Ingrīdas Burānes kultūras iespaidi: Džemmas gads

Mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne stāsta par septembrī piedzīvotajiem kultūras iespaidiem.

Septembrī kulminēja gleznotājas Džemmas Skulmes simtās dzimšanas dienas svinības – Mālpilī, Turaidā, Siguldā, Jūrmalā, Rīgā. Ievērojams skaits notikumu, tikšanās, meistardarbnīcas, izstādes. Tās iespējams apskatīt vēl un vēl: "Saknes" (Mālpils kultūras centrā, 20. septembris–3. decembris) un "Džemma" (Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, 23. augusts–25. janvāris, 2026. gads).

Daudzskaitlīga publicitāte plašsaziņas līdzekļos:

• Latvijas Radio raidījuma "Kultūras Rondo" teicamais intervētāju Ingvildas Strautmanes un žurnālistes Laimas Slavas sarunu cikls "Kas ir Džemma?" trīs epizodēs – "Portrets", "Džemma pārkāpj robežas", "Statuss sabiedrībā" – uz jautājumiem atbildes meklēja (12., 16., 18., 20. septembrī, visus raidījumus vēl var noklausīties radio mājaslapā) Ieva Jurjāne, Līga Blaua, Antra Cilinska, Jānis Borgs, Inga Šteimane, Kristiāns Brekte, Ingrīda Burāne, Juris Petraškevičs, Arturs Dimiters (jun.) un mākslas vēsturniece Laima Slava;
• Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" pie žurnālistes Henrietes Verhoustinskas viesojās Sandra Krastiņa un Arturs Dimiters (jun.). Raidījumu var redzēt "lsm.lv", turpat viegli atrodami arī citi saglabātie ieraksti, veltīti Mākslinieces simtgadei;
• Latvijas TV 20. septembrī plkst. 21.10 – Mākslinieces dzimšanas dienā – notika jaunas filmas "Džemmas laiki" (2025) pirmizrāde. Filma tapusi Jura Podnieka studijā, režisore Antra Cilinska, to joprojām var noskatīties "Replay.lv". Fragmenti no šīs filmas ietverti arī gleznotājas Sandras Krastiņas veidotajā mākslas un dokumentālo liecību ekspozīcijā "Džemma" Latvijas Nacionālā mākslas muzeja vēsturiskās ēkas otrā stāva labā spārna zālēs. Jaunā filma ir vērtība, jo citā desmitgadē rāda un turpina unikālās personības atklāsmi, kuru meistarīgi veica Laima Žurgina savā filmā – monologā "Džemma" (1986).

Preses izdevumos mēģinājumi vērtēt izstādes, ziņas par jubilejas notikumiem, informācijas un publikācijas, kurām atšķirīgu laika un apstākļu plūdumā būs atšķirīgi lasījumi, sapratnes un interpretāciju variācijas.

Džemma Skulme. "Tautasdziesma". 1969., audekls, eļļa, 98,5 x 135, Zuzānu kolekcija. No Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstādes "Džemma".

Foto: No Latvijas Mākslas akadēmijas informācijas centra krājuma

Latvijas Banka savukārt 21. augustā sāka pārdot ārkārtīgi skaisto un Džemmas būtībai atbilstošo mākslinieka Jura Petraškeviča redzējumu, kādam jāizskatās 5 eiro vērtības (iegādes cena – 89,00 eiro) sudraba plāksnītes aversam un reversam. Taisnstūra (otas triepiena) viena puse dārgmetālā ar tik pazīstamo Džemmas parakstu. Otra puse – krāsains fragments no mākslinieces gleznas "Dialogs" (1987). Visās nozīmēs vērtīgā piemiņas lieta darināta Lietuvas Monētu kaltuvē, tirāža 2500 eksemplāri.

