16.1 °C
Krievijas dezinformācijas apskats: Uz Latviju, kur varu sagrābuši "revanšisti", emigrējuši "netalantīgākie" Krievijas mākslinieki
Vairumam droši vien piemirsās tāds PSRS pastāvēšanas laikā svēts datums kā 1941. gada 22. jūnijs, kad Hitlera Vācija uzbruka savam agrākajam sabiedrotajam Staļina PSRS, taču Krievijas propagandisti to gan nav aizmirsuši un pat kaut kā cenšas saistīt ar mūsdienām.
Slimīgi izdomājumi, šķībi secinājumi
Ilustratīvs šedevrs te ir vietnē "Rubaltic" atrodamais teksts, drīzāk savārstījums ar virsrakstu ""Neatkarība" samazināja Latvijas iedzīvotāju skaitu vēl vairāk nekā pats asiņainākais karš vēsturē".
Šajā gluži kā no padomju mācību grāmatām un laikrakstiem norakstītajā sacerējumā vienā katlā samests viss – pilnīgs analfabētisms vēstures faktu ziņā, notikumu izkropļojumi, slimīgi izdomājumi, šķībi secinājumi.
Lai būtu skaidrs šī teksta gars, ieskatam fragmenti: "Varonība, cēlums un to dienu darbs tagad [Latvijā] ir ne tikai aizliegtas lietas – vēsture ir vienkārši apgriezta otrādi. Revanšistiem, kas sagrābuši varu, piemērs ir viņu senči, kas nodeva dzimteni un nogalināja līdzpilsoņus, sagaidot sātīgu maltīti no vācu saimniekiem. Bēgļi, kas sāka savu ceļu no Rīgas Pleskavas virzienā, atcerējās: hitleriešu pilsētā un apkaimēs vēl nebija, bet mierīgajiem iedzīvotājiem un padomju karavīriem jau šāva mugurā. Fašisma piekritēji sāka pulcēties nežēlīgos baros, lai uz ielām ķertu un nogalinātu bijušos kaimiņus – ebrejus."
Vai par 1940. gadu: "Tagadējie vēsturnieki cenšas parādīt, ka jebkura "sveša" vara bija pretīga patstāvīgām tautām – igauņiem, latviešiem, lietuviešiem. Sak, padomju vara bijusi tāda pati kā nacistu. Interesanti, kādēļ tad demonstrācijās padomju varas atbalstam 1940. gadā izgāja visu vecumu ļaudis? (..) Rīgā par sociālistiskajiem pārveidojumiem valdīja vispārēja sajūsma. Latvijas televīzijas propagandistiskajos viltojumos, izgatavotos par Borisa un Ināras Teterevu labdarības fonda līdzekļiem, padomiskošana tiek parādīta tikai kā caur bagātību atņemšanas turīgiem ļaudīm prizmu. Taču tiek noklusēts, ka kapitāli, fabrikas un uzņēmumi pārgāja tautas īpašumā, nevis kāda kabatā. Bet no tautas īpašuma radīja darbavietas, bezmaksas izglītību un medicīnu, kultūru. (..) Padomju vara bija miesa no tautas miesas."
Īsāk sakot, Latvijas neatkarībai atjaunojoties un tāpat tagad Latvijā pie varas nākuši "mūslaiku nacisma ideju piekritēji".
Kas attiecas uz savārstījuma virsrakstā minēto salīdzinājumu ar upuru skaitu kara laikā un Latvijas iedzīvotāju samazināšanos mūsdienās, tad tur sakarība veidota šādi - "padomju tautas cīņa ar fašistisko Vāciju" Latvijas teritorijā esot aiznesusi 200 tūkstošu cilvēku dzīvību, bet pēc neatkarības atjaunošanas iedzīvotāju skaits samazinājies par 700 tūkstošiem. Patiesībā Latvija Otrajā pasaules karā kā frontēs kritušos, karadarbības gaitā, kara apstākļos mirušos un abu pušu represijās nogalinātos, deportētos un bēgļu trimdā aizbraukušos zaudēja ap ceturto daļu savu iedzīvotāju – apmēram 450 tūkstošus. No kāda "padomu krājuma" nākuši iepriekšminētie 200 tūkstoši, grūti atbildēt. Savukārt, rakstot par Latvijas iedzīvotāju skaita samazinājumu pēc neatkarības atjaunošanas, sistemātiski tiek aizmirsts, ka tajos aptuveni 700 tūkstošos ietilpst krietna ar PSRS armijas klātbūtni saistītā padomju kolonistu un migrācijas laikā ieceļojušo svešinieku masa. Protams, ir daudz arī to, kas, robežām atveroties, izceļoja labākas dzīves meklējumos. Taču ir vismaz nekorekti salīdzināt karā bojāgājušos vai deportētos ar šiem ļaudīm.
Apsaukā emigrantus
Viens no pastāvīgajiem Kremļa propagandas vadmotīviem jau gadiem, un īpaši pēc pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukrainā, ir: ai, cik slikti klājas tiem Krievijas estrādes un teātra māksliniekiem, kas pārcēlušies uz dzīvi Latvijā vai citās valstīs. Protams, ar uzsvaru, cik labi šīs personības dzīvojušas savulaik Krievijā. Tādu tekstu autori pilnībā ignorē iespēju, ka kāds varbūt pat par labu naudu nespēja paciest to, par ko Putina režīma vadībā pārvēršas viņa valsts.
Pēdējās dienās propagandisti visādi gāna Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktieri Šamilu Hamatovu, aktrises Čulpanas Hamatovas brāli, kurš intervijā žurnālam "Ir" izteicies, ka no Krievijas aizbraucis, jo baidījies par sevi un sava dēla nākotni "maršējošajā" Krievijā un nav vairs spējis sadzīvot ar situāciju, kad nav iespējams izteikt savu viedokli. Hamatovs arī atzinis, ka savu nākotni Krievijā neredz. "Acīmredzot tagad viņš nolēmis iekarot slavu ar rusofobiskām intervijām," atreferējot atsevišķus sarunas fragmentus, lasītājam skaidro "Argumenti i fakti". Tas ir visai simptomātisks un iecienīts vērtējums, kas pastāv līdzās apnicīgajiem apgalvojumiem par "neonacismu" un "esesiešu maršiem" Baltijas valstīs, ka emigranti no Krievijas cenšoties izdabāt it kā rusofobiskajam noskaņojumam viņu patvērumzemēs vai pat pelnīt naudu ar tādām intervijām, jo citam nekam viņi jau nemaz neesot derīgi. Citādi "padzīšot".
Raksturīgi, ka vēstījuma pastiprināšanas vārdā propagandas kanāli nereti tādiem sacerējumiem pieliek klāt arī pulku derdzīgu komentāru no sociālo tīklu krievu valodas satura. To autentiskums, protams, ir apšaubāms, toties tāda pieeja ļauj "ziņā" iekļaut arī apgalvojumus, kādus pats autors varbūt vairījies izpaust. Piemēram, ka no Krievijas aizbraukuši ne jau labākie, bet "stulbākie", "netalantīgākie", "niecības", "otrās šķiras", tādi, kas savā dzimtenē kaut kā sasmērējušies un tādā garā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
