Par "laikmetīgo kameroperu" nosauktā Līvas Blūmas darba "Cantus Firmus" iestudējums Ģertrūdes ielas teātrī notika 2025. gada 23. oktobrī (pirmizrāde dienu iepriekš).

Reklāma

Un šis skatuves darbs savukārt ir turpinājums komponistes un viņas domubiedru 2023. gadā radītajai kameroperai "Monstera Deliciosa" tajā pašā Ģertrūdes ielas teātrī, un nākotnē tiek solīts triloģijas noslēgums. Tātad radošo komandu nepārprotami saista vienoti spēles principi un vienots pasaules redzējums – "Cantus Firmus" režijas un libreta autores ir igauņu skatuves māksliniece Barbara Lehtna un dejas un teātra dramaturģe Linda Krūmiņa, un turpat jāmin arī Ievas Kauliņas veidotā scenogrāfija un kostīmi. Uzreiz vēl kāds acīmredzams vērojums – pilnīgi visas uzveduma līdzautores ir sievietes. Trīs dziedātājas un instrumentāliste, libreta tulkotāja Anna Auziņa, skaņu režisore Lilita Dunska, plakāta autore Signija Joce, gaismu māksliniece Līva Kalniņa – izņēmumu nav. Jāpiebilst, ka šeit katrs pienesums ansambļa darbam veikts profesionāli, un secinājums rodas pats no sevis – te ir darīšana ar feminisma mākslu un feminisma idejām.

Noliekot malā visu šī jēdziena politiski uzlādēto saturu, tūlīt nākamais jautājums – kādēļ "ezera sonāte"? Jo 1976. gada filmu galu galā radīja vīrieši – Gunārs Cilinskis, Varis Brasla, Ģirts Jakovļevs, Imants Kalniņš. Taču 2025. gadā dzirdamais elektriskās ģitāras tematisms, lai gan ar Imanta Kalniņa motīvu tur varbūt sakrīt tikai pirmās trīs notis, rada tieši šādu asociāciju gammu. Tālāk – "Ezera sonāte" nozīmē ne tikai Astrīdas Kairišas tēlojumu, bet arī Regīnas Ezeras romānu "Aka". Pusgadsimtu vēlāk nav aizmirsta ne aktrise, ne rakstniece, un līdzās Ievas Strukas grāmatai šogad iznākusi kolektīvā monogrāfija "Regīna Ezera: sievišķais subjekts, vide, stāstījums". Pieteikumā rakstīts: "Vairāku autoru kopdarbs aptver plašu teorētisko bāzi – naratoloģiju, feminismu, posthumānismu, ekokritiku, ekofeminismu, hidrofeminismu, postkoloniālismu un citas idejas." Un, lūk, tieši šis uzskaitījums visai precīzi attiecināms arī uz Līvas Blūmas un viņas līdzgaitnieču kopdarbu.

Sliktā ziņa ir tā, ka salīdzinājumā ar Regīnu Ezeru, Ilzi Šķipsnu, Astrīdu Kairišu vai Gunu Zariņu Līva Blūma, Barbara Lehtna un Linda Krūmiņa nekādi nav saucamas par ģeniālām. 

Citiem vārdiem sakot – daudzas labi domātas, aktuālas un trāpīgas idejas un teorētiskie koncepti šeit tiešām eksistē, taču mākslinieciskais piepildījums atpaliek.

Labā ziņa – mūzikas harmoniskums, inscenējuma kopainas viengabalainība un interpretu sniegums ļāva novērtēt Ģertrūdes ielas teātrī pavadīto stundu un vēl nedaudzas minūtes kā pietiekami nopietni piedzīvotu laiku.

Līva Blūma, pati būdama kora dziedātāja, lieliski zina, kā rakstīt vokālistēm, tādēļ arī trīs solistes jaunradīta, iepriekšnezināma, gana sarežģīta un arī izvērsta darba partitūru spēja iedzīvināt tik brīvi un izteiksmīgi. Cita lieta, ka Ģertrūdes ielas teātrī arī šoreiz būtu noderējušas programmiņas, jo tikai tādēļ, ka man galvā glabājas tūkstošiem personvārdu un nosaukumu, pirmoreiz mūžā dzirdēto Gitas Rebekas Adleres vārdu laimīgā kārtā iedomājos identificēt ar Gitu Rebeku Dirveiku, kura studējusi Nīderlandē un kuras vokāls arī izklausījās tembrāli spilgtākais un piepildītākais. Līga Paegle un Šino Jamasaki turpretī drīzāk identificējamas kā kora dziedātājas, taču tas nav nekāds noniecinājums – gluži otrādi, "Cantus Firmus" kontekstā katra soliste izcēlās ar dziedājuma individuālajiem vaibstiem un atšķirīgu vizuāli teatrālo tēlu.

Ar līdzīgiem vārdiem raksturojama ceturtās mūziķes un ceturtās darbības personas – Elīzas Apines – profesionalitāte. Taču te jau sākas kritisks vērojums attiecībā uz pašas komponistes veikumu, jo instrumentāliste noteikti var paveikt arī daudz vairāk, bet elektriskās ģitāras partija būtībā bija elementāra. Protams, labi zināma ir atziņa, ka spēja izteikt savas ieceres ar minimāliem izteiksmes līdzekļiem uzskatāma par slavējamu, tomēr klausījos un domāju, ka šeit noderētu vēl vismaz sitaminstrumenti. Un ar vokālo partitūru ir tāpat – tiklīdz autore sekoja operas nosaukumā ietvertajam renesanses terminam "cantus firmus", skaņuraksts priecēja ar skaistu, saistošu daudzbalsību. Taču šādu brīžu bija maz – pārsvarā mūziku veidoja melodiski rečitatīvi, un, ja reiz tā, tad klausītājam patiešām jāatgriežas pie operas pirmsākumiem. Bet tādā gadījumā nepieciešama kontrastaina skatuviskā darbība. Un problēmas bija arī ar šo sfēru.

Ģertrūdes ielas teātra spēles telpā redzamas vairākas sievietes, kuras runā par to, ko darīt ar viņu ideoloģisko pretinieku plānu aizsargājamā purvā uzbūvēt atpūtas un izklaides kompleksu. Uzspridzināt vai ne? Taču realitātē par teroristēm vai moceklēm kļūt neviena nevēlas, bet visas diskusijas par to, vai protestēt un kā tieši protestēt, izvēršas par runāšanu, kura tā arī nekur neaizved. Tādējādi klausītājam un skatītājam paliek tikai scenogrāfijas akcentētais salīdzinājums ar dinozauriem, un šādi paustā doma – ja mēs tā turpināsim ar dabas postīšanu, ekonomisku korupciju un politisku degradāciju, tad cilvēce izmirs tieši tāpat. Secinājums skaidrs un nenoliedzami patiess, taču no mākslas viedokļa problēma ir tāda, ka tā ir tikai deklarācija, kur pietrūkst muzikāli skatuvisko tēlu attīstības, pavērsienu un aktivitātes.

Jāatzīst, ka iepriekšējo Līvas Blūmas kameroperu "Monstera Deliciosa" tā arī neiepazinu, jo manu kolēģu viedoklis bija vienbalsīgs: "iestudējums kolorīts, mūzika otršķirīga". Un divas nominācijas šī izrāde guva tieši "Spēlmaņu nakts" žūrijas, nevis Lielās mūzikas balvas žūrijas vērtējumā. Tad nu turpinājums paliek Barbaras Lehtnas, Lindas Krūmiņas un pirmām kārtām Līvas Blūmas ziņā – kameroperu cikla trešajā daļā ar tādām pašām sekmēm īstenot iesākto ceļu vai arī pamēģināt kaut ko tādu, kur politiskās, sociālās un ekoloģiskās idejas neaizēnotu muzikālo un teatrālo matēriju.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Foto: Publicitātes

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu