Mist 5.2 °C
P. 27.12
Elmārs, Inita
SEKO MUMS
Reklāma
Aiz Dzirnavu ezera pakalna panorāmā redzama Lēdurgas Ev. luteriskā baznīca.
Aiz Dzirnavu ezera pakalna panorāmā redzama Lēdurgas Ev. luteriskā baznīca.
Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Turpinām AS "Latvijas Mediji" izdevumu "Latvijas Avīze" un žurnāla "Mājas Viesis" pētniecisko projektu "Apdzīvota vieta": publikāciju sērijā izzinām mazāk apdzīvoto vietu iedzīvotāju ikdienu pēc reģionālās reformas un Latvijas 20 gadiem Eiropas Savienībā. Šoreiz - par Lēdurgu.

Reklāma

Iebraucot Lēdurgā, jau pa gabalu tās ainavā saskatāms luteriskā dievnama tornis, garīguma smaile. Šajā baznīcā Ziemassvētki esot svinēti visus padomju gadus! Kāpēc šoreiz aprakstam izraudzījos šo apdzīvoto vietu? Galvenokārt tāpēc, ka lēdurdzieši spējuši enerģiski nosargāt savu Garlība Merķeļa pamatskolu no reorganizācijas par sākumskolu. Sarunās jutu pagasta iedzīvotāju mērķtiecību, lietišķumu – pateicoties viņu kopības apziņai, turpina darboties dendroparks, "Spēka taka" un vēl daudz kas cits, ko redzēt, izjust un apbrīnot.

Mudurga, Aģe, Sudurga, Lauga... šie vietu un upju vārdi ir lībiešu valodā, skan enerģiski un dobji kā sirds atbalss. Lībiskais ir arī Lēdurgas nosaukumā – valodnieks un teologs Augusts Bīlenšteins 1892. gadā izteicis pieņēmumu, ka 

šis vietvārds radies no lībiešu valodas vārdiem lēd – 'lapa' un urga – 'neliels strauts' vai 'zemiene ar tekošu ūdeni'. 

Lēdurgas pagastā atrodas septiņas apdzīvotas vietas – Lēdurga, Aijaži, Lode, Juglas, Knīderi, Vanagi un Mudurgciems. Pagasta centrs ir Lēdurga, tai ir ļoti izdevīgs ģeogrāfiskais izvietojums: attālums līdz Siguldai 25 km, līdz Limbažiem 25 km, līdz Cēsīm 35 km, līdz Valmierai 50 km, līdz Rīgai 65 km. Pašvaldības funkcijas pagastā nodrošina Krimuldas un Lēdurgas pagastu apvienības pārvalde, kas atrodas Siguldas novada Krimuldas pagasta Raganā.

Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis: "Novadam kļūstot lielākam, pagastā svarīgi saglabāt individuālo attieksmi, lai ikviens spētu tikt līdz viņam svarīgām apkalpošanas vietām, iestādēm."

Lēdurgas apskati sāku ar kultūras namu, kur tikos ar vietējo iestāžu vadītājiem. Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis uzsvēra, ka Lēdurgas pagasta spēks ir tieši vietējo iedzīvotāju kopienas vienotībā, atsaucībā un enerģiskumā. Iedzīvotāji var iesaistīties vairāku nevalstisko organizāciju darbībā, piemēram, pagasta pensionāru, invalīdu un politiski represēto biedrībā "Kamolītis", lietišķo sieviešu klubā "Pīlādzīts" un biedrībā "Smailes". "Šai apdzīvotajai vietai ir vairāk nekā 800 gadu senu vēsture. Vietvārds pirmoreiz minēts Indriķa hronikā ar norādi uz 1211. gadu. 

