Apdzīvota vieta. Sauleskalna otrā elpa

"Latvijas Avīzes" un žurnāla "Mājas Viesis" žurnālisti publikāciju sērijā "Apdzīvota vieta" pēta, kā jūtas ļaudis dažādās Latvijas vietās, kas atrodas attālāk no galvaspilsētas, no lielajiem centriem.

Šajā reizē "Latvijas Avīze" dodas uz Madonas novada Sauleskalnu. Kā bijušajam sabrukušās "Lauktehnikas" ciematam Madonas novadā deviņdesmitie gadi bija grūti, bet vēlāk tam izdevies atsperties. Rosība apdzīvotajā vietā atgriezusies līdz ar vairāku spēcīgu ražošanas uzņēmumu nostiprināšanos. Tomēr par tālāko nākotni optimisms ir piesardzīgs, jo jaunus cilvēkus noturēt ciematā kļūst aizvien grūtāk.

Sauleskalns radās faktiski tukšā vietā pagājušā gadsimta 70. gados kā Madonas rajona "Lauktehnikas" ciemats. Kantora ēka – tagadējais tautas nams, bērnudārzs un daudzdzīvokļu nami izauga vien pāris kilometrus no Bērzaunes centra. Gadu gaitā abi ciemati gandrīz saplūduši un uz Sauleskalnu pārcēlusies gan vietējā vara, gan citi pakalpojumi, tam kļūstot par visa Bērzaunes pagasta centru.

Vēsturiskajā ēkā Bērzaunē vēl turpina darboties pamatskola, bet nākotnes plānos ir arī tās pārcelšana uz Sauleskalnu. Jaunu sparu pēdējos gados ciematam devis pašvaldības lēmums par novada industriālās zonas izbūvi Sauleskalnā, kas te radījis jaunas stabilas darba vietas.

Negrasās nolikt karoti

Sauleskalna centrā redzamākajā vietā kalna galā iebraucējus sveicina "Karote". Tā ir kafejnīca, kas pārdzīvojusi visas krīzes, garšīgi ēdinot ne tikai vietējos, bet arī kaimiņu pagastu ļaudis un caurbraucējus. Lai arī iedzīvotāju skaits šajā pusē tāpat kā visā Latvijā pastāvīgi dilst, dienas vidū ēstuvē, kā saka, nav pat karotei kur nokrist – visi galdiņi plašajā ēdamzālē ir aizņemti. Kamēr lielpilsētas krogi sūkstās par izdzīvošanu, mazā Sauleskalna kafejnīca pavisam noteikti neizskatās pēc tādas, kas grasītos nolikt karoti.

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Porcijas ir lielas, un sātīgām pusdienām pietiek ar summu līdz sešiem eiro. "Ēdiens vienmēr ir no rīta svaigi gatavots," lepojas ēstuves ilggadējā saimniece Daiga Romule. "Pamatā piedāvājam tradicionālos latviešu ēdienus, vispieprasītākā ir tā pati kotlete…"

"Karotē" ik dienu iegriežas 150 līdz 200 pusdienotāju. Pavērojot cilvēku gaitas, labi redzams, ka visvairāk ēdāju plūst no Sauleskalna industriālās zonas puses, kur izvietojušās vairākas ražotnes, tostarp Eiropas mēroga eksporta uzņēmumi – palešu bloku ražotājs SIA "Baltic Block" un sulu, ogu ekstrakta un koncentrāta ražošanas uzņēmums SIA "Pharmeko Lettland".

Magnēts uzņēmējdarbībai

"Mums kā uzņēmumam būtu izdevīgāk atrasties Madonā tuvāk darbaspēkam un attīstības plānošanai," atzīst "Pharmeko Lettland" operatīvās darbības vadītājs Romāns Hačatrjans. "Tomēr iespēja īrēt ražošanas telpas Sauleskalna industriālajā zonā ir nozīmīgs atbalsts uzņēmumam, jo pašiem nenācās tik daudz ieguldīt infrastruktūrā, varējām koncentrēties uz iekārtām un ražošanas attīstību."

