22 °C
Histērija un liela apņēmība sodīt – tā varētu raksturot Kremļa propagandas un Krievijas politiķu reakciju uz dziedātājas Laimas Vaikules nesenajiem izteikumiem par padomju pieminekļiem. Lai gan dažādu ierosinājumu netrūkst, nevienu no tiem īstenot nav iespējams, jo Vaikule dzīvo Latvijā.
Vienīgais vērā ņemamais priekšlikums pagaidām ir iekļaut viņu Krievijas "melnajā sarakstā", liedzot iebraukšanu valstī, lai gan jāšaubās, ka pati Vaikule tur vispār vēlētos doties – pēdējā laikā viņa asi izteikusies gan par PSRS (intervijā Ksenijai Sobčakai – "Es ienīdu Padomju Savienību. Visi, kas šodien saka, ka toreiz bija labi, man ir vienkārši smieklīgi"), gan iedomāto "rusofobiju" Baltijas valstīs ("Latvijā daudzi krievi nezina vai nelieto latviešu valodu. Jūs pamēģiniet Krievijā iztikt bez krievu valodas! Nereāli... Bet kāpēc Latvijā nebūtu jārunā latviski vai Ukrainā ukrainiski? Tā tas ir visās valstīs, un beidzot ir laiks to saprast."), gan par mūsdienu Krieviju un Putina režīmu, arī paužot viedokli, ka krieviem nākotnē vajadzēs "nomesties uz ceļiem un atvainoties ukraiņu priekšā" (intervijā Ukrainas žurnālistam Dmitrijam Gordonam). Tomēr visnaidīgāko reakciju izsaucis video pašas dziedātājas "YouTube" kanālā, kurā viņa runā par 9. maija atzīmēšanu un Latvijā novāktajiem padomju laika pieminekļiem.
"Nesaprotu cilvēkus, kuri straucas par pieminekļiem. Viņi vēloties noliekt galvu, pieminot karavīrus. Ejiet uz kapiem pie sava tēva, brauciet uz valsti, kur viņš dzīvoja.
Kam vajadzīgi šādi pieminekļi? Es nesaprotu! Nekādas mākslinieciskas vērtības tiem nav," izteikusies Laima Vaikule.
Uz to pirmā pasteigusies reaģēt kāda organizācija "Zov naroda" ("Tautas aicinājums"), kas nosūtījusi Krievijas Izmeklēšanas komitejas vadītājam Aleksandram Bastrikinam iesniegumu ar prasību pārbaudīt, vai pret Vaikuli nevar ierosināt krimināllietu. Tas pat nebūtu tik sarežģīti, jo
pēdējos gados Krievija savu likumdošanu ir padarījusi ļoti parocīgu dažāda veida represijām un nebūtu grūti safabricēt lietu pret jebkuru personu, ja vien rastos tāda vajadzība.
Šajā gadījumā skatieni pievērsti pantam "par nacisma reabilitāciju". "Zov naroda", kuras viens no darbības virzieniem ir tieši šādu sūdzību rakstīšana, kā arī dažādas aktivitātes Krievijas armijas atbalstam, norāda, ka dziedātājas izteikumi varētu aizvainot "Lielā Tēvijas kara veterānus". Pagaidām gan no varas iestādēm nekāda atbilde vēl nav sekojusi, taču par Vaikuli plaši izpaudusies Kremļa propaganda, dodot vārdu arī dažādiem politiķiem.
"Mums ir jāizdzēš Laima Vaikule no savas atmiņas un jāaizmirst par viņu. Ko viņa uzskata vai neuzskata – tam nav nekādas nozīmes. Mēs uzskatām, ka šie pieminekļi ir svēti, un aizsargāsim tos, cik vien varēsim," televīzijas kanālam RT paziņojusi Valsts domes deputāte Jeļena Drapenko. Tikmēr Federācijas padomes pārstāvis Sergejs Cekovs bijis agresīvāks un solījis, ka sekos "atbilstoša atbilde no Krievijas pilsoņu puses". Kā parasti, savu komentāru pievienojusi arī Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova, kura raksta, ka Vaikule "uzstāda jaunu rekordu ar savu neadekvāto uzvedību" un ar saviem izteikumiem parāda "pilnīgu necieņu un necilvēcīgu naidu". Gandrīz visi politiķi un propagandisti steidz atgādināt, ka Laima Vaikule savu karjeru veidojusi PSRS, bet tolaik viņa neko tādu neesot iedomājusies teikt. Tāpat ir daudz personīgu apvainojumu par "vecuma muļķību", "mēģinājumu izkalpoties jauniem saimniekiem" un tamlīdzīgā stilā.
Jāatgādina, ka pret Laimu Vaikuli viena naida kampaņa Krievijā bija vērsta jau 2018. gadā, kad viņa preses konferencē Odesā bija izteikusies, ka nebrauks koncertēt uz Krimu, jo nevēlas pārkāpt Latvijas likumus, kā arī sacījusi, ka nenožēlo PSRS sabrukumu.
Tolaik viens no tiem, kas aktīvi pārmeta Vaikulei nepareizu attieksmi pret Krieviju, bija producents Josifs Prigožins. Taču tagad viņš pats nokļuvis sprukās, jo nesen atklātībā nākuši viņa telefonsarunu audio ieraksti, kuros producents sūdzas miljardierim Farhadam Ahmedovam, kādā briesmīgā situācijā Krievija nokļuvusi Putina un viņa sāktā kara dēļ, apsaukājot Krievijas prezidentu dažādiem lamuvārdiem. Pats Prigožins gan taisnojies, ka saruna esot meistarīgi viltota, lai gan neviens cits īpaši nav apšaubījis tās autentiskumu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