Kopš Latvija iestājusies Eiropas Savienībā, īstenoti vairāki nozīmīgi uzlabojumi pagasta centra infrastruktūrā, piemēram, izremontēta pamatskola, atjaunota centrālā apkure, sakārtots stadions, uzstādīti vairāk nekā 30 apgaismes ķermeņi, uzlabotas gājēju ietves, renovēta, siltināta pirmsskolas izglītības grupu ēka, kurā atrodas arī Maijas Pīlāgas Lēdurgas Mākslas un mūzikas skola, labiekārtots rotaļu laukums... Labiekārtots dendroparks, visai Latvijai nozīmīgs objekts. Lai mācību iestādei piesaistītu skolēnus, jābūt labi sakārtotam ceļu tīklam, tāpēc esam ļoti gandarīti, ka Latvijas Valsts ceļi sakārtojuši ceļu posmus Lēdurga–Vidriži un Lēdurga–Inciems."

Krimuldas un Lēdurgas pagastu apvienības pārvaldes vadītājs Ainārs Liepiņš stāsta, ka atjaunota arī Lēdurgas brīvdabas estrāde, tā nodota ekspluatācijā ar 1500 skatītāju vietām. Lēdurgā plānots projektēt un izbūvēt jaunus ietvju posmus, uzlabot apgaismojumu, piesaistot finanšu līdzekļus.

Kā nodrošināta visnepieciešamākā – operatīvā palīdzība? "Lēdurgā strādā jauna ģimenes ārste, pagastā kārtību uztur Siguldas pašvaldības policija, ja notikusi ugunsnelaime, steidz palīgā Lēdurgas brīvprātīgie ugunsdzēsēji un VUGD no Siguldas, Saulkrastiem." Pagastam nozīmīga ir tūrisma nozare – gan ar dendroparku, gan tajā izveidoto 3,6 km garo "Spēka taku" un 4,8 km garo pastaigu taku "Lapu upe Lēdurga", kas ved gar kultūrvēsturiskajām vietām. Interesentus piesaista arī Inciema torņa otrajā stāvā izvietotā ekspozīcija "Anšlavs Eglītis. Jaunais cilvēks", kurā vizuāli uztveramā veidā var iepazīties ar rakstnieka dzīvesgājumu un daiļradi.

Reklāma
Reklāma
Dendroparka administrācijas ēka.

Pamatskola – saglabāta!

Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātā projekta "Ilgtspējīgs un efektīvs skolu tīkls" ietekmē reorganizācijas drauds bija uzmācies arī Garlība Merķeļa Lēdurgas pamatskolai – nepietiekamā skolēnu skaita dēļ izskatīja iespēju to pārveidot par sākumskolu, kurā skolēni varētu mācīties tikai līdz 6. klasei. Ministrijai bijuši iebildumi par skolēnu sekmju kvalitāti, kuru ietekmē arī objektīvs faktors – ne katram pa spēkam apgūt prasīto, turklāt skola ir spiesta pieņemt jebkuru bērnu bez kādas atlases, lai savāktu nepieciešamo skolēnu skaitu. Tas, loģiski, var ietekmēt mācību rezultātus. 

Lai iebilstu pret skolas iespējamo reorganizāciju, Lēdurgas iedzīvotāji un skolēnu vecāki enerģiski pretojušies – piketējuši, vākuši parakstus 

(esot parakstījuši 994 Siguldas novada iedzīvotāji, par derīgiem atzīti 911 paraksti), lai panāktu, ka tiek saglabāta pamatskola.

Iespaidīgi garais Lēdurgas kultūras nams uzcelts 1982. gadā.

Rosīgā kultūras dzīve

Patīkami redzēt, ka Lēdurgas kultūras namā ir aktīva rosība, te ir brīnišķīga zāle ar 500 vietām, foajē pie sienām – uzskates materiāli par ievērojamākajiem novadniekiem. Tiekos ar kultūras nama vadītāju Ilzi Kļaviņu. Uzreiz saprotams, ka viņa savu darbu pārzina lieliski, šogad saņēmusi apbalvojumu "Gada novadnieks 2024" – par Vidzemes lībiskās kultūrtelpas vērtību tālāknodošanu un popularizēšanu, kā arī par radošu pieeju kultūras pasākumu organizēšanā, stiprinot vietējo kopienu un veicinot Lēdurgas pagasta un Siguldas novada tēla popularizēšanu. Uzzinu, ka kultūras namā darbojas 12 pašdarbības kolektīvi, piemēram, rokdarbu studija "Aģe" (vadītāja Inga Krūmiņa), kuras dalībnieces apgūst zināšanas aušanā, adīšanā, tamborēšanā, jostiņu aušanā un knipelēšanas pamatos un ir gatavas dalīties savā pieredzē un prasmēs ar citiem.