"Iespēja īrēt ražošanas telpas Sauleskalna industriālajā zonā ir nozīmīgs atbalsts uzņēmumam," atzīst "Pharmeko Lettland" operatīvās darbības vadītājs Romāns Hačatrjans.

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Uzņēmuma pirmā ražotne Madonā darbojas jau kopš 2008. gada, bet pirms pāris gadiem tika atvērta otra – Sauleskalnā. Ražotnes atrodas aptuveni desmit kilometrus viena no otras, un Romāns ikdienā parasti mēdz pārvietoties starp abiem punktiem. Viņš skaidro, ja nebūtu industriālās zonas ražošanas telpu piedāvājuma, "Pharmeko Lettland" paplašināšanos realizētu vai nu tuvāk Rīgai, vai arī ārvalstīs.

Industriālā zona pašlaik ir pilnībā noslogota, un tajā darbojas vairāki uzņēmumi. "No tālākas attīstības viedokļa šai vietai ir savi trūkumi, jo tai faktiski vairs nav kur paplašināties. Parasti industriālās zonas būvē ar nākotnes perspektīvu – ja nāk vēl kāds klāt, to var paplašināt, bet šeit tādas iespējas nav," vērtē Romāns.

"Sauleskalnam tas nenoliedzami ir pluss, ka industriālā zona ir šeit. Teritorija ir sakārtota, un arī ikdienā redzi, ka cilvēku kustība ciematā ir salīdzinoši liela – dzīvība ir gan kafejnīcā, gan veikalā un benzīntankā. Bet, ja vērtējam no novada attīstības perspektīvas, mans viedoklis ir, ka attīstīt novadā vienīgo industriālo zonu Sauleskalnā nebija pareizs lēmums. Cerams, ka ar laiku būs kaut kas arī Madonā," viņš piebilst.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Industriālā parka izveide Sauleskalnā tiek saistīta ar kādreizējā Bērzaunes pagasta vadītāja un bijušā Madonas novada pašvaldības deputāta, uzņēmēja, kokrūpnieku kooperatīva "Gaiziņš" dibinātāja Ivara Miķelsona vārdu. "Uzņēmējdarbības attīstība pagastā ir vissvarīgākais, viss pārējais ir pakārtots. Ja būs uzņēmējdarbība, būs cilvēki un attiecīgi būs bērnudārzs, skola un viss pārējais," viņš atzīmē.

Pirms vairākiem gadiem izbūvēts arī izgaismots, gājējiem drošs celiņš, kas stiepjas pāris kilometru posmā no Sauleskalna uz Bērzauni. Tas abus ciematus savieno ne vien fiziski, bet arī emocionāli. Kā skaidro Miķelsons, arī šis celiņš izbūvēts, domājot par uzņēmējdarbības vidi, jo ir iedzīvotāji, kas dzīvo vienā ciematā, bet strādā otrā.

Kā vēl viens nozīmīgs punkts Sauleskalna attīstībā ir bijušo kopmītņu pārbūve par pašvaldības īres dzīvokļiem. Mājokļus iznomā uzņēmēji ar tiesībām tos apakšnomā nodot saviem darbiniekiem.

Miķelsons: "Ir jāsaprot, ka aicinājums uzņēmējiem radīt darba vietas absolūti neko nenozīmē, ja nav pieejamu pašu darbaroku. Un strādnieks nevar dzīvot uzņēmumā pie virpas vai ēveles, ir nepieciešama dzīvesvieta. Tāpēc pašvaldībām jādomā par zemu īres maksu daudzdzīvokļu māju būvniecību, un tam nepieciešami atbalsta mehānismi."

Nepieejams mājokļa kredīts

No koka izstrādājumu ražošanas, metālapstrādes un smagās auto tehnikas remonta līdz siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai, skaistumkopšanas pakalpojumiem, zemnieku saimniecībām un viesu namiem – šo un citu nozaru pārstāvība raksturo uzņēmējdarbības vidi Bērzaunes pagastā.