Ar šo nepilnīgo paliekošo vērtību uzskaitījumu vien, nemaz neminot visu izstāžu, tikšanos, koncertu, nodarbību un citu aktivitāšu inteliģento skatītāju guvumus prātam un sirdij, var bez nolaidēm teikt, ka pašreizējos apstākļos Mākslinieces, latvisko vērtību daudzinātājas, nacionālās identitātes atgādinātājas okupācijas gados un atmodas rosinātājas, veicinātājas, politiķes dzimšanas dienu esam svinējuši un svinam godam. Personiski – nedzēšams prieks, guvums par klātbūtni, dalību teju visās svētku norisēs. Un tomēr ir notikumi, kuri īpaši uzteicami un prātā paturami.

Piederība. Pašapziņa. Pēctecība

Pirmkārt, dziļa pateicība Mālpils pagastam – mākslinieces "Ulubelei" –, kur daudzi jo daudzi gada garumā ir piedalījušies svētku sarīkošanā. Māra Ārente, Viktorija Kalniņa, Edīte Priekule, Esmeralda Tāle, Gita Groziņa-Apsīte, Anete Kalniņa un visi pagasta aktīvākie iedzīvotāji ir veikuši kādus pienākumus, ar savu ieinteresētību, idejām, līdzdalību, atsaucību, neviltotu sirsnību vērtuši svētkus gana skaistus un atmiņā paliekošus.

Visu vasaru gan Mālpils kultūras centrā, gan Skulmju dzimtas mājas teritorijā notika sarunas ciklā "Laiks kafijai", kuras lietpratīgi un taktiski vadīja Mālpils Mūzikas un mākslas skolas direktore Māra Ārente, tiekoties ar māksliniekiem Ati Ieviņu un Jāni Borgu (11. jūnijs), kinorežisori Laimu Žurginu un operatoru, Džemmas mazdēlu Jāni Skulmi (9. jūlijs), mākslas vēsturnieci, politiķi Sandru Kalnieti (23. jūlijs), ar 4. starptautiskā plenēra dalībniekiem (30. jūlijs), ar mākslas vēsturnieci Ingrīdu Burāni un tēlnieku, Džemmas mazdēlu Arturu Dimiteru (20. augusts). Visas sarunas tika ierakstītas. Saglabātās un vēsturiski nozīmīgās liecības turpmāk varēs izmantot Skulmju dzimtas mājas rosīgajā darbā ar apmeklētājiem, vēstures gaitā, kā arī Džemmas dzīves un darbu pētniekiem.

Ekspozīcijas fragments no keramikas studijas "Māl-pils" un TLMS "Urga" kopīgās izstādes "Pietuvošanās" Mālpils kultūras centrā.

Foto: No Latvijas Mākslas akadēmijas informācijas centra krājuma

Dzimšanas dienas svinības kulminēja 20. septembrī, kad Mālpils kultūras centra zālēs varēja skatīt vairākas ar simtgadi saistītas izstādes un tika atklāta jubilejas pamatekspozīcija "Saknes" nevainojamā Māras Ārentes sakārtojumā. Izstādes ievadvārdos rakstīju:

"Izstāde "Saknes", iekārtota Mālpils kultūras centrā kā veltījums Džemmas simtajai dzimšanas dienai, rāda, atklāj, ļauj tvert domās un sajūtās, glezniecības un tēlniecības darbos dialogus (mākslinieku un skatītāju) par pašām nozīmīgākajām katra, ikviena un sabiedrības pamatvērtībām.

Mākslinieces jubilejas svinībās klātesoši viņas dzīvē un Latvijas vēsturē, kultūrā nozīmīgie vecāki – pirmā profesionālā latviešu tēlniece Marta Liepiņa-Skulme un "Rīgas grupas", Latvijas Mākslas akadēmijas vadītājs Oto Skulme. Vienā no ierāmējumiem – arī viņas dzīvesdraugs, padomdevējs, mīlestība – gleznotājs Ojārs Ābols.

