Atmaskots. Ārsta pienākums nav runāt krieviski!

Ne viens vien, kurš ģimenē sazinās krievu valodā, ienākot pa ārsta kabineta durvīm, daudz nedomājot, uzreiz saka "zdravstvuiķe!" jeb "labdien" krieviski. Ja pretī no medicīnas personāla puses atskan "labdien!", reizēm sākas tracis un pat tiek iesniegtas sūdzības. Jaunie un topošie ārsti skaidro, ka daudzi krieviski runājošie apzināti par saziņas valodu izmanto krievu valodu, pat tad, ja māk runāt arī latviski, vēlāk apgalvojot, ka viņi tiek diskriminēti un saņem nekvalitatīvus pakalpojumus. Jauno ārstu paaudze lielākoties krievu valodu nepārzina (to pierāda Latvijas Jauno ārstu asociācijas veiktā aptauja), un valsts valoda mums ir tikai viena – latviešu! Taču mediķiem pacienta veselība ir pirmajā vietā, tāpēc tiek meklēti dažādi risinājumi, lai situāciju uzlabotu.

Nodaļā iestājas cilvēks no Ukrainas, kurš nerunā latviešu valodā. Visas pieredzējušās medmāsas, kuras varētu ar pacientu sarunāties krieviski, ir aizņemtas, tāpēc pacienta aizvešana uz palātu tika uzticēta jaunajai medmāsai – studentei, kas nerunā krievu valodā. 

Pieredzējušās medmāsas tikai pēc laba laika varēja pieslēgties situācijai, un tika konstatēts, ka pacientam ir tādas problēmas, ar kurām patiesībā viņam būtu jāatrodas citā nodaļā. Gados vecākās medmāsas uzskatīja, ka šāda situācija radusies tikai tādēļ, ka jauniete nepārzina krievu valodu. 

Šī ir reāla un salīdzinoši nesen pieredzēta situācija, kuras lieciniece bijusi pediatre un miega speciāliste Marta Celmiņa. Tieši viņa bija pirmā, kas cēla gaismā krievu valodas lietojuma problēmu Latvijas medicīnas iestādēs: "Viss sākās ar to, ka pie viena kolēģa "Facebook" ieraksta dalījos ar savu pieredzi – cik reižu es kā latviski runājoša ārste esmu saskārusies ar agresiju un nepatīkamu attieksmi no krieviski runājošo pacientu vai viņu tuvinieku puses. Man par lielu pārsteigumu komentārs guva plašu atbalstu, un tad jau tiku uzrunāta "Panorāmas" sižetam. Ja godīgi, man bija ļoti bail izteikties publiski, jo 

Latvijā valda uzskats – ja tu esi latvietis, kurš nerunā krievu valodā, tu esi rusofobs. Taču krievi un citi, kas runā šajā valodā un kuri Latvijā dzīvo gadu desmitiem ilgi, gan aizvien drīkst atļauties nerunāt mūsu valsts valodā."

Problēma ir!

Vēl viens iemesls problēmas aktualizēšanai bija bažas par to, vai informācijas apmaiņa starp ārstu, kurš nesaprot krievu valodu, un pacientu, kurš nemāk vai vienkārši nevēlas runāt latviski, būs pietiekami precīza: "Redzu, ka daudzi jaunie ārsti neprot krievu valodu, un tā dēļ jaunajiem speciālistiem ir milzīga vainas sajūta. Viņiem šķiet, ka šādā gadījumā viņi ir sliktāki par citiem mediķiem. Ir liels sabiedrības spiediens. Piemēram, es esmu tas ārsts, kurš runās latviski, jo šajā valodā varu kvalitatīvi darīt savu darbu, bet ir daudzi jaunie ārsti, kuri centīsies kaut ko pateikt krieviski, lai gan īsti nemāk, un tas rada tiešām lielu risku un apdraudējumu pacienta drošībai." 

Pediatre un miega speciāliste Marta Celmiņa bija pirmā, kura aktualizēja krievu valodas lietojuma problēmu medicīnas jomā. Viņai pievienojās un pieredzē dalījās vairāki jaunie un topošie ārsti.

