21 °C
Kremļa propagandas kampaņās jau gadu desmitiem centrālā loma bijusi Uzvaras dienas svinībām 9. maijā, kad Krievijā valdošais režīms dižojās ar nacisma sagrāvi un demonstrēja savu militāro varenību. Taču "varam atkārtot!" noskaņās sāktais karš pret Ukrainu piedzīvojis izgāšanos, bet daudzās Krievijas pilsētās šogad "drošības apsvērumu dēļ" nācies atcelt 9. maija parādes.
Krievija jau mēnešiem ilgi ir terorizējusi Ukrainas pilsētas ar raķešu uzbrukumiem, bet tagad arī netālu no Ukrainas robežas esošo Krievijas pilsētu varasiestādes pēkšņi sapratušas, ka atrodas iespējamo Ukrainas atbildes triecienu sasniedzamības zonā. Lēmums par 9. maija svinīgo pasākumu atcelšanu jau pieņemts Belgorodas un Kurskas apgabalā, kas robežojas ar Ukrainu. Arī okupētās Krimas pussalas varasiestādes paziņojušas, ka "drošības apsvērumu dēļ" šogad Krimā nenotiks 1. maija darbaļaužu demonstrācija un 9. maija militārā parāde.
Krievijā izskanējusi versija, ka militārās parādes tiek atceltas ne tikai bailēs no iespējamā Ukrainas trieciena, bet arī tādēļ, ka karš Ukrainā krietni paretinājis Krievijas militārpersonu un bruņojuma rindas, tādējādi nācies ierobežot valdošā režīma izrādīšanās tieksmes.
Krievijas galvaspilsēta Maskava atrodas tālu no karadarbības zonas, bet arī tur atceltas tradicionālās 1. maija demonstrācijas, jo varasiestādes noraizējušās par iespējamiem "teroristu uzbrukumiem".
Kremļa propagandas elements
Kremlis diez vai uzdrošināsies atcelt 9. maija militāro parādi Sarkanajā laukumā, kas ir pārāk svarīgs Krievijas propagandas elements. Bet tā varētu būt mazāka nekā citus gadus. Jau pagājušogad pēdējā brīdī tika atcelti Krievijas kara lidmašīnu paraugdemonstrējumi virs Maskavas. Oficiāli šis lēmums tika skaidrots ar "sliktiem laikapstākļiem", lai gan tobrīd debesīs virs Maskavas nekas par to neliecināja.
Krievijas vadonis Vladimirs Putins pagājušogad noteikti bija iecerējis sarīkot 9. maija pasākumus ar daudz lielāku vērienu, taču viņa plāns dažu dienu laikā ieņemt Ukrainas galvaspilsētu Kijivu piedzīvoja katastrofālu izgāšanos. Krievijas okupantu armijas neveiksmes Ukrainā aizēnoja dižošanos ar sarkanās armijas pagātnes uzvarām.
Putins kopš nākšanas pie varas bija mērķtiecīgi centies attēlot Otro pasaules karu kā Krievijas identitātes pamatu, lai krievi varētu justies kā "uzvarētāju nācija". Viens no šādas ideoloģijas mērķiem bija nomaskēt tagadējās Krievijas vadības neveiksmes, lai krievi nesāktu sev uzdot jautājumu: kādēļ gan mēs kā Otrā pasaules kara uzvarētāji dzīvojam daudz sliktāk nekā vācieši, kas šajā karā cieta pilnīgu sakāvi?
"Jā, mēs esam nabadzīgi, mums nav labklājības un ekonomikas izaugsmes perspektīvu, politiskā elite katru dienu mūs pazemo, bet vismaz mēs esam Otrā pasaules kara uzvarētāji, izglābām pasauli no Hitlera,"
Krievijas sabiedrībā valdošo noskaņojumu skaidro politikas pētnieks Pāvels Luzins.
Uzvaras dienas kults
Otrā pasaules kara veterānu Krievijā ar katru gadu kļuva arvien mazāk, bet Uzvaras dienas slavināšanas pasākumi kļuva arvien vērienīgāki. Piemēram, 2012. gadā Sibīrijas pilsētā Tomskā trīs žurnālisti izdomāja sarīkot akciju "Nemirstīgo pulks", kuras laikā 9. maijā pilsētas ielās izgāja vairāki tūkstoši cilvēku, kuri rokās nesa savu senču, Otrā pasaules kara dalībnieku portretus. Drīz vien šo ideju savā labā nolēma izmantot Kremļa propagandas mašīna, kas šādas akcijas sarīkoja visā Krievijā. 2015. gadā jau pats Putins soļoja gājiena priekšgalā ar sava tēva portretu rokās.
