšlietu, finanšu, rūpniecības, veselības aizsardzības, izglītības, nodarbinātības, reģionālās attīstības un tieslietu. "Brīvība un tiešā demokrātija" varēs nominēt aizsardzības, lauksaimniecības un satiksmes ministrus, kamēr "Autobraucējiem sev" paredzētas ārlietas, kultūra, vides aizsardzība, kā arī nesen izveidotā Sporta un veselības ministrija. Par ministru personālijām skaidrības nav, bet šodien plānots balsojums parlamenta spīkera amatam, un koalīcija tam izvirzījusi SPD priekšsēdētāju japāņu izcelsmes čehu politiķi Tomio Okamuru.

Nepopularitātes sekas

Gaidāmās koalīcijas partneri savā programmā vēlētājiem apsolījuši "citu Eiropu" un nepieļaut, ka ES dalībvalstīm "uzspiež lēmumus, kas grauj to iekšējo suverenitāti". Citiem vārdiem sakot, no esošā Briseles kursa atšķirīgu pozīciju. Čehu "Tramps" un viņa partneri sola "nulles toleranci" nelegālajiem migrantiem, noraida eiro un sola čehu kronu kā Čehijas nacionālo valūtu fiksēt konstitūcijā, kā arī draud ar Krievijas tipa likumu, kas paredz, ka visām organizācijām, kuras saņem finansējumu no ārvalstīm, par to oficiāli jāpaziņo, lai tās iekļautu īpašā reģistrā. Iespējamā Čehijas valdība būs pret kopējas Eiropas armijas izveidi un gatavojas tuvināties ideoloģiski līdzīgajām Slovākijai un Ungārijai.

Jāsaka, ka ANO partnerpartiju priekšvēlēšanu laika saukļi bija vēl radikālāki. 

Tā Okamuras vadītā SPD sludināja referendumu par Čehijas izstāšanos no NATO un ES, bet "automobilisti" protestēja pret Briseles plāniem Zaļā kursa vārdā pakāpeniski mazināt iekšdedzes dzinēju izmantošanu. 

Pēdējais koalīcijas līgumā iekļuvis maigākā formā, minot, ka Briseles plāns ar 2035. gadu pārtraukt automašīnu ar iekšdedzes dzinējiem pārdošanu ir nepieņemams. Kas attiecas uz izstāšanās referendumiem, tad Babišs tam paudis skaidri negatīvu nostāju. Tas, kur visi topošās koalīcijas dalībnieki vienojas ar degsmi, ir vēlme mainīt pašreizējās Petra Fialas valdības kursu, kas, pēc viņu domām, "kaitē čehu interesēm". Liberāli konservatīvās Pilsoniskās demokrātu partijas premjers Fiala pie varas ir kopš 2021. gada decembra un, kā apstiprināja rudens vēlēšanas, nebauda popularitāti iedzīvotājos. Politologus tas nepārsteidz, ja ņem vērā, ka viņa darbības laiks sakrita ar Covid-19 krīzi, kam sekoja Krievijas iebrukums Ukrainā un tā sekas Čehijas un citu Eiropas valstu ekonomikā – atteikšanās no Krievijas energoresursiem, komunālo maksājumu kāpums un kopējā ekonomikas izaugsmes nobremzēšanās.

Izdevīgi Maskavai

Babišs, kurš jau laikā no 2017. līdz 2021. gadam bija Čehijas premjers un ir viens no bagātākajiem pilsoņiem valstī, nav uzskatāms par gluži prokremlisku, taču komentētāji atzīst, ka eiroskeptiķu nākšana pie varas Prāgā jebkurā gadījumā ir izdevīga Maskavai, jo grauj Eiropas vienotību un sola mazināt militāro un ekonomisko palīdzību Ukrainai. Babiša skatījumā, palīdzība Ukrainai, tajā skaitā centristu valdības uzsāktā un daļēji finansētā artilērijas munīcijas piegāžu programma, ir pārāk smags slogs valsts budžetam, tāpēc jāizbeidz. Ietaupītā nauda tikšot tērēta pašu pilsoņu vajadzībām. Piemēram, energonesēju cenu samazināšanai un pensiju sistēmas reformēšanai, atgriežoties pie 65 gadu pensijas vecuma, kamēr tagadējā valdība paredzēja pakāpenisku pāreju uz pensionēšanos 67 gadu vecumā. Vienlaikus Babišs nav pret čehu ieroču eksportu uz Ukrainu, taču uzsver, ka no Čehijas budžeta tādiem mērķiem vairs netikšot tērēta "ne krona".

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Foto: Publicitātes

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu