8 °C
Pēc tam kad aprīļa sākumā Somija oficiāli kļuva par NATO dalībvalsti, īpaši daudz uzmanības tiek pievērsts valsts ārējās robežas nostiprināšanai. Viens no plāniem ir izbūvēt 200 kilometrus garu žogu uz Somijas un Krievijas robežas, lai novērstu nekontrolētu un nelikumīgu robežas pārkāpšanu.
Iecerēts, ka žogs kopumā aizsargās apmēram 15 procentus no Somijas austrumu robežas un lielākā tā daļa – apmēram 70% – atradīsies Somijas dienvidaustrumu daļā. Tiek plānots, ka projekts būs pilnībā pabeigts 2026. gadā.
Palīdzēja aizturēt nelegāļus
Nesenās Somijas pievienošanās NATO rezultātā šobrīd pasaulē daudzi zina par Somijas Aizsardzības spēkiem. Arī par šo organizāciju saderīgo militāro nodrošinājumu un ilgstošo sadarbību. Savukārt Somijas Robežsardze ir palikusi vairāk paēnā. Tomēr robežu drošībā šobrīd tiek ieguldīti agrāk neredzēti resursi. Kā saka somi, Robežsardze ir dabūjusi visu, ko gribēja, un vēl drusciņ. Tiek uzlabota pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados izveidotā valsts robežu uzraudzības sistēma, kas līdz šim ir brīdinājusi par neatļautiem robežu pārkāpšanas gadījumiem ar sensoriem, kamerām un radariem.
Somijas Robežsardzes dienesta pienākumi ir plašāki, nekā tas pirmajā brīdī varētu šķist: papildus robežu uzraudzībai un robežšķērsotāju pārbaudei Robežsardze nodarbojas arī ar vides kaitējumu novēršanu, noziegumu izmeklēšanu, glābšanas darbiem jūrā un valsts aizsardzību. Robežsardzes loma aktualizējās jau pandēmijas laikā, bet Krievijas iebrukums Ukrainā atgādināja somiem par neatkarības sākuma gadiem, kad vislielākā uzmanība tika pievērsta tieši valsts austrumu robežai.
Apzinoties, ka situācija uz austrumu robežas var mainīties ātri, Somijas Robežsardze vēlas samazināt atkarību no sadarbības ar krievu kolēģiem, kas bijusi veiksmīga iepriekšējos gadu desmitos.
Piemēram, pagājušajā gadā Krievijas robežsardze saņēma ciet 700 personas, kas centās iekļūt Somijā, preses konferencē Imatrā stāstīja brigādes ģenerālis Jari Tolpanens. Viņš arī atgādināja, ka svarīgākais iemesls žoga izbūvei ir izmaiņas drošības vidē: Somija gatavojas plašām nelegālas migrācijas ietekmes kampaņām.
Top izmēģinājuma posms
Žogs būs apmēram 3 m augsts, un tas atradīsies apmēram 20 metrus no tuvākās meža malas Somijas pusē. Līdz robežlīnijai ar Krieviju ir paredzēts atstāt apmēram 7 metrus. Žogam būs nakts novērošanas kameras, un svarīgākajos posmos arī apgaismojums un skaļruņi. Žoga augšpuse būs veidota burta Y formā ar dzeloņdrātīm. Tiek plānots, ka žogam pāri, cauri vai apkārt netiks arī meža zvēri.
Trīs kilometrus garu Somijas–Krievijas robežas žoga izmēģinājuma posmu Somija sākusi būvēt jau šī gada martā. Gada beigās sāksies darbs pie nākamā posma, kura garums būs 75 kilometri. Šis posms tiks izbūvēts Lapzemē netālu no daudziem kalnu slēpotājiem pazīstamās Sallas. Ziemeļu posmā tiks izmēģināts betona pontonu ceļš mitrājos, lai atrastu optimālu risinājumu purvu teritorijās.
