Turpinām AS "Latvijas Mediji" izdevumu "Latvijas Avīze" un žurnāla "Mājas Viesis" pētniecisko projektu "Apdzīvota vieta": publikāciju sērijā izzinām mazāk apdzīvoto vietu iedzīvotāju ikdienu pēc reģionālās reformas un Latvijas 20 gadiem Eiropas Savienībā. Šoreiz - par Lēdurgu.
Iebraucot Lēdurgā, jau pa gabalu tās ainavā saskatāms luteriskā dievnama tornis, garīguma smaile. Šajā baznīcā Ziemassvētki esot svinēti visus padomju gadus! Kāpēc šoreiz aprakstam izraudzījos šo apdzīvoto vietu? Galvenokārt tāpēc, ka lēdurdzieši spējuši enerģiski nosargāt savu Garlība Merķeļa pamatskolu no reorganizācijas par sākumskolu. Sarunās jutu pagasta iedzīvotāju mērķtiecību, lietišķumu – pateicoties viņu kopības apziņai, turpina darboties dendroparks, "Spēka taka" un vēl daudz kas cits, ko redzēt, izjust un apbrīnot.
Mudurga, Aģe, Sudurga, Lauga... šie vietu un upju vārdi ir lībiešu valodā, skan enerģiski un dobji kā sirds atbalss. Lībiskais ir arī Lēdurgas nosaukumā – valodnieks un teologs Augusts Bīlenšteins 1892. gadā izteicis pieņēmumu, ka
šis vietvārds radies no lībiešu valodas vārdiem lēd – 'lapa' un urga – 'neliels strauts' vai 'zemiene ar tekošu ūdeni'.
Lēdurgas pagastā atrodas septiņas apdzīvotas vietas – Lēdurga, Aijaži, Lode, Juglas, Knīderi, Vanagi un Mudurgciems. Pagasta centrs ir Lēdurga, tai ir ļoti izdevīgs ģeogrāfiskais izvietojums: attālums līdz Siguldai 25 km, līdz Limbažiem 25 km, līdz Cēsīm 35 km, līdz Valmierai 50 km, līdz Rīgai 65 km. Pašvaldības funkcijas pagastā nodrošina Krimuldas un Lēdurgas pagastu apvienības pārvalde, kas atrodas Siguldas novada Krimuldas pagasta Raganā.
Lēdurgas apskati sāku ar kultūras namu, kur tikos ar vietējo iestāžu vadītājiem. Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis uzsvēra, ka Lēdurgas pagasta spēks ir tieši vietējo iedzīvotāju kopienas vienotībā, atsaucībā un enerģiskumā. Iedzīvotāji var iesaistīties vairāku nevalstisko organizāciju darbībā, piemēram, pagasta pensionāru, invalīdu un politiski represēto biedrībā "Kamolītis", lietišķo sieviešu klubā "Pīlādzīts" un biedrībā "Smailes". "Šai apdzīvotajai vietai ir vairāk nekā 800 gadu senu vēsture. Vietvārds pirmoreiz minēts Indriķa hronikā ar norādi uz 1211. gadu.
Kopš Latvija iestājusies Eiropas Savienībā, īstenoti vairāki nozīmīgi uzlabojumi pagasta centra infrastruktūrā, piemēram, izremontēta pamatskola, atjaunota centrālā apkure, sakārtots stadions, uzstādīti vairāk nekā 30 apgaismes ķermeņi, uzlabotas gājēju ietves, renovēta, siltināta pirmsskolas izglītības grupu ēka, kurā atrodas arī Maijas Pīlāgas Lēdurgas Mākslas un mūzikas skola, labiekārtots rotaļu laukums... Labiekārtots dendroparks, visai Latvijai nozīmīgs objekts. Lai mācību iestādei piesaistītu skolēnus, jābūt labi sakārtotam ceļu tīklam, tāpēc esam ļoti gandarīti, ka Latvijas Valsts ceļi sakārtojuši ceļu posmus Lēdurga–Vidriži un Lēdurga–Inciems."
Krimuldas un Lēdurgas pagastu apvienības pārvaldes vadītājs Ainārs Liepiņš stāsta, ka atjaunota arī Lēdurgas brīvdabas estrāde, tā nodota ekspluatācijā ar 1500 skatītāju vietām. Lēdurgā plānots projektēt un izbūvēt jaunus ietvju posmus, uzlabot apgaismojumu, piesaistot finanšu līdzekļus.
Kā nodrošināta visnepieciešamākā – operatīvā palīdzība? "Lēdurgā strādā jauna ģimenes ārste, pagastā kārtību uztur Siguldas pašvaldības policija, ja notikusi ugunsnelaime, steidz palīgā Lēdurgas brīvprātīgie ugunsdzēsēji un VUGD no Siguldas, Saulkrastiem." Pagastam nozīmīga ir tūrisma nozare – gan ar dendroparku, gan tajā izveidoto 3,6 km garo "Spēka taku" un 4,8 km garo pastaigu taku "Lapu upe Lēdurga", kas ved gar kultūrvēsturiskajām vietām. Interesentus piesaista arī Inciema torņa otrajā stāvā izvietotā ekspozīcija "Anšlavs Eglītis. Jaunais cilvēks", kurā vizuāli uztveramā veidā var iepazīties ar rakstnieka dzīvesgājumu un daiļradi.