1915. gada 14. janvārī. Pirms 110 gadiem Pirmā pasaules kara apstākļos Rīgā iznākošie laikraksti atzīmēja līdz tam Latvijas teritorijā nepiedzīvotu notikumu – 12. janvārī ap plkst. 10 bija noticis aviācijas, šajā gadījumā vācu cepelīna, uzlidojums.

Reklāma

Dirižablis jeb cepelīns pietuvojās rūpnieciski attīstītajai Krievijas kara flotes bāzes pilsētai no dienvidiem un nometa deviņas bumbas, kuras nenodarīja nekādu vērā ņemamu postu, un tad gar Baltijas jūras krastu devās atpakaļ uz Kēnigsbergu. Pie Virgas krievu robežsargi gaisa kuģi sašāva ar ložmetēju uguni. Tas iegāzās jūrā aiz Bernātiem. Apkalpe, cik noprotams, daļēji tika izglābta un sagūstīta, daļēji gāja bojā. Dirižablis virs Liepājas bija lidojis samērā zemu. Motorus varēja dzirdēt jau iztālēm, tādēļ daudzi izgāja ielās un apbrīnoja lidoni. "Dzimtenes Vēstnesis" rakstīja: "Ievērojot dirižabļa lielos apmērus, izlikās, ka viņš brauc ļoti zemu. Propelleru rūkoņa grieza uz sevi tirgus apmeklētāju vērību un uz tirgus sacēlās lielāks troksnis. Tūlīt pēc tam lidotāji izlaida dūmus, kuri ietina gaisa kuģi. Dirižablis izzuda no skatītāju acīm, bet rūkoņa vēl vienmēr bija sadzirdama." Cepelīnu atkal pamanīja virs Gintera (Klāva Ukstiņa) ielas, kad tas jau bija pacēlies augstāk un kļuvis "zīmuļa lielumā". 

Bumbas tika mestas no dirižabļa kabīnes ar rokām, lidonim līkumojot virs pilsētas, pārsvarā Jaunliepājas daļā. 

Pirmā trāpīja "Bāriņu ielā 1 Glāzera šķūnī"; trīs nokrita pie mašīnbūves rūpnīcas "Vezuvs", izraujot sasalušajā zemē nepilnu pusmetru dziļas un ap 3 metru diametra bedres, turklāt viena nemaz neeksplodēja. Viena bumba nokrita attālāk no "Vezuva" un "neizdarīja nekādu postu". Cita bija tēmēta Liepājas–Aizputes šaursliežu dzelzceļa depo, taču iekrita "Hiršfelda malkas laukuma dēļu kaudzēs", vēl cita nokrita pie Cetīnes salas, kur ostas kanāls savienojas ar Liepājas ezeru. Nākamā laikam bija paredzēta pilsētas gāzes fabrikai, taču "iekrita Falkenhofa malkas plača kantorī, izpostīja žogu un stipri sabojāja sienas". Šī bumba atstāja vislielāko iespaidu: "Sprādziena vietas tuvumā atradās laiva, kura arī tika bojāta. Par bumbas spēku var spriest no tā, ka tas izgāja caur gandrīz collu biezajām laivas dzelzs daļām. Falkenhofa kantorī atradās kāds no kalpotājiem, kurš būtu nogalināts, ja viņš īsi pirms bumbas krišanas nebūtu izgājis no kantora, lai apskatītu gaisa kuģi." Pēdējā bumba nokrita "blakus Glāzera fabrikai Reishofa sētā un izpostīja šķūni". 

Paniku vai bailes pirmā bombardēšana liepājniekos neradīja, drīzāk ziņkāri. 

Sākoties uzlidojumam, "skolniekus atlaida no skolām un elektriskā stacija uz kādu laiku pārtrauca elektriskās enerģijas izsniegšanu".

"Sociāldemokrāts", 1925. gada 14. janvārī

Zvēru dārza atjaunošana. Akciju sabiedrības "Izstāde" sarunas ar pilsētu par zvēru dārza atjaunošanu ieilgst un rezultāti nav paredzami tuvākā nākotnē. Akciju sabiedrība par vienu no galveniem jautājumiem uzstāda tramvaju līnijas atjaunošanu līdz Meža parkam (Ķeizara dārzam). Nebij paredzētas pie darba arī izpriecas, amerikāņu kalni utt. Bet pilsētas konflikta dēļ ar tramvaju par Meža parka līnijas atjaunošanu pagaidām nav ko domāt. Tāpat pilsēta noraidoši izturas attiecībā pret projektētām izpriecām. Sakarā ar to sarunas ar pilsētu domā atjaunot tikai pēc jaunu pilsētas tēvu ievēlēšanas.