Plānojot žogu, somi iepazinās arī ar kolēģu darbu Igaunijā. Šobrīd Robežsardze uzskata, ka gan plānotie termiņi, gan budžets ir reāli, jo lēmumu pieņemšanas procesā tikuši izmantoti patiesi dati. Atgādināsim, ka kopējais budžets ir plānots ap 380 miljoniem eiro, no kuriem 145 miljoni jau ir piešķirti, bet par trūkstošo daļu lems tikko ievēlētais jaunais parlaments.
Somi vērīgi sekoja arī robežkrīzei Baltkrievijā, kuras rezultātā Polijā un Baltijas valstīs uz austrumu robežām sāka būvēt žogus. Arī Somijā notika karstas diskusijas par iespējamu žoga izbūvi, lai Krievija nevarētu izmantot migrantus.
Sākumā Robežsardze pret šādu domu izturējās skeptiski, apšaubot žoga efektivitāti, bet Krievijas pilnapjoma iebrukums Ukrainā nostāju pavērsa projektam par labu.
Ukrainas karš maina dzīvi pierobežā
Žoga efektivitāte balstīsies uz nelikumīga robežas šķērsotāja pamanīšanu ar tehniskās uzraudzības paņēmieniem, pievēršot atbildīgo dienestu uzmanību, lai tie noskaidrotu, kādēļ cilvēki robežu šķērso. Pats žogs robežas šķērsošanu nenovērsīs, preses konferencē klāstīja Dienvidaustrumsomijas Robežsardzes komandieris, pulkvedis Mika Ritkonens. Pulkvedis arī uzskata, ka žoga izbūve jūtami uzlabos robežu uzraudzību, samazinot atkarību no Krievijas robežsardzes efektivitātes.
Mainījusies drošības situācija dzīvi pierobežas zonā ietekmē arī bez žoga.
Pirms pandēmijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā robeža ar Krieviju nozīmēja lielākas iespējas tūrisma un transporta jomā, bet tagad robeža ir kā siena.
No otras puses, arī agrāk pierobežas zonā bija ierobežojumi, piemēram, vēja ģeneratoru būvē, lai netraucētu gaisa telpas novērošanai.
Zemes īpašniekiem robežzonā, kur plānots izbūvēt žogu, kompensācijās plānots izmaksāt 1,6 miljonus eiro. Precīzas summas vēl nav zināmas, jo aprēķinos vērā tiks ņemta gan zemes, gan koku vērtība.
Padomāts par meža zvēriem
Tiek sagaidīts, ka žogam būs kaitīga ietekme uz reģionā dzīvojošajiem lielajiem plēsējiem, jo īpaši lāčiem, lūšiem un vietām – arī uz aļņiem. Tādēļ žogā ik pa trim kilometriem tiks izbūvēti vārti dzīvniekiem. Šos vārtus būs iespējams aizvērt attālināti, pamanot nevēlamas darbības to tuvumā. Dzīvnieku uzvedību ir paredzēts novērot, kad Imatrā būs gatavs izmēģinājuma posms, tā gūstot papildu informāciju žoga nākamo posmu izbūvei. Somijas vides centra SYKE speciālisti vērtē, ka robežas žoga dēļ Somijā ienāks mazāk vilku, lāču, mežacūku un staltbriežu. Tomēr ne visa ietekme ir negatīva: pirms dažiem gadiem somi sprieda, vai nevajadzētu uz robežas izbūvēt mežacūku žogu, lai nepieļautu Āfrikas cūku mēra izplatīšanos valsts teritorijā. Dzīvodama Kūsamo pilsētā Ziemeļaustrumsomijā, kas robežojas ar Krieviju, dzirdēju par “Kitkas viedajiem”: mazajām lašveidīgajām zivtelēm repsīšiem (Coregonus albula).
Repši ir viedi tādēļ, ka tiem būtu iespēja pa Kitkas upi aizpeldēt uz Krieviju, bet tie ir tik viedi, ka to nedara un paliek Kitkas ezerā.
Otrs kaimiņu iecienīts stāsts šajā pierobežas reģionā ir par žogiem uz robežas, kuri laiž cauri migrējošos ziemeļbriežus tikai vienā – Somijas – virzienā. Vēl nav zināms, vai arī jaunais žogs būs tikpat vieds.