Foto: Foto no privātā arhīva. / Latvijas Mediji

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadība Martu šajā jautājumā atbalstīja, tāpēc viņa piekrita publiski dalīties pieredzē: "Mani uzrunāja vairāki studenti, sāka stāstīt briesmu lietas – gan par saskarsmi ar pacientiem, gan ar kolēģiem, kuri savā starpā sarunājas krievu valodā. Operācijas laikā, ja starp latviešiem ir viena krievvalodīga māsiņa, kura patiesībā māk runāt latviski, saziņa tomēr norisinās krieviski. Jaunais ārsts šo svešvalodu nepārzina, tāpēc tiek izstumts, neuzzina svarīgas detaļas." 

Marta darbojas Latvijas Jauno ārstu asociācijā, kuras paspārnē tapa aptauja par krievu valodas zināšanām un lietojumu veselības aprūpē: "Mūs atbalstīja arī Latvijas Ārstu biedrība, anketa tika izsūtīta visām medicīnas iestādēm un medicīnas pārstāvjiem."

Aptaujas veidošanā piedalījās arī Tīna Luīze Čupāne, kas šogad absolvēja Latvijas Universitāti. Tīna studiju laikā divus gadus ir strādājusi par māsas palīgu Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, tāpat darbojusies arī kā brīvprātīgā. Viņa ir viena no tiem studentiem, kuri nebaidījās savu viedokli paust skaļi un atklāti: "Mani uz to pamudināja mana mentore, diplomdarba vadītāja Marta Celmiņa, kura zināja, ka manas krievu valodas zināšanas nav labas. Sākotnēji plānoju runāt anonīmi, taču vēlāk sapratu, ka lielāks labums būs tad, ja dalīšos atklāti. Es saprotu, kāpēc daudzi izsakās anonīmi, – ir bail no vecāko ārstu reakcijas. Taču kopumā no nozares kolēģiem atsauksmes bija labas – viņi priecājas, ka šī problēma tiek aktualizēta. Prieks, ka mana viedokļa paušana nespēlēja man par sliktu, jo rezidentūrā tiku tieši tur, kur vēlējos."

Lēns, tomēr progress

Tīna ir novērojusi, ka pēc "Panorāmas" sižetiem situācija ir nedaudz uzlabojusies: "Pirmajā, otrajā studiju gadā ne viens vien pasniedzējs apgalvoja, ka bez krievu valodas zināšanām nekur tālu netiksim. Dažiem maniem grupas biedriem tika samazinātas atzīmes tikai tāpēc, ka viņi ar pacientu kolokvija laikā nespēja sazināties krievu valodā. Kad cēlām šo problēmu gaismā, šādi gadījumi un izteikumi mazinājās." 

Tāpat Tīna ir pamanījusi pozitīvas izmaiņas valsts eksāmena sakarā: "Eksāmens sastāv no vairākām daļām, un divās no tām mums jāstrādā ar pacientu. Iepriekšējos gados bija tā, ka krieviski nerunājošam studentam varēja piešķirt krievvalodīgu pacientu – nedrīkst izmantot viedierīces, blakus nav tulka. Nebija iespējams paskaidrot, kas pacientam tiks darīts, tāpat nebija iespējas saņemt viņa piekrišanu. Šogad mācībspēki paziņoja, ka centīsies piemeklēt latviski runājošus pacientus, un, ja tomēr gadīsies kāds krievvalodīgais, tiks meklēts risinājums. Pirmo reizi bija drošības sajūta un apziņa, ka viss būs labi."

Gan Tīna, gan arī Marta skaidro, ka Bērnu slimnīcā situācija ir diezgan laba, jo vadība atpazīst un nenoliedz problēmu. Laikā, kad dr. Celmiņa sāka runāt par šo tēmu, slimnīcas vadība viņu atbalstīja un centās rast risinājumus: "Slimnīca uzrunāja visu nodaļu vadītājus, lai noskaidrotu, kādas valodas pārzina darbinieki. Ja pacients zvana un pierakstās uz konsultāciju, viņam uzreiz tiek nosauktas saziņas valodas. Un tas tiešām krietni ir mazinājis pacientu agresiju – vairs nav nekādu pārpratumu."