"Pharmeko Lettland" Sauleskalna ražotnē nodarbina desmit strādājošos (kopumā uzņēmumā strādā 45 cilvēki). "Darbaroku trūkums ir lielākais šķērslis uzņēmējdarbības attīstībai reģionos," uzsver uzņēmuma pārstāvis Hačatrjans. "Ja vēlies novadā veidot jaunu ražotni ar vairāk nekā desmit darbiniekiem, tas patiešām ir liels izaicinājums nokomplektēt prasmīgu komandu."

Īpaši grūti ir ar jauniešu piesaisti. Romāns uzskata, ka, jo vairāk dažādu darba iespēju būs reģionos, jo vairāk jauno cilvēku šeit būs. Taču būtisks apstāklis ir arī mājokļu pieejamība.

Diemžēl tālāk no Rīgas mājokļa kredīti pēdējos gados bijuši praktiski nepieejami. Pats Romāns bija noskatījis māju ģimenei par 50 tūkstošiem eiro, taču banka to novērtējusi vien uz 33 tūkstošiem eiro, piedāvājot segt 60 procentus no šīs vērtības. "Tas, protams, nelīmējas kopā, un mēs šo īpašumu neiegādājāmies. Zinu, ka pēc pāris mēnešiem to māju kāds nopirka par 65 tūkstošiem eiro."

Hačatrjans: "Ja izbraucam loku ap Madonu, desmit kilometru rādiusā var redzēt, ka īpašumi ir plus mīnus apkopti, ka tur kaut ko būvē, bet, ja paskaties 15 un 20 kilometrus tālāk, tur ir tā bēdīgāk."

Pēdējo 20 gadu laikā iedzīvotāju skaits Sauleskalnā samazinājies gandrīz par trešo daļu, noslīdot zem 500. "Cilvēki. Viennozīmīgi – cilvēki," komentējot turpmāko apdzīvotās vietas attīstību, kā izšķirīgu min pagasta pārvaldes vadītājs Edgars Lācis.

"Jādara viss iespējamais, lai risinātu dzīvokļu jautājumu," viņš piebilst. "Un ļoti būtiski ir radīt sievietēm piemērotas darba vietas. Vīrieši bieži dodas strādāt arī ārpus ciema un vakarā atgriežas mājās pie ģimenes. Ar sievietēm ir citādi – viņām nepieciešams darbs tuvāk mājām vai māja tuvāk darbam."

"Tas būs beigu sākums"

Pagasta pārvaldes vadītājs Edgars Lācis uzsver skolas pastāvēšanas nozīmi apdzīvotās vietas nākotnei: "Pamatskola nedrīkst nolaisties līdz sākumskolas līmenim. Ja tā notiks, tas būs beigu sākums." Līdz šim apkārtējos pagastos vairākas skolas slēgtas, Bērzaunes pamatskolu liktenis pasaudzējis.

"Jādara viss iespējamais, lai risinātu dzīvokļu jautājumu," uzskata pagasta pārvaldes vadītājs Edgars Lācis.

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

"Ja ir darbs un dzīves vietas, tad ir arī ģimenes. Kad ir ģimenes, tad ir bērni. Lai skola pastāvētu, svarīgi, lai būtu bērni un pedagogi. Protams, ietekme ir arī valsts politikai, bet mums bērnu netrūkst," par Bērzaunes pamatskolas izdzīvošanas spēju teic tās direktore Ilga Gailuma.

Bērzaunes pamatskola pirmo reizi rakstos minēta vēl 1699. gadā zviedru laikos, kad tajā mācījušies 11 bērni. Mūsdienās mācību iestāde darbojas renovētās vēsturiskās telpās ar krāsns apkuri. Skolā ir 13 mācību telpas, bibliotēka, informātikas kabinets, ēdamzāle un virtuve, taču mācību iestādei nav ne aktu zāles, ne sporta zāles. Sporta stundas notiek skolas sporta laukumā, Mārcienas sporta zālē vai sporta un atpūtas bāzē "Smeceres sils", uz kurieni bērni tiek vadāti ar skolas autobusu.

Pirms divdesmit gadiem – 2004. gadā – Bērzaunes pamatskolā bija 165 skolēni, bet šogad tajā izglītojas 108 bērni. Daļa pagasta iedzīvotāju savus bērnus sūta skoloties uz Madonu.

