1924. gada 23. oktobrī. Pirms 100 gadiem no rīta Ķirbižu apkaimes "Siliņu" māju saimnieks pēc vētras devās apraudzīt tīklus.

Reklāma

Pie Diņģu raga, kas vairāk zināms kā Ķurmrags, vispirms viņš jūrmalā ieraudzīja daudz izskalotu ābolu, bet tad netālu no krasta, seklumā zvalstāmies, arī motorlaivu. Tas bija "Bolinders" – neliels, ar motoru apgādāts koka kuģītis, kas uzturēja satiksmi līnijā no Salacgrīvas uz Rīgu. No Salacgrīvas tas bija izbraucis vējainā 21. oktobra rītā ar trim apkalpes locekļiem, 21 pasažieri un vēl krietnu lādiņu labības, linsēklu, cūku un visādu lauku labumu Rīgas tirgum. Pēdējo reizi laivu manīja jūrā Saulkrastu–Gaujas grīvas apkaimē vēlā 21. oktobra vakarā, lēnā gaitā virzoties uz priekšu un cīnoties ar viļņiem, kas kļuva aizvien stiprāki. Tobrīd nekas neliecināja, ka kuģītis nonācis briesmās, taču dzīvu nevienu no 24 "Bolindera" ļaudīm vairs neredzēja. 

"Bolindera" bojāeja kļuva par vienu no traģiskākajām miera laika kuģu katastrofām Latvijas piekrastē, un, tā kā izdzīvojušo nebija, nelaimes apstākļi precīzi netika noskaidroti, apaugot sazvērestības teorijām. 

Laivai bija iedragāts dibens, salauzta dzenskrūve un stūre, nolauzts pakaļējais masts. Kajītē, kurā atradās arī motors, ap pusmetru dziļā ūdenī uzgāja deviņus līķus – kuģa motoristu un astoņus pasažierus. Kapteinis, matrozis un 13 pasažieri, kas acīmredzot bija atradušies ārpusē, bija viļņu aizskaloti. Viņu līķus jūra, vismaz līdz 1924. gada novembra beigām, neatdeva. Tie, kurus atrada šaurajā kajītē, pēc visa spriežot, bija noslāpuši vai nu no dzinēja gāzēm, vai lielā ūdens daudzuma dēļ, kas vētrā šļācās pār laivu. Vēl bija versija, ka viņi bailēs "miruši ar trieku". "Bolindera" dzinējam bija vien 10 zirgspēku, un nemierīgai jūrai nepiemērotais kuģītis, kurā pēc noteikumiem drīkstēja atrasties tikai desmit cilvēki, pēdējā braucienā bija devies pārlādēts vairāk nekā divas reizes. Noteikumus kapteinis bija pārkāpis jau agrāk, izmantojot to, ka Salacgrīvas ostā atšķirībā no Rīgas kontroles nebija. Visticamāk, jūrā "Bolinderam" noslāpa dzinējs un kapteinis Idvands apmēram pie Skultes nolēma uzvilkt buru un doties atpakaļ, lai mēģinātu pārlaist vētru līcī iepretī Ķirbižiem, taču tumsā laiva uzskrēja zemūdens akmeņiem, kādu šajā vietā jūrā daudz, un viļņi to sāka dragāt. Glābšanas vestes un glābšanas riņķus pēc dažām dienām atrada izskalotus krastā, kas ļāva domāt, ka nelaime bija notikusi pēkšņi. Vairākiem pasažieriem pulksteņi bija apstājušies pusdivos naktī. 

Vidzemes jūrmalā baumoja, ka "Bolinders" bijis nolādēts un kuģinieki nosisti un aplaupīti. 

Baumošana bija tik uzstājīga, ka novembra nogalē varasiestādēm nācās pat uzstāties ar oficiāliem atspēkojumiem.

Brīvā Zeme", 1924. gada 23. oktobrī

Kultūras fonda pabalsti. Savā 21. oktobra sēdē kultūras fonda dome apsprieda un pieņēma veselu rindu mazās domes priekšlikumu. Pret pabalsta paaugstināšanu studentu namam no 2000 uz 10.000 latiem uzstājās kreisais sociāldemokrāts Dēķens, jo pie nopirktā studentu nama pārvaldīšanas neesot pielaisti sociāldemokrāti. Beidzot vienojās par 7000 latu piešķiršanu, kāda summa vajadzīga nama koroborēšanai. Vecajam darba nespējīgajam dzejniekam Rieteklim piešķīra kā balvu 800 latus. Mazajai domei uzdeva vēlreiz skatīt cauri noraidīto Dricānu kultūras biedrības "Auseklis", Puzes patērētāju biedrības un Raiņa kluba Jelgavas nodaļas lūgumus. Izglītības ministrijas priekšlikumu sūtīt uz kultūras fonda rēķina (2000 ls) divus latviešu jaunekļus mācīties Turkuenas licejā Francijā dome noraidīja.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.