Liela daļa jauno speciālistu krievu valodu nepārzina. Tīna Luīze Čupāne vēsta – studiju gados daži pasniedzēji apgalvoja, ka bez šīs valodas zināšanām studenti nekur tālu netiks.

Foto: Foto no privātā arhīva. / Latvijas Mediji

Latvieši mēdz piekāpties

Liela problēma ir tajā, ka ne vien krievvalodīgie pacienti uzstāj uz krievu valodas lietojumu, bet arī mediķi un augstskolu pasniedzēji nereti uzskata, ka šī valoda jaunajiem ārstiem tomēr būs nepieciešama. 

Andris (vārds mainīts) pašlaik vēl ir students, bet pāris gadu jau strādā vienā no Latvijas lielākajām slimnīcām. Viņš stāsta, ka slimnīca nepieprasa mācēt krievu valodu, taču vairākiem studiju biedriem darba intervijās ticis jautāts, vai viņi pārzina šo valodu. Ja atbilde ir jā, to uzskata par bonusu: "Tomēr krievu valodas nezināšana gan nav bijis iemesls, lai kādam atteiktu iespēju strādāt slimnīcā. Bet samērā bieži studiju gados no pasniedzējiem ārstiem dzirdam frāzes, kas mudina uzlabot mūsu krievu valodas zināšanas." Andris atklāj, ka nav bijis nevienas tādas darba dienas, kurās nebūtu jāstrādā ar krievvalodīgiem pacientiem, un nereti viņi ir agresīvi noskaņoti: 

"Pacients bija agresīvs un teica, ka principa pēc ne ar vienu nerunās latviski. Beigās pat sāka draudēt, ka drīz šī valsts tiks okupēta un tad mēs visi būsim spiesti runāt krieviski. 

Arī šādā situācijā jācenšas atrast kompromisu, lai var godprātīgi izdarīt savu darbu, neskatoties uz nepatīkamo attieksmi." 

No slimnīcas vadības puses netiek darīts nekas tāds, kas atvieglotu jauno speciālistu darbu. Nepieciešamības gadījumā palīgā nāk kolēģi, kas pārzina krievu valodu: "Tā arī visbiežāk tiekam galā ar valodas barjeras problēmu. Protams, valodas likums neparedz nepieciešamību sarunāties svešvalodā, taču lielākoties gribot vai negribot ārstam nākas pāriet uz krievu valodu, lai pēc iespējas detalizētāk spētu iegūt informāciju par pacienta veselības stāvokli, lai nepalaistu garām nozīmīgus faktus. Baidos, ka var gadīties situācija, kurā ārsts, pieturoties pie latviešu valodas izmantošanas, neiegūst pilnvērtīgu informāciju, taču atbildību par pacienta veselības stāvokli jau galu galā nesīs tieši viņš." 

Arī rezidente Monta (vārds mainīts) atzīst, ka slimnīcas vadība nenāk pretī, bet gan sagaida, ka jaunais speciālists mācēs runāt krieviski: "Ir bijušas vairākas reizes, kad minu, ka nepārvaldu krievu valodu, taču tāpat pie krieviski runājošiem pacientiem tieku sūtīta viena. Manā pieredzē nevienā vizītē sertificētais ārsts pats nav piedāvājis tulkot sarunu, taču iztulko atsevišķus vārdus, ja pajautāju. Ir situācijas, kad pacients ir krievvalodīgs, taču pārzina arī latviešu valodu, bet sertificētais ārsts tāpat izvēlas komunikāciju krievu valodā. Šādas situācijas atkārtojas bieži. Esmu piedzīvojusi vairākas epizodes, kad kolēģi sarunās izmanto krievu valodu, nemaz nepajautājot, vai visi apkārtējie šo valodu zina. Taču jāpiemin, ka neviens kolēģis man nav pārmetis par krievu valodas nezināšanu."

