19. janvāris vēsturē un senās avīzēs. Rīga iegūst brīnišķīgu instrumentu

1884. gada 19. janvārī. Pirms 140 gadiem pēc pēdējiem pārbaudes darbiem pulksten deviņos no rīta svinīgā ceremonijā ar reliģisko draudžu pārstāvju, mūzikas ļaužu, Rīgas pašvaldības un Rīgas birģermeistara Emīla fon Betihera līdzdalību iesvētīja Rīgas Doma ērģeles – tobrīd lielākās pasaulē.

Pēc 1881. gadā ar Rīgas Doma draudzi noslēgtā līguma tās pusotra gada laikā bija izgatavojusi Ludvigsburgā Vācijas Bādenes-Virtembergas zemē bāzētā firma "E. F. Walcker & Co". Ceremonijas laikā firmas īpašnieks Valkera kungs pasniedza simbolisko ērģeļu atslēgu birģermeistaram Betiheram, kurš to nodeva tālāk Doma mācītājam Jenšam, līdz atslēga beidzot nonāca pie baznīcas ērģelnieka Bergnera. Doma ērģelnieks Vilhelms Bergners, Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas ērģelnieks Rūdolfs Postelis un Pēterburgas konservatorijas ērģeļklases vadītājs Luijs Homiliuss arī bija tie, kas uzraudzīja ērģeļu iekārtošanas darbus un iepriekš izmēģināja instrumenta skanējumu. Vakarā tika sniegts koncerts, atskaņojot ungāru komponista Ferenca Lista īpaši ērģeļu atklāšanai komponēto korāļu fantāziju "Nun danket alle Gott" ("Lai Dievu visi teic"), jo notikums patiesi bija izpelnījies mūzikas pasaules uzmanību. Lists bija sniedzis konkrētus norādījumus, kādā reģistrā skaņdarbs uz Doma ērģelēm izpildāms. To, ka jaunās Doma ērģeles izpelnās Eiropas redzamāko mūziķu un ērģelnieku uzmanību, liecina fakts, ka drīz pēc ērģeļu uzbūvēšanas trīs koncertus uz tām sniedza pazīstamais franču ērģeļmūzikas komponists Aleksandrs Gilmāns. 

Laikabiedri jūsmoja par jaunajām "milzu ērģelēm", par "brīnišķīgo instrumentu" un ļoti priecājās, uzsverot, ka ar tām leposies vēl arī nākamās rīdzinieku paaudzes, kā tas arī noticis.

Kas attiecas uz latviešu publiku, tad tā notikumu pieminēja bez īpašas jūsmas. Rīgas Doma draudzē dominēja vācbaltu aristokrāti un bagātā pilsonība. Draudze bija vāciska, un vācieši bija gan pasūtītāji, gan izpildītāji, gan klausītāji. "Visi vienprātīgi atzina viņas par ļoti teicamām, kas būvētājam darot godu un uz kurām Rīga varot lepna būt, jo otru tādu Eiropā neesot; viņa esot pērle ērģeļbūves mākslā. Ērģelēm ir 6826 stabules un 124 balsis," lakoniski pauda "Mājas Viesis", piezīmējot, ka ērģeles izmaksājušas 90 tūkstošus vācu marku.

Latvis, 1924. gada 19. janvārī

Bērzgales pagastā Rēzeknes apriņķī Viktors Apeiņs ziņoja policijai, ka pie Rēzeknes 2. stacijas trīs nepazīstami viņu izsvieduši no ragavām un nolaupījuši zirgu ar pajūgu un citām mantām. Rēzeknes apriņķa priekšnieka pirmā iecirkņa palīgs pēc ilgākas meklēšanas atrada zirgu kādā attālākā sādžā un noskaidrojās, ka laupīšana nav notikusi, bet zirgs pats aizskrējis, kamēr viņa saimnieks pa mājām meklējis degvīnu. Tagad ziņotājam par policijas maldināšanu nāksies atbildēt tiesas priekšā.