Ilze Kļaviņa, Kultūras nama vadītāja: "Ir lietas, ko var izdarīt ar mazāku finansējumu, piesaistot darbam vietējo kopienu. Ja cilvēks izjūt vietas lokālpatriotismu, veic uzdevumu, apzinoties tā vērtību ne tik daudz naudā, bet palīdzībā, viņš izjutīs gandarījumu."

Tautas garīguma stiprināšanai ir svarīgs nemateriālais kultūras mantojums, kas izpaužas zināšanās, prasmēs, ieradumos un paražās, ko nodod no paaudzes paaudzē un izmanto līdz pat mūsdienām. Šo svēto misiju veic "putnu māte" Ilze Kļaviņa kopā ar folkloras kopu "Putni", kas ne vien priecē ar jestrām dziesmām, bet arī ieinteresē ar stāstiem, spēlēm, rotaļām, dančiem, skaņurīku gatavošanu un gadskārtu svētku svinēšanu. Darbojas arī deju kolektīvi: pirmsskolas deju kolektīvs "Upīte", 1.–4. klašu deju kolektīvs "Lapu upe", 5.–9. klašu deju kolektīvs "Urga", jauniešu deju kolektīvs "Mudurga" un vidējās paaudzes deju kolektīvs "Lēdurga", kā arī sieviešu koris "Lettegore" un vīru vokālais ansamblis "Lēdurgas vīri". Tā jau ir tradīcija, ka Lēdurgas iedzīvotāji izsenis ir saistīti ar kultūrizglītību. Šeit notikušas pirmās mākslas dienas Limbažu rajonā, pirmās mākslas dienu izstādes ārpus Rīgas un pirmie mākslinieku plenēri. Pagastā 1994. gadā pieņemts lēmums par nepārtrauktās izglītības mūža garumā nodrošināšanu iedzīvotājiem. 

Kultūras namā darbojas arī bibliotēka, nākamgad tā būšot apvienota ar Klientu apkalpošanas centru, kur varēs saņemt valsts un pašvaldības pakalpojumus. Līga Rostoka par bibliotēkas vadītāju strādā trešo gadu, šoruden papildinājusi zināšanas "ERASMUS+" pieaugušo izglītības projektā – apmācībās Itālijā. Viņa stāsta, ka bibliotēkas krājumā kopā esot 6910 izdevumu vienības, no tiem 1209 žurnāli. Gadā aktīvo apmeklētāju skaits ir 231 cilvēks. Lasīšanai pieejama gan "Latvijas Avīze", gan žurnāls "Mājas Viesis". Lēdurgas bibliotēkai ir arī atsevišķa pakalpojumu sniegšanas vieta "Atmoda".

Linda Bernarde, kultūras nama kultūras darba speciāliste, teic, ka tūristu piesaistei būtisks ir arī industriālais mantojums un lēdurdzieši to pratuši izmantot – kultūras nama pagrabiņā izveidota ekspozīcija "Disko evolūcija" – par diskotēku tehnisko izaugsmi, sākot ar 80. gadiem līdz mūsdienām. Skatāma atskaņošanas tehnika, piemēram, "HARMONIJA – 70M". Šādas akustiskās sistēmas iegādātas 1982. gadā uzceltajam Lēdurgas kultūras namam.

