5.4 °C
Pretstatā solītajam valdība tā arī nav vienojusies par būtiskiem soļiem, lai pārstrukturizētu budžeta izdevumus un būtiski tos samazinātu, novirzot līdzekļus aizsardzībai.
Tā vietā šobrīd tiek virzītas idejas par samazinātu pievienotās vērtības nodokli atsevišķām pārtikas grupām, kas ir pozitīvs solis un pat vajadzīgs, bet būtiski samazinās budžeta ieņēmumus, ņemot vērā, ka PVN ir viens no būtiskākajiem budžeta ieņēmumiem valstī. Turklāt neredzam citas nozīmīgas reformas – piemēram, par ministriju apvienošanu, izdevumu mazināšanu, jauniem avotiem finansējuma iegūšanai u.tml. Šobrīd samazinājums ir atrasts bez būtiskām reformām, tikai simboliski apvienojot trešā līmeņa iestādes, kas jau ir pats par sevi saprotama rīcība.
PVN samazinājums pārtikai ir apsverams virziens, jo Latvija tāpat kā Lietuva, Igaunija un Dānija ir praktiski vienīgās valstis Eiropā, kur nav samazinātas PVN likmes pamata pārtikas groza produktiem. Tomēr tas atstās lielu ietekmi uz budžeta ieņēmumiem, un jau šobrīd ir skaidrs, ka tam nav kompensējoša mehānisma budžetā, lai tas būtu ilgāk par pilotprojekta laiku. Vienlaikus tā radīto spiedienu uz budžetu īstenošanas laikā būs jākompensē, iespējams, ar citu nodokļu celšanu. Turklāt svarīgi ir sasniegt politiķu ieceres mērķi – palielināt iedzīvotāju pirktspēju, bet to nav iespējams izdarīt tikai ar tirgotāju monitorēšanu – nepieciešams atrast mehānismu, lai tirgotāji samazinātu produktu gala cenas par samazinātajiem PVN procentpunktiem.
Daudz skarbāki soļi tiek sperti kaimiņvalstīs, kurām ekonomika ir līdzīgā situācijā kā Latvijā. Piemēram, Igaunijā jau ieviesa 24% pievienotās vērtības nodokļa likmi, savukārt Lietuvā ieviesa Aizsardzības fondu, kuru finansē no atsevišķu nodokļu likmju kāpuma un banku solidaritātes maksājumiem.
Latvijas valdība savos lēmumos uzvedas tā, it kā tā būtu atradusi slepenas naftas atradnes pie mūsu krastiem.
Šobrīd būtu jālemj par strukturālām reformām, izdevumu būtisku pārskatīšanu, pat pakalpojumu, atalgojuma un pabalstu samazināšanu, lai izpildītu ambiciozos mērķus par 5% aizsardzībai, bet tā vietā uz papīra sazīmē taupības pasākumus par 175 miljoniem eiro, kas nespēj nosegt ne vajadzīgo papildu finansējumu aizsardzībai, ne arī jau šī brīža budžeta ieņēmumu kritumu. Tas nozīmē, ka problēmas jau daudz lielākos apmēros tiks pārliktas uz 2027. un 2028. gada budžetiem.
Šobrīd bija kritiski svarīgi samazināt publiskās pārvaldes izdevumus, un viens no veidiem ir vadīties pēc Valsts kontroles ziņojumiem, kur ir daudz virzienu un analīzes līdzekļu ietaupījumam. Arī valdība pati bija apņēmusies veikt vairākām ministrijām “nulles budžeta” pieeju, kas ļautu atteikties no kādām funkcijām vai būtiski tās samazināt. Tāpat bija svarīgi apvienot ministrijas, izveidojot kompaktu valsts pārvaldi, piemēram, likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju, kas tika mākslīgi izveidota un kuras funkcijas pārklājas ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un Ekonomikas ministriju.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