Audeklus, koka dēlīšus, ģipšus, bronzu vieno ne tikai skaidra, dziļa, nopietna profesionalitāte (zinātniski pamatotas mākas un tikumiskās normās balstītas atklāsmes), bet arī tā ne vienmēr vārdos izsakāmā pamatbūtība, kas piemīt redzamajos un neredzamajos slāņos labas mākslas īpašību kopumam.

Tie ir mākslas darbi, kuros satiekas pagātne ar nākamību, individuālais ar kopīgo. Mirklis ar mūžīgo, lakoniskais ar neizsmeļamo, norādes un krustceļi.

Iespējams, ka izstādes šodienas aktualitāte, kas stāv pāri laikiem, ir trīsvienība:

• PIEDERĪBA – ģimenei, dzimtai, Mālpilij, novadam, valstij, tautai, tik sargājama, saudzējama, vairojama un katram kā atbildību pieņemama;
• PAŠAPZIŅA – ar varēšanu, darīšanu, klātbūtni, greznošanos, spriestspēju, mērķtiecību, auglību, pacilātību, atdevi, gatavību;
• PĒCTECĪBA – tradīcijas, mantojamība, atjaunošanās, pieredze, gudrība, plauksme, dzīvīgums, radošums.

Viss minētais, arī neminētais ir un būs Martas Liepiņas-Skulmes, Oto Skulmes un Džemmas Skulmes mākslā."

Ekspozīcijas fragments no gleznu izstādes "Atgriešanās" Latvijas Republikas Saeimas namā.

Foto: No Latvijas Mākslas akadēmijas informācijas centra krājuma

20. septembra svinības noslēdzās ar skaistu koncertu "...tuvāk nekā blakus". Tajā divi sirdsgudri mākslinieki – pianists Andrejs Osokins un aktieris Gundars Āboliņš – ar skaņām un vārdu aicināja iejusties divu radošu personību saplūsmē, dzīves un mākslas pastāvēšanas jēgā. Kā savā sociālā tīkla lapā rakstīja mūziķis: "Šoreiz aicinām tikties ar citu Džemmu – tādu, kādu viņu redzēja viņas vīrs, gleznotājs Ojārs Ābols, un tādu, kādu redzēja rakstniece Gundega Repše. Tā būs ļoti personiska skatītāju un divu mākslinieku satikšanās: Gundars Āboliņš lasīs Ojāra Ābola pirms 74 gadiem Džemmai rakstīto vēstuļu fragmentus, bet es atskaņošu latviešu un Rietumeiropas komponistu klaviermūzikas pērles, aicinot iejusties Džemmas un Ojāra domu un jūtu pasaulē. Džemmas klātbūtne būs jūtama klusumā, vārdos un mūzikā."

Pārpildītajā skatītāju, klausītāju zālē tiešām bija neparasts dzidruma un skaidrības sakausējuma viļņojums. Reizēm smalkais kamerstila priekšnesums varbūt liedza uztvert katru vārdu, skaņas atbalsojumu, taču to pilnā mērā sedza visu klātesošo savstarpējā saprašanās un vienotība.