Marta Celmiņa stāsta, ka Veselības ministrija jaunos ārstus atbalsta, kā vien spēj: "Veselības ministrs Hosams Abu Meri redz un izprot problēmu. Viņš ir sarīkojis vairākas tikšanās biedrībām, slimnīcu vadībām. Ministrs uzsver, ka darba valodai saziņā starp kolēģiem ir jābūt tikai un vienīgi valsts valodai. Tāpat viņš ir aicinājis slimnīcas izteikties par šo jautājumu, bet neviens nevēlas to darīt. Vienīgi Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca paziņoja, ka viņiem šādas problēmas neesot – neviens nesūdzoties. Bet kāpēc? Tādēļ, ka nav izveidota sistēma, kā to izdarīt anonīmi. Jaunie ārsti baidās runāt atklāti, ir bažas par darba zaudēšanu, attieksmes maiņu. Medicīnā hierarhija ir ļoti dzīva – ja priekšnieks notur sapulci krievu valodā, kurš jaunais ārsts ies un to atklāti kādam stāstīs? Un Veselības ministrija var izdarīt tikai tik, cik var. Ministrs ir uzdevis katrai slimnīcai šo situāciju risināt savā vidē." 

Marta plāno nākamgad atkārtoti izveidot aptauju par krievu valodas lietojumu. Tāpat viņa uzsver, ka par šo ir jāturpina runāt un runāt, lai problēmu sadzird pēc iespējas vairāk cilvēku.

Grozījums likumā

Pacientu tiesību likuma mērķis ir veicināt labvēlīgas attiecības starp pacientu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, sekmējot pacienta aktīvu līdzdalību savas veselības aprūpē, kā arī nodrošināt viņam iespēju īstenot un aizstāvēt savas tiesības un intereses. Kā uzsver nozares speciālisti – medicīnā galvenais ir pacients un viņa veselība, tieši tāpēc tiek darīts viss iespējamais, lai pacients saņemtu nepieciešamo palīdzību pat tad, ja viņš spītīgi atsakās runāt latviešu valodā.

Veselības ministrijas preses sekretāre Barbara Ālīte skaidro, ka šā gada 13. jūnijā Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Veselības ministrijas rosinātos grozījumus Pacientu tiesību likumā, kas nosaka un stiprina pacienta tiesības, tajā skaitā likumā ietvertas pacienta tiesības pieaicināt personu, kas tai nodrošina tulkošanu, ja pacients valsts valodu neprot vai runā tādā valodā, ko ārstniecības persona nesaprot: "Skaidra un saprotama informācijas apmaiņa starp pacientu un ārstniecības personu ir svarīgs priekšnoteikums pacienta drošībai un tiesībām uz kvalitatīvu ārstniecību. Ja ir apgrūtinoši sazināties valsts valodā, var ņemt līdzi tuvinieku vai kādu citu trešo personu, kas var palīdzēt saziņā ar ārstniecības personu. Pacients var arī ņemt līdzi tulku, ja tas nepieciešams. Papildus jau veiktajām izmaiņām likumdošanā tiks sagatavoti priekšlikumi arī Ārstniecības likumā, lai nostiprinātu valsts valodas lietošanu ārstniecības iestādēs." 

Veselības ministrijā ir notikušas vairākas tikšanās ar jaunajiem ārstiem un Latvijas Jauno ārstu asociāciju, kas aktualizēja jautājumu par darba vidi un krievu valodu, norādot to kā vienu no apgrūtinošiem darba apstākļiem. Tāpat Veselības ministrija apzinājusi arī slimnīcu pieredzi: "Slimnīcas iepriekš informējušas, ka, piemēram, jau reģistratūrā, veicot pierakstu pie speciālista, pacients tiek informēts, ka pakalpojums tiek sniegts valsts valodā. Ja ir valodas barjera, cilvēku aicina ņemt līdzi kādu, kas nodrošinās tulkošanu. Papildus slimnīca izmanto tehnoloģiskus risinājumus, ja pacients runā retāk sastopamā valodā un īsā laikā piesaistīt tulku ir problemātiski. Tāpat ir stacionāri, kas apkopo informāciju, kādas valodas ārstniecības personāls pārzina."