Jautāju, kā pagasta centram trūkst? Nav kafejnīcas, viesnīcas. Nakšņošanu ceļotājiem piedāvājot viesu nams "Līgotāji". Pērn beigusi darboties pasta nodaļa, tuvākais pasts atrodas Straupē. Taču pasta sūtījumu apritei aiz kultūras nama izvietots pakomāts ar vēstuļu kastītes funkci- ju – tas ir papildu ieguvums vietējiem cilvēkiem, jo var adresēt un saņemt sūtījumus 24 stundas diennaktī, kā arī nosūtīt vēstuļu korespondenci.

Kā sokas saimniekiem

Ainārs Liepiņš, Krimuldas un Lēdurgas pagastu apvienības pārvaldes vadītājs, stāsta, ka Lēdurgas pagastā galvenokārt attīstītās zemkopības, lopkopības, kokapstrādes nozares, kā arī ceļu būve un kravu pārvadājumi. Pagasta teritorijā darbojas vairāki privāti uzņēmumi un pakalpojumu sniedzēji, piemēram, gaļas ražošanas uzņēmums "Lēdurgas miesnieks" (reģistrēts 2004. gadā), SIA "Vianova" (reģistrēts 2011. gadā), kravu pārvadājumu uzņēmums JASS "Rudzīši" (reģistrēts 1999. gadā), mežistrāde "D. Z. mežs" (reģistrēts 2012. gadā). Pagastā ir vairākas zemnieku saimniecības, piemēram, J. Gierkena zemnieku saimniecība (reģistrēta 2000. gadā), zemnieku saim- niecība "Saknītes" (reģistrēta 1992. gadā), zemnieku saimniecība "Mazlauri" (reģistrēta 1993. gadā). Zemnieku saimniecība "Mazlauri" 2016. gadā uzsāka "Rehtšprehera siera" ražošanu.

Reklāma
Reklāma

Lēdurgā ir arī aktīvi mājražotāji. Tradīcijas turpinot, rudzu maizi un pīrāgus cep Ance Bumble, kuras piedāvātā produkcija atpazīstama kā "Ances maize".

Pie dievnama ar krogu

Sarmīte Kauliņa, Lēdurgas dendroparka vadītāja jau piektajā paaudzē ir vietējā, bijusi vēstures skolotāja un pārzina dzimtās puses vēsturi. 

Sarmīte Kalniņa, Lēdurgas dendroparka vadītāja, piektajā paaudzē ir vietējā, bijusi vēstures skolotāja un lieliski pārzina dzimtās puses pagātni.

Par Lēdurgas Ev. luterisko dievnamu Sarmīte stāsta: "Šajā baznīcā par mācītāju kalpojis Garlība Merķeļa tēvs Daniels Merķelis, tāpēc pie baznīcas novietots piemineklis Garlībam Merķelim, tā godinot šī apgaismības ideju paudēja piemiņu un viņa devumu. Daniels dievnamā nostrādājis 32 gadus, taču nesaprašanās dēļ ar baronu Kampenhauzenu, kurš neaizstāvēja zemniekus, bijis spiests beigt kalpošanu. Lēdurgas skolai 1998. gada jūlijā piešķirts nosaukums – Garlība Merķeļa Lēdurgas pamatskola, kura ir viena no Latvijas prezidenta Kārļa Ulmaņa laikā uzcelto skolu ēku liecībām. Tad atklāja pa 94 skolu jaunceltnēm gadā! 1939. gadā Latvijā bija apmēram 1800 skolu, turpretī pērn – vairs tikai 634. Pat ja salīdzinām ar deviņdesmito gadu beigām, arī tad kritums ir pamatīgs, jo vēl 1999. gadā valstī bija 1074 skolas. Šī skumjā statistika diemžēl ir pamatojama ar faktu, ka valstī aizvien sarūk iedzīvotāju skaits, dzimstība samazinās... Jādomā, kuru skolu slēgt un kuru paturēt."

Pie Lēdurgas Ev. luteriskās baznīcas ieejas vārtiem aplūkojams tēlnieka Kārļa Baumaņa veidotais piemineklis Lēdurgā dzimušajam rakstniekam un apgaismības ideju iedzīvinātājam Garlībam Merķelim. Piemineklis atklāts 1969. gadā.

