11.4 °C
Bijusī Vācijas kanclere Angela Merkele intervijā ungāru "YouTube" kanālam "Partizan" izteikusies, ka Polija un Baltijas valstis 2021. gadā nav atbalstījušās tiešas sarunas ar Maskavu, un faktiski Krievijas diktatora Vladimira Putina agresijā Merkele vaino četras austrumu pierobežas valstis.
Bijušās Vācijas kancleres izteikumi raisījuši asu reakciju arī Latvijas politiķu vidū.
Merkele izteikusies, ka Polijas un Baltijas valstu nostāja esot novedusi pie diplomātisko saišu saraušanas starp Krieviju un Eiropas Savienību, kas, kā apgalvojusi bijusī kanclere, dažus mēnešus vēlāk novedusi pie Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā. Saskaņā ar Merkeles izklāstu Polijas atteikšanās atbalstīt Minskas vienošanās, ko pēc Krievijas sākotnējā iebrukuma Ukrainā Kijivai 2015. gadā ar Francijas un Vācijas starpniecību uzspieda tiešu militāru draudu apstākļos, mudinājusi Putinu uz atkārtoto iebrukumu Ukrainā 2022. gadā.
Ar Merkeles un toreizējā Francijas prezidenta Fransuā Olanda palīdzību uzspiestās vienošanās Ukrainai patiesībā bija nepieņemamas, jo tās nodrošināja faktiskas Maskavas kontroles ieviešanu pār kaimiņvalsts politiku. Taču Merkele intervijā apgalvojusi, ka Minskas vienošanās esot Ukrainai laikā no 2015. līdz 2021. gadam nodrošinājušas mieru pēc sakāves 2015. gadā un to mērķis bijis ļaut Kijivai atgūt zaudētās teritorijas, "apkopot spēkus" un "kļūt par citu valsti". Ap 2021. gadu Merkele esot "jutusi, ka Putins vairs nopietni neuztverot Minskas vienošanās". "Tāpēc vēlējos jaunu formātu, kurā mēs varētu ar Putinu runāt tieši kā Eiropas Savienība. Daži ļaudis to neatbalstīja. Tās, pirmkārt, bija Baltijas valstis, bet pret to bija arī Polija," intervijā žēlojusies bijusī kanclere, piebilstot, ka šīs četras valstis "baidījās, (..) ka mums nebūs kopīgas politikas pret Krieviju".
"Jebkurā gadījumā, tas nepiepildījās. Tad es pametu amatu, un sākās Putina agresija," piebildusi Merkele, kas jau iepriekš kategoriski atteikusies no vismazākās savas politikas kritiskas izvērtēšanas.
"Tagad laiki mainījušies, un mums jāpadomā, kādu pozīciju ieņemt vislabāk, lai sasniegtu mieru,"
piebildusi bijusī kanclere. Viņa atzinusi, ka tas būs iespējams, ja Eiropa kļūs par "reālu atturošu faktoru un atbalstīs Ukrainu".
Merkele intervijā arī teikusi, ka neuzskata Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu par Krievijas "Trojas zirgu" Eiropā. Tomēr viņa neatbalstot Ungārijas atteikšanos pārtraukt krievu energoresursu importu.
Kols: Šie izteikumi ir absurdi un zemiski
Bijušais Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs, pašreizējais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Rihards Kols (Nacionālā apvienība) intervijā aģentūrai LETA pauda viedokli, ka bijušās Vācijas kancleres Merkeles izteikumi par Baltijas valstu un Polijas vainu Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu ir absurdi un zemiski. Pēc Kola paustā, lai arī daudzi tagad saka, ka tie neesot bijuši viņas vārdi, konteksts no bijušās Vācijas kancleres teiktā ir pietiekami skaidrs. Vainot valstis, kas gadiem ilgi brīdinājušas par Krievijas impēriskajām ambīcijām, nozīmē mēģinājumu pārrakstīt vēsturi, lai noslēptu savas kļūdas, uzskata Kols: "Šī nav introspekcija no Merkeles puses, tā ir vēstures pārrakstīšana. Eiropa patlaban dārgi maksā par šiem maldiem."
Kols uzsver, ka ideja par attiecību normalizēšanu ar Krieviju pēc tās iebrukuma Gruzijā un Krimas aneksijas bijusi pilnīga ilūzija un pašapmāns. Viņaprāt, naivā ticība, ka sarunas ar Putinu un ekonomiskā sadarbība varētu nodrošināt mieru, ir novedusi pie Eiropas atkarības no Krievijas gāzes un līdz ar to kara finansēšanas. Viņš atgādināja, ka pēc 2022. gada 24. februāra daudzas rietumvalstis atzina, ka Baltijas valstis un Polija bijušas pareizas savos brīdinājumos par Krievijas draudiem.
