15. janvāris vēsturē un senās avīzēs. Vecgulbenes benžu prāva

1925. gada 15. janvārī. Pirms 100 gadiem Rīgas Apgabaltiesā sāka skatīt lietu pret 17 personām, kuras 1918. gada nogalē – 1919. gadā piedalījās Pētera Stučkas lielinieku režīma īstenotajā sarkanajā terorā pret Latvijas iedzīvotājiem un darbojās bēdīgi slavenajā Vecgulbenes jeb Malienas revolucionārajā tribunālā.

Viņām inkriminēja ap 100 cilvēku nogalināšanu. Kopējais apsūdzēto skaits bija par nepilnu pussimtu lielāks, bet šī daļa jau 1919.–1920. gadā bija aizbēgusi līdzi lieliniekiem uz Padomju Krieviju. Izmeklēšanu pret stučkiešu asinsdarbiem uzsāka 1919. gadā, un vairākas personas bija mirušas apcietinājumā, gaidot tiesu. Daži atradās bezvēsts prombūtnē. Tiesas priekšā Rīgā stājās būtībā zemākais posms – praktiskie spriedumu īstenotāji un viņu izpalīgi. Kā norādīja apsūdzība, tie, kurus nevarēja uzskatīt par "idejiskiem cīnītājiem", jo slepkavošanā un spīdzināšanā viņi piedalījās dēļ naudas, nāvei nolemtajiem un nogalinātajiem atņemtajām vērtslietām, drēbēm, apaviem, citas mantas. 

Lielinieku kontrolētajā Latvijas teritorijā Stučkas valdības pusgadā darbojās vairāki revolucionārie tribunāli, taču Vecgulbenes muižas Baltajā pilī un baznīcā izvietoto uzskata par visasiņaināko. 

Šis tribunāls uz pārējo fona izcēlās ar vislielāko nāvessodu skaitu. Turklāt upuri pirms nogalināšanas nereti tika dažādi mocīti un spīdzināti. Zināms, ka pēc tribunāla sprieduma nogalināja vismaz 122 no 152 personām, kurām bez izmeklēšanas tika piespriesta nāve. Iemesli, lai nonāktu revolucionārā tribunāla priekšā, bija visdažādākie – denunciācijas "politiskā neuzticība", jebkādos kontaktos ar vācu okupācijas varasiestādēm 1917./1918. gadā un nereti arī agrākos notikumos sakņots personisks aizvainojums, atriebība vai vienkārši kāre pēc notiesājamā mantas. Ne vienmēr spriedums bija nāve. Varēja piespriest arī īpašumu konfiskāciju, ieslodzījumu un spaidu darbus, kas upurim tāpat nesolīja neko labu. "Asinis stingst dzīslās un negribas ticēt, ka Eiropā 1919. gadā var tikt izdarīti šādi necilvēku darbi un pieļautas nevainīgu cilvēku masu nogalināšanas zem kādas tur proletariāta tiesību aizstāvēšanas maskas," šausminājās presē. Tiesas sēdes publikas pilnā zālē turpinājās līdz 21. janvārim, kad jau pēc pulksten diviem naktī pasludināja spriedumus, no kuriem gan vēlāk daļu pārsūdzēja. Kaut vairākiem bija pieprasīts mūža ieslodzījums, asiņainākie saņēma 8–7 gadus ieslodzījuma; vairumam sods bija mazāks. Dažus attaisnoja.

"Balss", 1925. gada 15. janvārī

Litene. Priekšlasījums. Litenes un apkārtnes zemkopji lielā mērā nodarbojas ar linkopību, kura viņu saimniecībās ieņem redzamu vietu. Neraugoties, ka lini ir galvenais viņu ieņēmumu avots, linu ražošana un apstrādāšana notiek pēc sentēvu paņēmieniem. Lai līdzētu šai robā, Litenes lauksaimniecības biedrība "Darbs", pateicoties Latvijas linkopju biedrības centrālās savienības pretimnākšanai, sarīko 1. februārī Litenes pagasta nama zālē priekšlasījumu par linkopību. Runās Latvijas linkopju centrālās savienības linkopības speciālists, agronoms Teters. Priekšlasījumu papildinās ar attiecīga satura kinofilmu. Vēlams, lai Litenes un apkārtnes zemkopji šo reto un vērtīgo priekšlasījumu neatstātu bez ievērības.