Mācību iestādē pašlaik strādā 16 pedagogi un septiņi tehniskie darbinieki. "Kā lauku skolai mums ir diezgan stabils kolektīvs bez lielas mainības," stāsta direktore. 

"Diemžēl vidējais vecums pedagogiem ir 55 gadi, un daži skolotāji jau tuvojas pensijas vecumam. Kad viņi aizies pelnītā atpūtā, tad gan būs problēmas atrast jaunus kadrus. Domāju, ka tā ir viena no lielākajām sāpēm visiem skolu direktoriem."

Direktore Ilga Gailuma: "Pēc pieciem gadiem mūsu skola noteikti būs, un pieļauju, ka arī pēc desmit gadiem tā būs. Ja īstenotos projekts par skolas pārcelšanu uz Sauleskalnu, kas ir jau vairākus gadus lolota iecere, arī pēc 20 gadiem skola noteikti šeit būtu."

"Ja ir darbs un dzīves vietas, tad ir arī ģimenes," teic Bērzaunes pamatskolas direktore Ilga Gailuma.

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Pārcelšanas plāns paredz skolas un Sauleskalna bērnudārza izvietošanu zem viena jumta, kā arī sporta zāles izbūvi. Pagaidām tās ir ambiciozas vīzijas, kur īstenošanai vēl jārod finansējums. Šobrīd tiek veikta būvprojekta izstrāde bērnudārza daļējai pārbūvei, kas būtu tikai pirmais solis ceļā uz skolas pārcelšanu. "Būvprojekta saskaņošana būvvaldē paredzama šajā pavasarī. Tad tiks organizēts būvdarbu iepirkums un meklētas finanšu iespējas tos īstenot," informē Madonas novada pašvaldības Attīstības nodaļas pārstāvis Egils Kazakevičs. Viņš arī apstiprina, ka Madonas novada pašvaldībai ir izstrādāts būvprojekts "Sporta zāles ēkas jaunbūve" Sauleskalnā un "šobrīd tiek meklēts finansējums ieceres īstenošanai".

Foto: Projekta vizualizācija

Aizbraukt un atgriezties

Pagasta pārvaldnieks Lācis uzskata, ka jaunu cilvēku aizplūšanā no pagasta sava loma ir tam, ka Bērzaunē atrodas tikai pamatskola: "Uz vidusskolu daļa braukā uz Madonu, citi izvēlas kādu profesionāli tehnisko izglītību. Pēc tam kādi 90 procenti no viņiem vairs neatgriežas ciemā, un mums veidojas jauno cilvēku deficīts. Viņi paliek tur, kur profesionāli var realizēties, vai tur, kur mācījušies un nodibinājuši saiknes. Arī man meita mūziķe – spēlē operas orķestrī. Kur viņa šeit varētu spēlēt? Tāpat ir ar dēlu, kurš ir sporta fotogrāfs."

"Ir ļoti maz jauniešu, kas varētu un gribētu strādāt astoņas stundas 21 dienu mēnesī rutīnas darbu ar visu to, ka ražošana ir automatizēta.

Lielākoties uzņēmumos tomēr strādā cilvēki virs 40 gadiem un pat vēl vecāki, uz tiem arī uzņēmumi šobrīd turas," piebilst arī bijušais pagasta vadītājs, uzņēmējs Miķelsons. Viņa dēls strādā tēva uzņēmumā, bet meita dzīvo ārvalstīs. "Tas, ka jauns cilvēks dodas pasaulē laimi meklēt, tas ir pat saprotami. Skumīgākais ir tas, ka šobrīd lielākā daļa no ārzemēm negrib braukt mājās ar sapelnīto naudu."

Pirms trīs gadiem no Skotijas Sauleskalnā atgriezās kādreizējā bērnudārza audzinātāja Anna Plāte. Prombūtnes gados viņa izveidojusi iekrājumus un nopelnījusi pensiju (sieviete vēl nav devusies pensijā). Atgriežoties Latvijā, daļa līdzekļu ieguldīti mājas atjaunošanā. "Protams, ka ir jābrauc, sevišķi jauniešiem jābrauc," teic Anna. "Mums ir dota iespēja braukt, paskatīties, kā citi strādā, pamācīties. Varam novērot gan labas, gan sliktas lietas, varam salīdzināt un paņemt labo, un slikto neņemt."