"Merkele bija tā, kas turpināja pildīt Krievijas kasi, būvējot jaunu gāzesvadu pēc Krimas un Gruzijas notikumiem,"
piebilda Kols, uzsverot, ka tagad viņa mēģina novelt vainu uz tiem, kas cēluši trauksmi par Eiropas enerģētisko atkarību no Maskavas. EP deputāts arī norādīja, ka joprojām dzird aicinājumus no daļas Vācijas politiķu nevis pilnībā atteikties no "Nord Stream" infrastruktūras, bet izmantot to, piemēram, ūdeņraža transportēšanai. Viņaprāt, tas liecina, ka daļā Eiropas vēl arvien pastāv ilūzija, ka attiecības ar Krieviju kādreiz varēs normalizēt.
"Man tas izklausās pēc cilvēka, kurš nespēj atzīt savas kļūdas un meklē, uz ko novelt vainu. Teikt, ka karš sākās tāpēc, ka viņai neizdevās tikties ar Putinu Covid-19 dēļ vai ka Baltijas valstis neatbalstīja viņas formātu – tas robežojas ar cinismu," uzsvēra Kols. "Šī nav Baltijas vai Polijas vaina. Šī ir Merkeles mantojuma ēna – ilūzija par mieru ar diktatoru, kas beidzās ar karu Eiropā."
Kariņš: Es teicu – ar Putinu nevar "pa labam"
Bijušais Latvijas Ministru prezidents, tagad starptautiskās stratēģiskās komunikācijas aģentūras "Kreab" vecākais padomnieks ģeopolitikas jautājumos Krišjānis Kariņš aģentūrai LETA pauda viedokli, ka Merkeles izteikumi ataino atsevišķu Rietumu politiķu fundamentālu neizpratni par diktatora Vladimira Putina rīcību un mērķiem.
Kariņš uzsvēra, ka Merkele bija Vācijas kanclere laikā, kad dominēja uzskats – ja "mēs pareizi uzvedīsimies, arī Putins labi uzvedīsies". Viņš norādīja, ka valdīja pieņēmums par Rietumu spēju ietekmēt Putina rīcību, lai gan līdzšinējie notikumi liecina par pretējo. "Putins rīkojas tā, kā viņš rīkojas, un vienīgā Rietumu iespēja ir vai nu pakļauties, vai pretoties. Pārsteidz, ka bijusī Vācijas kanclere šodien saka ko tādu, kad šķietami visiem jau ir skaidrs, kāda ir Krievija. Esmu gandarīts, ka jaunajam Vācijas kancleram Frīdriham Mercam nav tādu uzskatu kā Merkelei," sacīja Kariņš.
Runājot par 2021. gadu, viņš atgādināja, ka tolaik bija runa par iespējamo ES līderu tikšanos ar Putinu. Viņš piebilda, ka 2021. gada septembrī Krievijas un Baltkrievijas bruņotie spēki aizvadīja stratēģiskā līmeņa militārās mācības "Zapad", taču karaspēks no Ukrainas pierobežas netika atvilkts, bet pakāpeniski palielināts līdz 2022. gada iebrukumam.
"Tolaik daudzas valstis neizprata Krieviju – tajā skaitā Vācija un arī bijusī kanclere. Es viņai konsekventi sacīju, ka ar Putinu nevar "pa labam", taču viņa uzskatīja, ka Baltijas valstīm nav taisnība. Merkeles uzskatus es ļoti labi zināju, bet brīnos, ka pēc visa notikušā Ukrainā viņa tā var domāt arī tagad," teica Kariņš.
Viņš atgādināja, ka tagad sarunas ar Putinu uzņēmies ASV prezidents Donalds Tramps – notikusi tikšanās Aļaskā, taču arī kopš Trampa stāšanās ASV prezidenta amatā nekāds miers nav panākts. Latviešiem tas diemžēl nav pārsteigums, jo miers Ukrainā būs tad, kad Krievija vai nu nevarēs atļauties turpināt karu, vai arī pretspēks būs tik liels, ka tā būs spiesta atkāpties.
Šogad izdevniecībā "Latvijas Mediji" izdoti Angelas Merkeles politiskie memuāri. Grāmatu meklē šeit.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