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Vineta Kļaviņa informē, ka slimnīcas darba un dokumentu valoda ir latviešu valoda un slimnīca koncentrējas uz pacientu aprūpi, nodrošinot, lai pakalpojumu sniegšana būtu pēc iespējas kvalitatīvāka un ērtāka: "Netiek diskriminētas personu tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus neatkarīgi no valodu prasmēm. Informācija pacientiem tiek sniegta saprotamā formā un pēc slimnīcas iespējām arī svešvalodās. Neatliekamās situācijās, kad slimnīcā nonāk dažādu valstu pilsoņi, kuri runā citās valodās, nepieciešamības gadījumā tiek iesaistīti arī citi kolēģi, kuri pārzina attiecīgo valodu, vai tiek izmantoti mūsdienīgi digitālie risinājumi, lai uzlabotu saziņu ar pacientu. Ļoti retos gadījumos, ja pacients runā valodā, ko nesaprot neviens no personāla, slimnīca sazinās ar attiecīgās valsts vēstniecību, lūdzot nodrošināt tulku." 

Cik efektīvs praksē ir grozījums Pacientu tiesību likumā? Kļaviņa skaidro, ka bieži vien pacienti ierodas kopā ar saviem tuviniekiem, kuri palīdz gan ar tulkošanu, gan arī dažādu formalitāšu kārtošanā: "Mūsu pieredze rāda, ka šie pacienti pārsvarā ir seniori. Runājot par digitālajiem risinājumiem, tos izmanto ļoti reti. Viena no populārākajām iespējām ir "Google Translate" – bezmaksas daudzvalodu tulkošanas rīks, kas pieejams tiešsaistē. Tas nodrošina ērtu veidu arī teksta fragmentu un dokumentu tulkošanai."

Atslēga – cieņpilna komunikācija

Viens no rīkiem cīņā pret krievu valodas lietojumu augstskolas un darba vidē ir iespēja par problēmām ziņot anonīmi. To var darīt Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas fakultātes studenti: "Ar pacientiem studiju procesā saskaras visi veselības virzienā studējošie, ne tikai medicīnas un zobārstniecības studenti, bet arī medmāsas, uztura zinātņu speciālisti, fizioterapeiti un citi veselības aprūpes speciālisti. Piemēram, lai risinātu iespējamus pārpratumus vai sarežģījumus, kas var rasties saskarsmē ar latviešu valodā nerunājošiem pacientiem, Medicīnas fakultātē ir izveidots e-pasts valodubarjera@rsu.lv, kas anonīmi aicina ziņot par šāda veida komunikācijas problēmām ar pacientiem. Tāpat arī fakultātes vadība ir tikusies ar Latvijas Jauno ārstu asociācijas pārstāvjiem, lai pārrunātu, kā pēc iespējas pilnvērtīgāk sadarboties un risināt jautājumus, kas skar valodu lietošanu praksē," vēsta universitātes ārējās komunikācijas vadītāja Tīna Sidoroviča. 

Lai studentus laikus sagatavotu darbam ar pacientiem, RSU Medicīnas programmā studējošie otrajā studiju gadā apgūst obligāto kursu "Medicīniskā komunikācija" – tur studenti mācās komunikācijas un saskarsmes prasmes ar pacientiem, ģimenes locekļiem un ārstniecības komandu: "Tāpat studentiem tiek mācītas prasmes dažādu krīzes situāciju risināšanā, komunikācijā ar pacientiem. Dažādi medicīnas un tajā pašā laikā medicīniskās komunikācijas aspekti tiek apgūti obligātajos studiju kursos – Medicīnas socioloģija, Bioētika."

Marta Celmiņa sarunās ar studentiem gan noskaidrojusi, ka jaunieši nevēlas rakstīt uz RSU izveidoto e-pastu: "Kāda anonimitāte? Aizsūtot sūdzību, ir redzams iesūtītāja e-pasts. Studenti nejūtas pasargāti, nav gaidītās drošības sajūtas."