Kad ieejam dievnamā, Sarmīte Kauliņa atgādina faktu, ka te viesojies arī Latvijas prezidents Kārlis Ulmanis un draudzei uzdāvinājis 1000 latu vērto kroņlukturi, otru draudze iegādājusies par saviem līdzekļiem. Viņa akcentē, ka dievnams darbojies visus padomju gadus, savukārt apkārtējās – Turaidas un Krimuldas baznīcas – finansiālo apstākļu dēļ bijušas spiestas pārtraukt darbību. Lēdurgas dievnams pat savulaik spējis aizdot 1000 rubļus Turaidas baznīcai.

Lēdurgas Ev. luteriskā dievnama iekšskats, redzams Latvijas prezidenta Kārļa Ulmaņa dāvinātais kroņlukturis. Interesants fakts – šajā baznīcā par mācītāju kalpojis Garlība Merķeļa tēvs Daniels Merķelis.

Iepretim dievnamam, sagumusi no daudzo gadu nastas, tup kroga ēka, iespaidīgi gara, diemžēl kritiskā stāvoklī. Varam vien iztēlē mēģināt iedomāties, kā tur virmojusi sadzīve, iepazīšanās... Sarmīte Kauliņa atceras, ka kroga augšējā stāvā notikušas pašdarbnieku izrādes, iespējams, ka pat Latvijas teritorijā pirmās! Kroga ēku atjauno biedrība "Lēdurgas Ezerkalni". Jau ir veikta vēsturiskā izpēte un sākta ēkas vienas puses renovācija.

Ceļā uz dendroparku piestājam pie pareizticīgo baznīcas. Padomju laikā tajā pēdējais dievkalpojums noticis 1961. gadā, telpas pastāvīgi tika apgānītas, vietējā varas neko nedarīja baznīcas uzturēšanas labā, tāpēc visu baznīcas īpašumu pārveda uz Limbažu baznīcu. Drīz vien pēc tam ciema padome dievnamā ierīkoja gāzes balonu noliktavu. 2011. gadā restaurēja baznīcas iekšsienas un logus. Veikti arī baznīcas iekšējo pārsegumu remontdarbi, kā arī uzlikts jauns jumta segums. Tagad te uz dievkalpojumiem sanāk apmēram desmit cilvēku liela draudze. Lēdurgas dendroparks

Vēl viena lēdurdziešu enerģijas un sava ceļa gājēja liecība ir ievērojamais Lēdurgas dendroparks, kas dibināts 1973. gadā, tā izveidotājs – dārznieks Arvīds Janitens. Paralēli toreizējā kolhoza "Lēdurga" dārznieka darbam 1973. gada pavasarī viņš saimniecības maz izmantotā tīrumu, meža un pārpurvotu pļavu platībā sāka stādīt kokus, krūmus un ziemciešu puķes – visu, kas Lēdurgā spēja augt. Tā mēģinot, eksperimentējot un mācoties no savām un citu kļūdām, Janitens bija jau izveidojis tādu kolekciju, ka ap 1993. gadu Nacionālā botāniskā dārza dendrologi prof. R. Cinovska vadībā Lēdurgas dendroparkā konstatēja jau 939 koku un krūmu sugas, pasugas, varietātes un šķirnes. Lēšams, ka tagad to jau ir pāri tūkstotim. Par savu milzīgo ieguldījumu parka izveidē Arvīds Janitens 2003. gadā saņēma valsts augsto apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni. Ap 1999. gadu dārzniekam parka uzturēšanas darbos sāka palīdzēt lēdurdzieša Karoļa Treija ģimene, kas tagad izveidojusi savu mazo dārzniecību "Ārijas stādaudzētava", kurā stādus vairo ar pašu audzētajām sēklām. Ko tad pircēji mēdz iegādāties visbiežāk? "Visvairāk – košumkrūmus, valriekstu, kļavu, priedes, egļu stādus, turklāt 2, 5 m augstus, ar visu zemi," stāsta Karolis Treijs. 

