16 °C
Krievijas propagandas un masu informācijas līdzekļos aprīļa nogales "spices" ziņa par Latviju ir vēsts, ka Latvijas valdība nolēmusi, sākot no 2026./2027. mācību gada, pakāpeniski atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves skolās.
Kā zināms, patlaban Latvijas skolēni no skolas gaitu uzsākšanas kā pirmo svešvalodu apgūst angļu valodu, bet sākumskolas noslēgumā sāk apgūt otro svešvalodu, kas līdz šim varēja būt krievu, franču, vācu vai cita. Praksē teju pusē skolu tiek mācīta krievu valoda, jo trūkst citu valodu pedagogu.
Daiļrunīgas žēlabas
Krievijas ziņu lapās vēsts, ka Latvijas skolās krievu valoda vairs nebūs tik izplatīta, sacēlusi vētru. Interneta telpā redzams, ka ar viedokļiem uzstājušās visdažādākās amatpersonas un "eksperti". Lāsti Latvijas virzienā nav taupīti. Tā Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova paudusi: "Šo soli uzskatām par visrupjāko etnolingviskās diskriminācijas un segregācijas piemēru, kārtējo agresīvā šovinistiskā nacionālisma izpausmi, ko Latvijas vadība pacēlusi valsts politikas un ideoloģijas līmenī."
Krievijas tā sauktā pilnvarotā cilvēktiesību jautājumos Tatjana Moskaļkova līdzās tam, ka Latvija valdības lēmumu sociālās saziņas tīklā "Telegram" nosaukusi par "neslēptu rusofobiju" un "diskrimināciju", nākusi klajā vēl ar šādu atklāsmi:
"Atteikšanās no krievu valodas mācīšanas skolās apdraud ne tikai Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju tiesības, bet arī pašu latviešu izredzes mācīties un strādāt Krievijā."
Savukārt Krievijas Valsts domes Aizsardzības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krasovs intervijā Krievijas parlamenta kanālam "Duma TV" Latvijas valdības soli raksturojis kā "netālredzīgu", ņemot vērā, ka Latvija reiz bijusi Krievijas impērijas un PSRS sastāvdaļa un atrodas "uz viena kontinenta ar Krievijas Federāciju": "Viņi ne tikai vienkārši atsakās no krievu valodas. Viņi atsakās arī no mūsu kopējās vēstures, tajā skaitā no tās, kas saistās ar kopīgām uzvarām Lielajā Tēvijas karā, viņi atsakās no mūsu tautu mierīgā [darba] pēckara gadu uzvaras, viņi atsakās no krievu kultūras, no krievu dvēseliskuma."
Brīžiem akcenti salikti pavisam dīvaini. Piemēram, "Argumenti i fakti" izdomājis, ka krievu kā svešvalodas svītrošana no skolu programmām nozīmēšot vēršanos pret ukraiņu bēgļu bērniem, kas mācās Latvijas skolās. Jau tagad ar ukraiņu mācībām esot problēmas, jo krievu valodā stundas vairs noturēt nedrīkst, bet no sarūpētajiem ukraiņu valodas tulkiem esot maz jēgas – ukraiņu bērni šo valodu nemaz nezinot. Izdevums nez kādēļ nepieļauj, ka divu gadu ilgās, pakāpeniskās reformas gaitā ukraiņu skolēni, ja vien te paliks, varētu arī apgūt latviešu mēli.
Tiekot sagatavoti izceļošanai
Tikmēr "Sputņik" komentāru lūgusi kolēģim no tikpat izteikti propagandistiskās vietnes "Rubaltic", Baltijas jautājumu "ekspertam" Aleksandram Nosovičam. Viņš atklājis, ka nodoms krievu valodu skolās aizvietot ar citām esot skaidrojams ne vien ar plānu izspiest no Latvijas visu ar krieviem, krievu kultūru un valodu saistīto. Raugi, franču, vācu, spāņu vai zviedru valodas kā aizvietojošas izvēlētas tāpēc, ka pārstāv valstis, "uz kurām Latvijas iedzīvotāji visbiežāk emigrē pēc pilngadības sasniegšanas un skolas beigšanas". Tātad sanāk, ka, mācot Eiropas Savienībā visvairāk izplatītās valodas, jaunieši jau laikus tiekot sagatavoti izceļošanai uz tām.
Savdabīgā kārtā propagandisti, kas ikdienā mēdz izgāzt žulti pār Rietumiem, krievu valodas mācīšanas jautājumā tomēr atļaujas auditorijai atkal pažēloties, ka Rietumi krievu labā nekā nedarot.
"Eiropas Savienība un visas cilvēka tiesību aizsardzības organizācijas – EDSO un citas –, kurām vajadzētu nodarboties ar minoritāšu tiesībām, valodas tiesībām, uz situāciju Baltijā vienkārši aizver acis. Un tā jau 35 gadus,"
"Sputņik" atklājis Nosovičs.
Pret Braži nekas nesanāk
Kad 19. aprīlī Saeima ar pārliecinošu balsu vairākumu ārlietu ministra amatā apstiprināja Baibu Braži, varēja padomāt, ka Kremļa propagandisti nu vērsīsies pret viņu kā jaunu noķengāšanas objektu, taču vismaz līdz šim tas nav noticis. Atturīgas pret Braži ir pat citkārt kareivīgas dezinformācijas vietnes. Vien "Baltnews" izcēlies ar virsrakstu "Rusofobijai ir sievietes seja: kurš veidos Latvijas ārpolitiskās saites". Zem šī virsraksta gan ir tikai tie paši biogrāfijas fakti, kas citur.
Krievijas prese akcentē to, ka diplomāte bijusi NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga vietniece publiskās diplomātijas jautājumos.
Acīmredzot informācijas par Braži propagandistiem pagaidām ir pārāk maz, lai tie ko pasāktu.
Te papildinoša ir vārdā nenosaukta krievu žurnālista (-es) Nacionālās operas skvēra intervija ar ministres agrāko pasniedzēju Latvijas Universitātes studiju laikos, tagad Saeimas deputātu Gunāru Kūtri (ZZS). Taču arī viņš par audzēkni atsaucies ļoti pozitīvi. Interesanti, ka šo sižetu par savu uzdevusi gan "Izvestija", gan REN TV. Kūtrim pašmāju medijos par runāšanu ar Kremlim lojālo žurnālistu jau nācies taisnoties.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