Ideja par Mūžīgo Latviju

Otrkārt, no visām vairākkārt redzētajām mākslinieces darbu skatēm īpaši vēlos izcelt notikumu, kurš arī ieguva plašāku un dziļāku vēstījumu. Tā ir atmodas līderu satikšanās Saeimas namā, kad tika atklāta Džemmas darbu izstāde "Atgriešanās" (25. septembris–7. oktobris, 17 darbi no Aleksandra Mirlina un Jāņa Pieša privātkolekcijām) un vienlaikus svinēta Daiņa Īvāna 70. dzimšanas diena. Vēsturiskās patiesības labad jāsaka, ka satikšanās ideja un visa notikuma organizācija pieder atmodas laika žurnālistam un vēlākajam deputātes padomniekam Aleksandram Mirlinam. Viņa rakstīta arī anotācija Džemmas izstādei "Atgriešanās". Tajā atgādināti fakti, kurus bieži vien aizmirstam vai kas vispār nav zināmi jaunākās paaudzes skatītājiem: "Būdama spilgta personība Latvijas mākslā un kultūras dzīvē, Džemma Skulme vienlaikus stāvēja pie atmodas kustības šūpuļa un palīdzēja izlolot sapni par brīvu Latviju. Viņas balss skanēja spēcīgi kā mākslā, tā sabiedriskajos procesos, īpaši pārmaiņu laikā. Latvijas Tautas frontes pirmsākumi meklējami Džemmas Skulmes vadītās Latvijas Mākslinieku savienības telpās, kur darbojās LTF koordinācijas centrs. Atmodas laikā Džemma Skulme kā Latvijas PSR Augstākās padomes deputāte šajā namā balsoja par Valodu likumu, ar kuru latviešu valodai tika piešķirts valsts valodas statuss, kā arī par lēmumu Latvijas PSR karogu nomainīt ar sarkanbaltsarkano karogu. Spilgta Džemmas Skulmes politiskās darbības epizode saistīta ar 1988. gada 17. novembri, kad viņa, izmantojot savas PSRS Augstākās padomes deputātes pilnvaras, nogādāja Kremlī ap 650 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju parakstu. Tas bija atklāts un skaļš protests pret iecerētajiem PSRS konstitūcijas grozījumiem, kas būtu vēl vairāk apdraudējuši latviešu tautas pastāvēšanu."

Bija dziļi simboliska atmodas līderu godināšana Jēkaba ielas namā šogad, kad svinam Latvijas Neatkarības atjaunošanu pirms 35 gadiem. Redzamie un neredzamie pavedieni, kariatīdes, putnubiedēkļi gluži kā Džemmas pareģojumos ar eļļu, akrilu, akvareli. Abās pieminēto izstāžu atklāšanās citēju Džemmas laikabiedra, kolēģa, drauga Jāņa Petera vārdus, vienmēr atgādināmus:

"Īpaši izceļama ir latviešos dzīvā ideja par Mūžīgo Latviju. Piedodiet, bet man tā šķiet pat svarīgāka par neatkarīgu un brīvu Latviju. Ja vēstures melnākajos brīžos zūd savas zemes un tautas mūžīguma izjūta, ir zaudēts viss. Tad arī brīvībai un neatkarībai labvēlīgi uzsmaidot, izveidojas juridiski pareizi noformulēts valstisks veidojums, tomēr pseido – bez kultūras tradīciju nepārtrauktības, vēsturiskās atmiņas un nācijas pieredzes. Tādu Latviju var pārtaisīt par mazu, neatkarīgu Krieviju vai Vāciju – kurai nu labpatiktos savu identitāti šādai primitīvai teritorijai uzdāļāt. Mūžīgās Latvijas ideja meklējama jau Pirmās atmodas latviešu dzejā, kad te bija Baltijas guberņas. Mūžīgās Latvijas ideja vadīja pirmās republikas proklamētājus 1918. gadā, valsts cēlājus starp diviem pasaules kariem, Ostlandes iedzīvotājus, Latvijas PSR iedzīvotājus un 4. maija Neatkarības Deklarācijas pasludinātājus. Ja tā nebūtu, Trešā atmoda nekļūtu par embriju. Mūžīgās Latvijas idejas kūrēji tautā meklējami tieši gara darbiniekos – no Ausekļa līdz Rainim, Linardam Laicenam, Kārlim Skalbem, Ojāram Vācietim, Vizmai Belševicai, Veronikai Strēlertei. Visus nenosaucu. Tikai asaru un ticības kristālus."

Džemmas nacionālā stāja un viņas nozīme tautas dzīvē ir kristāls, kas aizvien spodrināms. Kādā veidā katrs to varam darīt – nākamajā dialogā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Foto: Publicitātes

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

• Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
• Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
• Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
• Gata Šļūkas karikatūru
• Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu