5. jūlijs vēsturē un senās avīzēs. Kā saukt pie kārtības tirgotājus

Pirms 90 gadiem, 1934. gada 5. jūlijā, "Valdības Vēstnesis" publicēja valsts cenu inspektora pulkveža leitnanta Arnolda Landovska rīkojumu, kura pirmais punkts vēstīja: "Visiem tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumiem, kas iegūto preci tālāk pārdod pārstrādātā vai nepārstrādātā veidā, pašizmaksas pierādīšanai jābūt preces pārdevēja vai darba izvedēja rēķinam."

Citiem vārdiem sakot, katram tirgotājam vai rūpniekam vajadzēja sagādāt dokumentus, kas apliecinātu pārdodamās preces pašizmaksu un, ja preci ņēma tālākpārdošanai, pārdevējs nedrīkstēja atteikt rēķina izsniegšanu klientam. Mērķis bija novērst pārliecīgus sadārdzinājumus un tas bija viens no pirmajiem pasākumiem ekonomikas pārkārtošanai un valsts diktētai cenu regulācijai pēc 1934. gada 15. maija Kārļa Ulmaņa apvērsuma, pieņemot, ka atsevišķās jomās "milzīgais peļņas procents ir nenormāls". Vēsturnieks Aivars Stranga grāmatā "15. maija Latvija" par šo domu gājienu atzīmē, ka tas ilustrēja mēģinājumus "nopietnas saimnieciskas problēmas izskaidrot vienkārši, pat primitīvi, bet diezgan populāri – neproduktīvie starpnieki, kas paši neko neražo un kas turklāt lielā skaitā ir nelatvieši, ekspluatē ražotāju un patērētāju". Bet 1934. gada jūlijā komentējot cenu inspektora rīkojumu, prese skaidroja: "Kaut gan jau uz pastāvošā likuma pamata preces ieguvējam bija tiesība pieprasīt pierādījumu par samaksāto summu, tomēr preču ieguvēji šo tiesību neizmantoja, turpretī tagad cenu inspektors to uzlicis viņiem par pienākumu. Par rīkojuma neizpildīšanu draud sods līdz 5000 Ls. Rēķinu izsniegšana uz šī rīkojuma pamata nav obligatoriska sīkiem tirdziniekiem, kā arī lauksaimniekiem, ja tie pārdod savus ražojumus tirgos. Turpretī, ja lauksaimnieks savus ražojumus (labību) pārdod, piegādājot tirgotāja noliktavā vai iepirkšanas punktā, tad tirgotāja pienākums ir turēt krājumā vajadzīgās zīmogmarkas un rēķinu veidlapas, kā arī rēķinu izpildīt, pie kam lauksaimniekam atliek tikai parakstīt un ar to apliecināt rēķina pareizību." Tika uzsvērts, ka jaunie noteikumi uzliks tirgotājam par pienākumu pierādīt katras preces iepirkšanas cenu "un tamdēļ nevarēs preci tālāk pārdot, paaugstinot cenu pēc patikas".

Jaunais Zemgalietis, 1924. gada 5. jūlijā

Elektromagnētisko viļņu atradējs – latvietis. Latvijas radiocentra vadītājs, inženieris Jānis Linters atklājis neatkarīgi no angļu izgudrotāja Grindela-Matjūsa neredzamus elektromagnētiskus viļņus ar ļoti stiprām siltuma spējām. Izmēģinājumus plašākos apmēros izgudrotājs nevar acumirklī materiālu apstākļu dēļ izdarīt. Inženieris Jānis Linters jau no Latvijas proklamēšanas laikiem vada Latvijas pasta-telegrāfa radio iekārtu. Kā inženiers elektrotehniķis L. darbojas 15 gadus. Starp citu, viņš būvējis pirmo pasta-telegrāfa resora radio staciju Krievijā, Kamčatkā, kur tas vēlāk bija par stacijas priekšnieku. L. 42 gadus vecs, pabeidzis Pēterpils elektrotehnisko institūtu, apceļojis Vakareiropu un Ameriku. Arī ārzemēs viņš pazīstams.