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) eksperimentālā statistika, laikā no 2000. līdz 2024. gadam uz citu teritoriju Latvijā pārcēlusies apmēram trešā daļa jeb 214 sauleskalniešu, bet uz ārzemēm izbraukuši 55. Uz dzīvi Sauleskalnā no citām Latvijas vietām ieradušies 138 cilvēki, kamēr no ārvalstīm šeit ieradušies seši cilvēki.

Jau aizbraucot no Latvijas 2003. gadā, Anna Plāte skaidri zinājusi, ka svešumā nepaliks: "Pēc gandrīz 20 gadiem, atgriežoties Sauleskalnā, sākumā šķita, ka te nav lielu izmaiņu, bet, kad vairāk iedziļinies, ļoti skumji kļūst par Latvijas lauku iztukšošanos. Aizbrauc jaunieši, viņi paliek Lielbritānijā vai Īrijā, iesakņojas tur. Tā ir ļoti sāpīga tēma. Jā, Sauleskalnā ir vairāki labi uzņēmumi, kas dod darba vietas. Bet sirds sāp par mūsu bērniem. Piedzimst ģimenē divi bērni, izaug, un viens aizbrauc uz Rīgu vai Pierīgu, otrs – uz ārzemēm. Tas ir ļoti tipisks stāsts. 

Esmu runājusi ar vietējiem, kuri ļoti lepojas ar to, ka viņu bērni vai mazbērni ir iekārtojušies ārzemēs, jo te taču esot "bedre". Tad jājautā, kurš tad to bedri ir izracis?" 

kritizē Anna. Viņasprāt, šāda vietējo cilvēku attieksme noved pie diezgan nepatīkama jautājuma: "Kāpēc vispār ieguldīt līdzekļus Sauleskalna attīstībā, ja visi dodamies uz Pierīgu vai ārzemēm? Priekš kam? Ja bērni, beidzot skolu, saka: ko es te darīšu?"

Annas dēls ir atgriezies Sauleskalnā. "Jā, varbūt šeit ir grūtāk, bet viņš ir atgriezies. Es nekad neatbalstītu bērna lēmumu palikt ārzemēs, jo tu nekad tur nebūsi savējais," viņa skaidro. "No otras puses, manam dēlam varbūt šeit vēl ir kādas perspektīvas, bet vai arī viņa bērniem tās šeit būs – tas vēl ir liels jautājums."

Kas dziedās korī?

Jauniešu deficīts ietekmē arī amatiermākslas kolektīvu ilgtspēju, īpaši tas sakāms par koru dziedāšanas tradīciju, – teic Sauleskalna tautas nama vadītājs Kristaps Šķēls. "Mūsdienās cilvēkiem ir daudz pienākumu. Ir sarežģīti atrast motivāciju, laiku un gribasspēku arī vēl dziedāšanai. Ir ļoti jādomā, kā motivēt un ieinteresēt jaunos cilvēkus, lai amatiermākslas kustība neapsīktu."

"Sauleskalnu var saukt par apkārtējo pagastu kultūras centru," spriež tautas nama vadītājs Kristaps Šķēls.

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Sauleskalna Tautas nams ir arī leģendārā vīru kora "Gaiziņš" mājvieta. Kopumā kultūras namā darbojas 11 dažādi kolektīvi, iesaistot 175 dalībniekus, tas ir gandrīz par 50 darboties gribošiem cilvēkiem vairāk nekā pirms desmit gadiem. Jaunākus cilvēkus vairāk aizrauj dejošana nekā dziedāšana.

Šķēls: "Vietējo iedzīvotāju aktivitāte ir diezgan laba. Atrodamies gan Madonas, gan citu pagastu tuvumā, un mūsu kolektīvos iesaistās arī dalībnieki no citām vietām. Sauleskalnu var saukt par apkārtējo pagastu kultūras centru."

Tomēr jūtamas izmaiņas piedzīvojis kultūras un izklaides pasākumu apmeklējumu skaits. 2009. gadā pasākumi Sauleskalnā kopumā pulcēja 8762 skatītājus, bet 2023. gadā to skaits bija zem diviem tūkstošiem. Savu nospiedumu atstājusi gan pandēmija, gan ieilgušais tautas nama remonts, kas noslēdzās 2023. gada izskaņā. Pēc vairāku gadu pārtraukuma atjaunotajā Sauleskalna tautas namā nule notika pirmā gadumijas balle.

"Vietējie cilvēki vienmēr nāk uz amatiermākslas kolektīvu koncertiem un izrādēm, pieprasīti ir pasākumi, kur uzstājas savējie. Savukārt uz profesionālo mākslinieku priekšnesumiem bērzauniešu skatītāju rindās ir krietni mazāk," 

stāsta tautas nama vadītājs. "Cilvēkiem arī liekas, ka desmit eiro par koncerta biļeti ir pārāk dārgi, lai gan Madonā, nemaz nerunājot par Rīgu, tas maksā divreiz vai vēl dārgāk. Cilvēki vienkārši vēl nav to pieņēmuši, ka situācija šajā jomā ir krietni mainījusies."

Lai arī Bērzaune un Sauleskalns atrodas vienā pagastā un viens otram ir rokas stiepiena attālumā, pašvaldības bibliotēka joprojām darbojas gan Bērzaunē, gan Sauleskalnā. Par lasītāju apkalpošanu abās vietās gādā bibliotēkas vadītāja Iveta Larionova – viņa ir vienīgais darbinieks, attiecīgi pamīšus kombinējot darba laiku.

Tomēr pēdējo 20 gadu laikā būtiski mainījies lasītāju skaits – tas sarucis trīs reizes – 2004. gadā kopējais lasītāju skaits bija 423, bet 2023. gadā abās vietās kopā saskaitīti vairs tikai 140 pagasta bibliotēkas pakalpojuma izmantotāju. Larionova: "Atšķirība ir dramatiska. Tās ir sekas tam, ka samazinās cilvēku skaits, notiek migrācija. Turklāt šajos 20 gados noticis milzīgs lēciens interneta un tehnoloģiju attīstībā, kas dod iespēju cilvēkiem nepieciešamo informāciju iegūt, neizejot no mājām."

Pēdējos 20 gados pagasts ir zaudējis gan savu pasta nodaļu, gan ģimenes ārsta praksi, tā vietā Sauleskalnā uzstādīts pakomāts, kā arī izveidots feldšerpunkts. Pie ģimenes ārsta pagasta iedzīvotāji brauc uz 12 kilometrus tālo Madonu, ar ko ir laba autobusu satiksme. "Iztieku bez dakteriem, pati esmu iemācījusies ar visu tikt galā," ģimenes ārsta prakses iztrūkumu komentē bērzauniete Tālmanes kundze.

Madonā atrodas arī vairāki citi operatīvie dienesti – gan tuvākā neatliekamās palīdzības, gan ugunsdzēsēju brigāde, kā arī vairāki citi pakalpojumi.

Pēc VUGD Madonas daļas nākamie tuvākie ir Ērgļu (24 km), kā arī Pļaviņu un Cesvaines posteņi (ap 30 km). "Pēdējos gadu desmitos VUGD struktūrvienību atrašanās vietas nav mainījušās, taču būtiski uzlabojušies ugunsdzēsēju sadzīves apstākļi, kā arī tehniskais nodrošinājums gan specializēto transportlīdzekļu, gan arī aprīkojuma un apģērba jomā," salīdzina VUGD Vidzemes reģiona pārvaldes Madonas daļas komandieris Arnis Šmugais.

Viņš salīdzina, ka ugunsdzēsēji, piemēram, vairs neizmanto padomju laika auto cisternas "ZIL" un "GAZ", kā tas bija vēl pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Glābējiem tagad ir sagādāts arī mūsdienīgs un moderns aprīkojums.