Reklāma
Reklāma
Karolis Treijs, dārzniecības "Ārijas stādaudzētava" līdzīpašnieks.

Piebilstams, ka dendroparka teritorijā atrodas Mudurgas dižakmens. Lēdurgas muižas parkā ir arī brīvdabas estrāde, savukārt Braslas upes krastos – Avotu birzs, kura piederēja baronam Tīzenhauzenam, tai blakus Tīzenhauzenu dzimtas kapi un bijusī Medību pils, 2020. gadā atklātā pastaigu taka "Lapu upe Lēdurga" – aptuveni 5980 soļu gara (4,8 km). Tajā var iepazīt interesantus faktus un fotogrāfijas par Lēdurgas skolas, Jāņa Kristītāja pareizticīgās baznīcas, Lēdurgas vecās pagastmājas un magazīnas, Lēdurgas ūdensdzirnavu, Lēdurgas Evaņģēliski luteriskās baznīcas, Freileņu villas un Lēdurgas muižas parka vēsturi.

Veselīgam dzīvesveidam – sports

Lēdurdziešiem sportošanai ir plašas iespējas – darbojas sporta halle, Sporta centrs, ko vada Ziedonis Skrivļa: "Rūpējamies, lai sportiskam garam iedvesmotu ne vien pamatskolā, kur darbojas jaunsardze, notiek visdažādākās sporta spēles, piemēram, īstenojam projektu "Sporto visa klase", bet arī dendroparkā, kurā izveidota vidējas sarežģītības pakāpes "Spēka taka" ar dažādiem šķēršļiem. 

Ziedonis Skrivļa demonstrē, kā spēlē disku golfu.

Parkā ir iespējas spēlēt disku golfu, diezgan jaunu sporta spēli, kas jau piesaistījusi plašu uzmanību. Iezīmētā teritorijā pēc noteikta parauga izvietoti 18 vai 9 grozi, kuros jāiemet disks. Tas jāveic, izmantojot pēc iespējas mazāku metienu skaitu. Ceļu uz katru grozu sāk no starta laukuma, un laukumā esošie šķēršļi – koki, reljefs, ūdenstilpes – spēli padara interesantāku. Nozīme ir ne tikai metiena spēkam un tehnikai, bet arī stratēģijai, pareizi pieņemtam lēmumam šķēršļa apiešanā vai metiena trajektorijas izvēlē. Disku golfa spēlei nav vecuma ierobežojumu – tā ir iespēja aktīvi pavadīt laiku dabā gan individuāli, gan ģimenes lokā, izaicinot sevi, savus draugus un ģimenes locekļus."

Par izpalīdzību Lēdurgas iepazīšanā pateicos Lindai Bernardei, kultūras nama kultūras darba speciālistei. Viņa ir vietējā, pabeigusi augstskolu Rīgā, atgriezusies strādāt savā dzimtajā Lēdurgā.

Lēdurga 2004.–2024. Kas mainījies?

Tabula.

Novadnieki

  • Garlībs Merķelis (1769–1850) – apgaismes ideju paudējs, rakstnieks (2003. gadā atklāts piemineklis pie baznīcas);
  • Jūlijs Lācis (1892–1941) – žurnālists, rakstnieks, sabiedrisks darbinieks;
  • Mārtiņš Liepa (1874–1953) – rakstnieks, žurnālists;
  • Valda Mora (Moora) (1902–2001) – dzejniece;
  • Jūlijs Vistucis (pseidonīms Aģinieks) (1839–1909) – skolotājs, žurnālists;
  • Eduards Brēms (1802–1879) – pirmais ārsts;
  • Hugo Legzdiņš (1903–2004) – jūrnieks, zemūdens "Ronis" komandieris, rakstnieks u. c.