Kā minēja dr. Celmiņa, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca problēmu uztver nopietni, tāpat labprāt pieņem un izskata darbinieku sūdzības. Slimnīcas komunikācijas speciāliste Ilze Olšteina skaidro: "Vienmēr esam rūpējušies par cieņpilnu komunikāciju gan saskarsmē ar pacientiem, gan arī savstarpējā saziņā. Ir nācies izskatīt arī jauno ārstu sūdzības par aizskarošu attieksmi, ko pauduši atsevišķi pacientu vecāki, kuri vēlējušies komunicēt svešvalodā. Diemžēl šīs situācijas lielākoties rodas, kad uz konsultāciju ir ieradušies vietējie iedzīvotāji, kuri, ilgu laiku dzīvojot Latvijas Republikā, nav apguvuši valsts valodu pietiekami labā līmenī. Kopumā šādu situāciju Bērnu slimnīcā nav daudz, tāpēc ceram, ka mums arī turpmāk izdosies palīdzēt visiem pacientiem, atrisinot komunikācijas šķēršļus konstruktīvi un cieņpilni." 

Ja konkrētajā specialitātē nav neviena, kurš piekritis konsultēt pacientus svešvalodā (tai skaitā krievu valodā), pacients ir tiesīgs (un viņam tiek lūgts) pieaicināt personu, kura spēj komunicēt gan valsts valodā, gan svešvalodā, kuru pārvalda pacients vai viņa likumiskie pārstāvji: "Šādas situācijas ir slimnīcas ikdienā, un risinām tās, ievērojot savstarpēju cieņu. Bērnu slimnīcas Neatliekamās medicīnas centrā un stacionārā komunikāciju ar pacientu un viņa vecākiem, kuri nerunā valsts valodā, nodrošinām, koleģiāli vienojoties, kurš varētu uzņemties pacienta veselības aprūpi vai tulkošanu ārstniecības procesā, ja pacienta vecākiem konkrētajā brīdī nav iespēju pieaicināt trešo personu."

Krievu valodu lieto arī mediķi

To, ka daļa pacientu joprojām uzstāj uz krievu valodas lietojumu, kā arī to, ka jaunie ārsti šo valodu nepārzina, pierāda Latvijas Jauno ārstu asociācijas veiktā aptauja, kurā piedalījās 580 studenti un 1218 veselības aprūpē strādājošie. Aptaujas dati vēsta, ka, nomainoties paaudzēm, pieaug to veselības aprūpē strādājošo daudzums, kas neprot krievu valodu: sertificēti speciālisti – 12,8%; rezidenti – 37,5%; studējošie – 51,5%. 

Noskaidrots, ka 19,2% strādājošo savas krievu valodas zināšanas novērtē kā vidējas, 44,6% – kā labas, bet 14,8% respondentu krievu valoda ir dzimtā. Satraucoši, ka gandrīz puse no norādēm par pacientu tiek nodotas krievu valodā. Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā tas notiek biežāk salīdzinājumā ar citām iestādēm (61%). Kas attiecas uz komunikāciju ar krievvalodīgajiem pacientiem, lielākā daļa (92%) veselības aprūpē strādājošo, kas neprot krievu valodu, atzīmē, ka valodu barjera ietekmē komunikāciju ar pacientu. 74% veselības aprūpes speciālistu atzīst, ka pacienti, kuri runā krieviski, vai viņu piederīgie mēdz pieprasīt, lai saruna notiktu krievu valodā, bet 3,8% respondentu pierakstījuši, ka pacienti parasti lūdz (nevis pieprasa) saziņu krievu valodā. 

Daudz komentāru par to, ka pacients/pacienta piederīgais valsts valodu prot, bet vienkārši nevēlas tajā sazināties. Vairāki respondenti komentāros atzīmē, ka arī gadījumos, ja viņi mēģina runāt krievu valodā, tiek izsmiets viņu akcents vai kļūdas.

Krievu valoda – tikai viena no svešvalodām

Veselības inspekcijas vecākā personāla speciāliste Loreta Dage informē, ka šogad nav saņemtas pacientu sūdzības par to, ka veselības aprūpē strādājošie nemāk krievu valodu, taču laika posmā no 2019. līdz 2023. gadam ir izskatīti seši iesniegumi par veselības aprūpi, kuros norādīts, ka ārstniecības persona nerunā krieviski. 

