19.2 °C
Pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām bija daudz ziņu par Krievijas mēģinājumiem ietekmēt rezultātu dažādās Eiropas Savienības valstīs, galvenokārt veidojot informatīvo vidi, kas būtu labvēlīga dažādām radikālajām partijām, īpaši tām, kas neatbalsta palīdzības sniegšanu Ukrainai.
Vai Kremlis var būt gandarīts ar vēlēšanu iznākumu? Pēc noskaņām Kremļa propagandas medijos šķiet, ka ne pārāk. Protams, tiek uzsvērti labējo partiju panākumi vairākās valstīs, īpaši Francijā, tomēr pārsvarā dominē vēstījumi, ka jāpaciešas, īstais brīdis pārmaiņām vēl neesot pienācis, taču tās noteikti sekošot nākotnē.
Portālu "RIA Novosti" un "Sputņik" vadošais autors Pjotrs Akopovs, kas starptautisku ievērību 2022. gada februārī izpelnījās ar savu nacistisko apcerējumu "Jaunās Krievijas un pasaules sākums", kurā pamatoja iebrukumu Ukrainā ar nepieciešamību "neatlikt ukraiņu jautājuma risināšanu nākamajām paaudzēm" (nepārprotamas paralēles ar Hitlera "ebreju jautājumu"), šoreiz bijis diezgan atturīgs un apgalvo, ka "Eiropa ieguvusi laiku", bet Krievijai labvēlīgais scenārijs varētu īstenoties pēc pieciem vai sešiem gadiem.
Autors ir manāmi vīlies, ka dažādu valstu labējie spēki ir tik sašķēlušies, nespējot vienoties un izveidot Eiropas Parlamentā vienu frakciju.
"Ja melonisti un lepenisti [Itālijas premjerministres Džordžas Meloni vadītā partija un Marinas Lepēnas Nacionālā apvienība Francijā] apvienotos, viņiem pavērtos ceļš, lai kļūtu par lielāko Eiroparlamenta frakciju," uzskata Akopovs, pats pieplusojot šiem spēkiem arī Orbāna partiju Ungārijā un "Alternatīvu Vācijai" un apzīmējot tos kā "antisistēmas spēkus". Viņš gan tūlīt pat secina, ka tas neļautu mainīt ES kursu Krievijai labvēlīgākā virzienā, jo šos centienus citas EP frakcijas tāpat bloķētu. Tomēr viņš ar cerībām raugās nākotnē, jo "situācija Eiropā mainīsies un aptuveni 2029. gadā eirointegrētājiem lietas kļūs tikai sliktākas". Kā var noprast, lielas cerības Maskava saista ar jauniem migrantu viļņiem, kas nokaitināšot eiropiešus, kā arī ar ASV prezidenta vēlēšanām un Donalda Trampa atkārtotu nākšanu pie varas, kas ES radīšot jaunas galvassāpes.
"Pēc četriem pieciem gadiem eiropieši būs pilnīgi vīlušies gan savos nacionālajos, gan kopējos Eiropas "dārzniekos" un aicinās palīgā alternatīvus meistarus,"
apgalvots "RIA Novosti" rakstā.
EP vēlēšanu rezultātu steiguši komentēt arī atsevišķi Krievijas varas pārstāvji, protams, izceļot sev vajadzīgās detaļas. Tā, piemēram, Krievijas parlamenta augšpalātas Federācijas padomes priekšsēdētājai Valentīnai Matvijenko galvenais ir tas, ka "satriecošu sakāvi" piedzīvojis Francijas prezidents Emanuels Makrons un Vācijas kanclers Olafs Šolcs. "Tas vēlreiz parāda viņus kā neizdevušos politiķus gan nacionālajā, gan Eiropas līmenī," savā "Telegram" kanālā uzsver Matvijenko, kurai atbilde notikušajam jau skaidra – abi esot pārāk klausījuši "komandām no Vašingtonas". Kaut ko līdzīgu nedaudz smalkākā stilā mēģinājis pateikt cits Federācijas padomes pārstāvis Konstantīns Kosačevs, kura izpratnē EP vēlēšanu rezultāts apliecinot "izgāšanos ekonomiskajā un ārpolitikā", "ieslīgšanu konfliktos un militāro izdevumu pieaugumu, iepretī citām pieaugošajām vajadzībām". Tomēr Kosečevs nav tik cerīgs uz Krievijai labvēlīgu scenāriju nākotnē, jo EP vēlēšanu rezultāti parasti atšķiroties no nacionālajiem. Uz Briseli vēlētāji esot gatavi sūtīt kareivīgākus politiķus, bet savās mājās parasti esot piesardzīgāki. Turklāt "sistēmai ir izveidoti aizsargmehānismi" un bieži protesta noskaņojuma pieaugums vienkārši nozīmējot, ka vara pāriet pie vadošās opozīcijas partijas, kā Vācijā – no sociāldemokrātiem pie Kristīgo demokrātu savienības.
"Patiesībā tās ir divas centriski liberālas partijas, un tāda varas pārlikšana no vienas kabatas otrā darbojas daudzās Eiropas demokrātijās, bet cilvēkiem šķiet, ka viņi nobalsojuši par kaut kādu alternatīvu līdzšinējai politikai,"
savus "Telegram" sekotājus izglīto Krievijas politiķis.
Kremļa propaganda šoreiz maz pieminējusi EP vēlēšanu rezultātus Latvijā. Vienīgi portālā "Baltnews" atrodamas žultainas piezīmes, ka šīs vēlēšanas esot kaut kāds "lohatrons" un žēlabas, ka EP nav ievēlēti prokrievisko spēku pārstāvji, tādi kā bijusi Tatjana Ždanoka. Savukārt "Sputņik" atzīmējis, ka vēlēšanās neesot varējuši balsot nepilsoņi.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
