1934. gada 31. oktobrī. Pirms 90 gadiem Latvijā atzīmēja Starptautisko taupības dienu, kas kopš 1926. gada, sekojot Eiropas praksei, valstī bija kļuvusi par regulāru notikumu.

Reklāma

Rietumos uzsaukumu ik gadu šādā veidā izcelt 31. oktobri pirmo reizi 1924. gadā bija aicinājusi Milāna Itālijā sarīkotā starptautiskā krājkasu konferencē. Latvijā galvenie mudinātāji pievienoties kustībai bija dažādi kooperatīvi, krājsabiedrības un kredītbiedrības. Starptautiskā taupības diena zināmā mērā radās kā pretsvars patēriņa un uzdzīves svētkiem, kas vairumā Eiropas valstu sākās līdz ar ekonomisko uzplaukumu tūlīt pēc Pirmā pasaules kara, kad sākās arī moralizēšana par sabiedrības "izviršanu". 

Tika atzīts, ka "izšķērdība un negausība saimnieciski, psiholoģiski un tikumiski ir postoša" un indivīdam vairāk jādomā par nākotni. 

Katrā valstī specifika, zināms, bija sava. Latvijas gadījumā Taupības dienu parasti atzīmēja ar dažādām lekcijām, plakātu izlikšanu un skrejlapu kaisīšanu. Piemēram, šajā dienā Rīgas radiofonā skanēja lekcija "par taupības nozīmi tautas saimnieciskās patstāvības nostiprināšanā". Centrālais aicinājums bija taupīt, lai krātu naudu un noguldītu to krājkasēs un kredītiestādēs nebaltām dienām. Vienlaikus šiem aicinājumiem sāka piešķirt arī ideoloģisku ievirzi. Zemtekstā jautās doma, ka taupīt un noguldīt nozīmē vairot vietējo kapitālu valstiskiem mērķiem. Jāatzīmē, ka Taupības dienas sakarā ar uzsaukumu tautai mēdza uzstāties Valsts prezidents. 1934. gadā šādu aicinājumu "Taupības garu!" pāris dienas iepriekš bija izdevis Ministru prezidents, faktiskais valsts vadītājs Kārlis Ulmanis: "Taupība, lūk, tas pozitīvais spēks, kas spējīgs veidot cilvēka dzīvi un nākotni! Viņš ne vien mums sagādā un nodrošina pamatus dzīves iespējai grūtos laikos, bet ar viņa palīdzību mēs gūstam līdzekļus jaunu saimniecisko vērtību ražošanai un vairošanai. Bez viņas nav domājams nekāds saimniecisks darbs un pasākums, un tās tautas, kurām trūkst taupības gara un tradīciju, stāv tālu arī no turības, labklājības un bagātības. Vēsture sniedz daudzus brīdinošus piemērus par tautām, kas nīkuļo vai iznīkušas tikai tādēļ, ka kādreiz dzīvojušas bezbēdīgā izšķērdībā un, nerūpēdamās par nākotni, ļāvušas sevi pakļaut citu, saimnieciski spēcīgāku un sparīgāku tautu virskundzībai." 

Ulmaņa autoritārisma periodā taupība tika pasludināta par "latviešu seno tikumu" un par to sāka atgādināt ne tikai 31. oktobrī. 

Latvijas teritorijā pēc okupācijas un Otrā pasaules kara Starptautiskā taupības diena vairs netika atzīmēta, taču Rietumeiropā tā atguva popularitāti pagājušā gadsimta 50.–70. gados. Mūsdienās šīs dienas jēga ir mainījusies. To vairāk izmanto, lai runātu par iedzīvotāju finanšu pratību.

"Jaunais Zemgalietis", 1924. gada 31. oktobrī

Liepāja. Ilgs brauciens. Liepājas ostā pēc 45 dienu ilga brauciena ceļā no Ņukastles ar ogļu lādiņu iebraucis Rīgas trīs mastu burenieks "Katrīna". Parasti minēto ceļa gabalu nobrauc 8–15 dienās. Ziemeļu jūrā burenieku pārsteidzis orkāns, kurš trakojis vairākas dienas un kuģim saplosījis gandrīz visas buras. Nelaimīgais kuģis trenkāts vairāk dienas un naktis. Glābšanas laiva aiznesta jūrā. Kad vētra drusku norimusi, izdevies kaut cik savest kārtībā saplosītu buru un ar tās palīdzību sasniegt kādu Norvēģijas ostu. Tur burenieks izlabojis buras. Anglijā no burenieka aizbēguši vairāki latviešu jūrnieki. To vietās pieņemti angļi.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.