Putins sevi uzskata par diženu karavadoni, mūsdienu Staļinu, kurš atkal ķēries pie Maskavas ietekmes zonas paplašināšanas, veco Krievijas impērijas robežu atjaunošanas. Ironiski, ka pēc Otrā pasaules kara Staļina režīms ilgu laiku atturējās no 9. maija svinēšanas, jo pārāk augsta cena bija samaksāta par uzvaru šajā karā, ko 1939. gadā Staļins uzsāka kopā ar Hitleru, veicot Polijas sadalīšanu. Uzvaras dienas atzīmēšana ar vērienīgām svinībām PSRS sākās tikai 1965. gadā, kad pie varas bija nācis Leonīds Brežņevs. Viņa vadībā sāka veidoties "Uzvaras dienas kults", ar ko izaugušas vairākas padomju un vēlāk arī Krievijas cilvēku paaudzes.
Putins centies izmantot šo kultu savā labā; ne velti uzbrukums Ukrainai tika pamatots ar saukļiem par "fašistiem, nacistiem un neonacistisko Kijivas režīmu". Patiesībā viss bija tieši otrādi, jo šajā karā Krievija ir agresors, kas uzbrukusi miermīlīgai kaimiņvalstij, bet Putins ir mūsdienu Hitlers, kurš personīgo ambīciju vārdā gatavs likt uz spēles miljoniem cilvēku dzīvību.
Ukraina piemin kara upurus
Ukrainas vēsturnieki norāda, ka Otrais pasaules karš vislielāko postu nodarīja tieši Ukrainai un Baltkrievijai, bet Krievijas teritoriju karš skāra mazāk. Ukrainā pirms kara bija 41,7 miljoni iedzīvotāju, bet 1945. gadā bija palikuši tikai 27,4 miljoni: daudzi bija krituši karā, nomiruši badā, ieslodzīti koncentrācijas nometnēs vai devušies bēgļu gaitās.
Proporcionāli vēl smagāk Otrā pasaules kara laikā cieta Baltkrievija, kas zaudēja līdz pat trīs miljoniem cilvēku. Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko ir centies saglabāt padomju tradīcijas ar vērienīgu 9. maija svinēšanu, bet tikmēr Ukrainā izpratne par šo dienu vairāk sāk līdzināties Rietumeiropas tradīcijām, kur šajā maija dienā tiek pieminēti kara upuri, nevis rīkotas grandiozas svinības ar militārām parādēm.
Ukrainā kopš 2015. gada vairāk tiek atzīmēts nevis 9. maijs, bet gan 8. maijs, kas arī daudzviet citur Eiropā ir nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena. Sarkanās armijas rindās karoja aptuveni septiņi miljoni ukraiņu karavīru, bet mūsdienās ukraiņi uzskata, ka viņiem vairs nav nekā kopīga ar Krieviju, kur atdzimis nacistu režīms.
"Reiz mēs kopā cīnījāmies pret nacistiem. Tā bija mūsu kopīgā uzvara. Taču tagad krievi slepkavo un spīdzina mūs. Tādēļ šai kopīgajai vēsturei vairs nav nekādas nozīmes," sarunā ar aģentūru "AFP" secina ukrainis Volodimirs Kostjuks, kura tēvs Otrā pasaules kara laikā karoja sarkanās armijas rindās.
Ukraiņiem jāuzvar vēlreiz
Ukrainas līderi uzsver, ka 8. maijs ir nevis triumfa brīdis, bet gan atgādinājums par šausmīgu katastrofu, ko izraisīja totalitāro režīmu agresija pret citām valstīm. "Katru gadu mēs 8. maijā kopā ar visu civilizēto pasauli godinām tos, kas Otrā pasaules kara laikā aizstāvēja pasauli pret nacismu," pagājušogad savā 8. maija runā teica Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"Miljoniem zaudētu dzīvību, miljoniem sakropļotu likteņu, miljoniem iemeslu pateikt ļaunumam: nekad vairs! Mēs zinām, kādu cenu mūsu senči samaksāja par šo gudrību," norāda Zelenskis. Viņš secina, ka
Krievijā valdošais režīms tomēr nolēmis lozunga "nekad vairs!" vietā ķerties pie saukļa "varam atkārtot!".
"Un tas notika. Nezvēri sāka atkārtot. Mūsu pilsētas, kas savulaik piedzīvoja briesmīgu okupāciju, par ko neesam aizmirsuši arī pēc 80 gadiem, atkal ieraudzīja okupantus. To vēsturē tika ierakstīts otrās okupācijas datums. Un dažos gadījumos, kā Mariupolē, pat trešais. Nacisti divu okupācijas gadu laikā Mariupolē nogalināja 10 000 civiliedzīvotāju. Krievija divos okupācijas mēnešos nogalināja 20 000 cilvēku," norāda Zelenskis.
Šogad daudziem ukraiņiem nav noskaņojuma svinēt Uzvaras dienu, kamēr pa viņu zemi vēl staigā Krievijas okupantu armija. Taču ukraiņi tic, ka reiz viņiem būs vēl viena Uzvaras diena, kurā varēs svinēt Krievijas iebrucēju sakāvi. "Mēs uzvarēsim. Mēs to zinām, jo mūsu armija un mūsu tauta ir cēlušās no tiem, kas sakāva nacismu. Un mēs to izdarīsim atkal," uzsver Zelenskis.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