Ērgļos 2017. gadā par 1,37 miljoniem eiro tika uzbūvēts jauns ugunsdzēsēju depo, kas nodrošina atbilstošus darba apstākļus. Šis bija valstī piektais depo, kas uzbūvēts no jauna. Ēkā bāzējas dežūrmaiņas, ir administrācijas un apmācību telpas, garāžas bloks ar novietni ugunsdzēsības automobiļiem, speciālo automobiļu apkopes zona un mazgātava.

Jaunas telpas drīzumā būs arī Madonas glābējiem, jo pilsētā tiek būvēts Katastrofu centrs, kuru plānots nodot jau šajā gadā.

Pateicoties novada centra tuvumam un ērtajai sasniedzamībai, kā arī ražošanas uzņēmumu attīstībai pagasta teritorijā, Sauleskalns līdz šim gana veiksmīgi sadzīvojis ar pastāvīgu iedzīvotāju skaita sarukumu. Jautājums ir, vai un kad tiks sasniegta kritiskā robeža, kad ciema iztukšošanās var krasi mainīt tā attīstības trajektoriju.

"Jāsāk ar domāšanas reformu"

Dairis Mežvinskis.

Foto: Foto no privātā arhīva.

Dairis Mežvinskis pašlaik ir rīdzinieks, uzaudzis Bērzaunes pagastā. 2016. gadā absolvējis Bērzaunes pamatskolu. Vidusskolas gaitas aizvadītas gan Murjāņu sporta ģimnāzijā, gan Siguldas Valsts ģimnāzijā. Ieguvis bakalaura grādu filozofijā (Latvijas Universitāte), turpina studijas teoloģijā (Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts; no 2024. g. janvāra līdz jūnijam Sv. Akvīnas Toma Pontifikālā Universitāte Romā).

"Domājot par Bērzaunes pagasta nākotnes perspektīvām, nākas saskarties gan ar skaistu, gan skaudru realitāti. Skaistā un mierpilnā vide, dabas tuvums un iespēja dzīvot ģimenei piemērotā privātmājā – tās būtu dažas pagasta priekšrocības iepretim dzīvei bērniem nepiemērotā un dārgā lielpilsētas dzīvoklī. Taču nereti šīs priekšrocības nespēj konkurēt ar tiem labumiem, ko piedāvā dzīve pilsētā: labi atalgots, inovatīvs un nozīmīgs darbs; plašs kultūras un sociālo piedāvājumu klāsts.

Par nopietnu un īstu pagasta vai valsts attīstību var runāt tikai tad, ja tajā ir cilvēki, kas šo attīstību virza un kuriem tā kalpo. Bet iedzīvotāju skaits pagastā sarūk, cilvēki aizplūst uz pilsētām. Tomēr arī Latvijas pilsētās dzimstības rādītāji krītas. Tātad nevar sacīt, ka dzīvesveids lielpilsētās būtu īsteni vērsts uz patiesu cilvēka un tautas attīstību. Tāpēc, 

manuprāt, pirmais uzdevums būtu dzimstības jautājuma risināšana, paralēli tam vai pēc tam var runāt arī par reģionu intensīvāku attīstību.

Būtu jāatbalsta ģimenes un jāiesakņo tās reģionos. Un pirmkārt jau jāmaina cilvēku domāšanas veids. Dzīve, dzenoties pēc arvien lielākas naudas un materiāliem labumiem, nav pilnvērtīga cilvēka dzīve, jo esam radīti došanai, mīlēšanai, ne tik daudz patērēšanai, un šāda dzīve lieliskā veidā var īstenoties ģimenē.

Patiesi humāniskai izglītībai, tostarp kristīgajai mācībai, būtu jādzēš egoisma, individuālisma un materiālisma tendences cilvēku domāšanā un darbībās. Šāda domāšanas reforma reizē jāpapildina ar konkrētām praktiskām iespējām cilvēkiem laukos iegūt gan īpašumus, gan jēgpilnu un pietiekami atalgotu darbu, gan arī kultūras un sociālos labumus."

Foto: Publicitātes

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Mediji”.
#SIF_MAF2024 #ApdzīvotaVieta