(Avots: https://www.arijasstadaudzetava.lv/index.php/lv/ ledurga/40–aktuli/52–vesture)

Uzziņa

Lēdurgas pagasts atrodas Siguldas novada ziemeļu daļā, aptuveni 65 km attālumā no Rīgas un 25 km attālumā no novada centra Siguldas. Pagasta teritorija robežojas ar Siguldas novada Krimuldas pagastu, Limbažu novada Limbažu un Vidrižu pagastu, kā arī Cēsu novada Straupes pagastu. Lēdurgas pagasta platība ir 162,8 km2, iedzīvotāju skaits 2023. gadā – 1280.

( Avots: elektr. Nacionālā enciklopēdija)

Aptauja

Sagatavojusi Annija Brahmane

Lai noskaidrotu, ko par savu dzimto pusi domā Lēdurgas jaunieši, kuri savas studijas un darba gaitas ir sākuši citviet, jautāju, vai viņi pēc izglītības iegūšanas vēlas atgriezties Lēdurgā. 

Kate Anohina, ārsts rezidents pediatrijā Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā.

Kate: "Pašā Lēdurgā dzīvot neplānoju, bet ļoti vēlētos atrast savu lauku sētu kādā vietā pie Lēdurgas, jo man šeit dzīvo māmiņa un būtu iespēja viņu biežāk apciemot. Runājot par darbu – man kā pediatrei darba iespējas šeit ir ierobežotas, taču es ļoti vēlētos atrast vietu Siguldas slimnīcā, tādā veidā paliekot piesaistīta šim novadam." Madara: "Šobrīd nē, jo mācos Valmierā. Vasaras mēnešos es noteikti strādāšu Lēdurgā un turpināšu savu dzīvi Lēdurgā, mājās."

Kam būtu jāmainās, lai jaunie cilvēku paliktu dzīvot Lēdurgā?

Pēc Kates domām, noteikti nepieciešams atbalsts mājokļa atrašanā/iegādē un darba vieta, kas atrodas diezgan tuvā apkārtnē. Ja darba vieta atrodas tālāk, pašvaldībai vajadzētu palīdzēt kompensēt ceļa izdevumus. Pārējais, šķiet, šeit ir ideāli piemērots, lai dibinātu ģimeni un iesakņotos šajā vietā.

Madara Kronberga. 2. kursa audzēkne, apgūst klientu apkalpošanas speciālista profesiju.

Madara uzskata, ka tikai paši Lēdurgas iedzīvotāji saprot šīs pilsētas burvību un ģimeniskumu. Iebraucējiem Lēdurga var likties kā vienkāršs ciems.

Lēdurga ir skaista un sakopta, bet kā vietējiem iedzīvotajiem pietrūkst?

Kate: "No malas skatoties, šķiet, ka šeit ir gandrīz viss, ko var vēlēties, – skola, bērnudārzs, kultūras nams ar dažādiem pasākumiem, Lēdurgas dendroparks, bērniem ir iespēja braukt uz baseinu un disku golfa parku, kas parāda to, ka Lēdurga pielāgojas arī jaunām aktivitātēm. Ierosinātu izveidot slidotavu, kas būtu droša un piesaistītu bērnus." Madara uzsver, ka trūkst darba vietu: "Pārsvarā Lēdurgā dzīvojošie brauc strādāt uz citām pilsētām, jo tur darba piedāvājums ir krietni lielāks. Es teiktu, ka mums arī noteikti pietrūkst kaut kā, kas ir tikai mūsu. Jā, mums ir parks, bet tas nepieder lēdurdziešiem."

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Mājas Viesis".

"Apdzīvota vieta". Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Mediji”. #SIF_MAF2024 #ApdzīvotaVieta

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Mediji”.
#SIF_MAF2024 #ApdzīvotaVieta

Reklāma
Reklāma
Reklāma
LASI.LV galvenais redaktors Jānis Žilde.

Redaktora vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora ziņu, viedokļu un interviju apkopojumu.

PIERAKSTIES ŠEIT

Redaktora vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora ziņu, viedokļu un interviju apkopojumu.

PIERAKSTIES ŠEIT
MĀJA ĢIMENE
Reklāma