Viena no sūdzībām, kā atklāj Marta Celmiņa, bijusi par viņu – ārste situāciju atceras visai spilgti: "Bija jākomunicē ar vienu ļoti, ļoti naidīgi noskaņotu pusaudža mammu. Es runāju latviski, viņa – krieviski. Viena otru lieliski sapratām, un nevienā brīdī paciente nelūdza, lai es kaut ko paskaidrotu krievu valodā. Agresīvās attieksmes dēļ vizīte pusstundas vietā aizņēma veselu stundu. Es labi redzēju, ka viņa mani saprot – par to nebija nekādu šaubu –, viņa atbildēja, uzdeva konkrētus jautājumus. Pēc vizītes sieviete iesniedza sūdzību Veselības inspekcijā – gan par slimnīcu, gan personīgi par mani, pieminot manu vārdu – daktere Celmiņa demonstratīvi atteicās ar mani runāt krievu valodā, lai gan tā ir mana dzimtā valoda." 

Tīna Luīze ir dzirdējusi, ka daļa krievvalodīgo izplata mītu par to, ka viņi ārstniecības iestādēs tiek diskriminēti, nesaņemot kvalitatīvu palīdzību, bet patiesība ir tāda, ka mediķi dara visu iespējamo, lai pacientam palīdzētu, neskatoties uz valodu: "Tas, ko mēs šobrīd gribam panākt, – uzlabot pacientu aprūpi. Vērst uzmanību uz to, ka mums ir jāsaprotas, jo tas ir abu pušu interesēs. Ja pacients nerunā latviešu valodā, viņam gluži vienkārši ir nepieciešams tulks. Ja pacients būs soms, viņš negaidīs, ka mēs runāsim somiski. Tiks meklēti risinājumi, lai ārstēšana noritētu kvalitatīvi un precīzi." 

Arī Andris (vārds mainīts) kategoriski nepiekrīt tam, ka kāds nesaņem nepieciešamo aprūpi tikai tādēļ, ka saziņai viņš lieto krievu valodu: "Tieši otrādi – ārsti dara visu, lai pacientam palīdzētu." 

Marta Celmiņa ir pārliecināta – jābeidz normalizēt tas, ka visiem būtu jārunā krievu valodā: "Pacienta interesēs ir zināt, kādā valodā runā ārsts, un, ja viņš šo valodu nesaprot, meklēt risinājumu. Ja jaunais ārsts, kurš slikti runā krieviski, stāstīs par slimību, ārstēšanu, var rasties milzīgas kļūdas! Krievu valoda ir tieši tāda pati svešvaloda kā visas pārējās. Piemēram, es runāju arī itāliski, un brīžos, kad pacients ir itālietis, kolēģi mani aicina palīgā, un es to labprāt daru. Bet neviens speciālists nevar zināt visas valodas. Mums jāsāk uztvert krievu valoda kā kārtējā svešvaloda. Jaunie ārsti to nepārzina, un tas ir pilnīgi normāli. Apgalvojums, ka krievvalodīgajiem netiek sniegta pienācīga palīdzība, – absurds! Populistisks izteikums, lai kurinātu naidu."

Uzziņa

1. Latvijas Jauno ārstu asociācijas aptaujā par krievu valodas zināšanām veselības aprūpē strādājošo speciālistu vidū piedalījās 580 studenti un 1218 veselības aprūpē strādājošie.

2. Krievu valodu neprot:

• 12,8% sertificētu speciālistu
• 37,5% rezidentu
• 51,5% studējošo
• 92% veselības aprūpē strādājošo, kas neprot krievu valodu, uzsver, ka valodu barjera ietekmē komunikāciju ar pacientu.

3. Apgalvojums, ka krievvalodīgajiem netiek sniegta pienācīga palīdzība, – absurds! Populistisks izteikums, lai kurinātu naidu.

"Mājas Viesis".

Foto: Latvijas Mediji

Abonē žurnālu šeit. 

Atmaskots

Foto: #sif_maf2023

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".