8 °C
NATO dalībvalstis šobrīd apspriež plānus, kuru ietvaros nākamajos piecos gados alianse Ukrainai varētu sniegt militāro palīdzību 100 miljardu ASV dolāru apmērā, vēsta laikraksts "Financial Times".
Tiešāka NATO iesaiste palīdzībā Ukrainai tiek plānota, lai nodrošinātos pret "politisku pārmaiņu vējiem" iespējamas Donalda Trampa otrās prezidentūras gadījumā. Sagaidāms, ka sarunas par šo jautājumu nebūs vieglas, un rosinātās summas var mainīties.
Stoltenberga piedāvājums
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs alianses dalībvalstīm ir piedāvājis plānu ar nosaukumu "Misija Ukrainai", ko trešdien Briselē bija paredzēts apspriest NATO dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmē. Pieci alianses diplomāti, kas informēti par Stoltenberga ierosinājuma detaļām, "Financial Times" atklājuši, ka plānā paredzēts Ukrainai sniegt militāro palīdzību 100 miljardu dolāru apmērā, turklāt šīs palīdzības piešķiršana tiktu koordinēta alianses ietvaros.
Stoltenbergs esot skaidrojis, ka piedāvātais rosinājums paredz aizsargāt šo palīdzību "no politisku pārmaiņu vējiem", atklājuši alianses diplomāti.
Šī plāna apstiprināšanas gadījumā NATO pārziņā tiktu nodota Vašingtonas vadītā Ramšteinas ieroču atbalsta grupa, kas šobrīd koordinē militāro palīdzību Ukrainai. Tādā gadījumā NATO pirmo reizi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā organizētu bruņojuma piegādes Ukrainai, norāda "Financial Times". Līdz šim NATO kā organizācija nav koncentrējusies uz letāla bruņojuma piegādēm Ukrainai, to atstājot katras dalībvalsts ziņā. Stoltenbergs ir paudis cerību, ka vienošanos par šo ierosinājumu izdosies panākt līdz jūlijā Vašingtonā gaidāmajam NATO dalībvalstu vadītāju samitam. "Tā ir Rubikonas šķērsošana. NATO būs loma, koordinējot letālu palīdzību Ukrainai," uzsvēra viens "Financial Times" intervētais diplomāts, kas vēlējās palikt anonīms. "Es redzu, ka rodas vienprātība, un domāju, ka tā tiks panākta līdz brīdim, kad mēs dosimies uz Vašingtonu," prognozēja diplomāts.
ASV palīdzība iestrēgusi
ASV Kongresā jau vairākus mēnešus ir iestrēdzis prezidenta Džo Baidena rosinātais likumprojekts, kas ietver arī militāro palīdzību Ukrainai 60 miljardu dolāru apmērā. Kongresā pret palīdzību Ukrainai iestājas daļa republikāņu, un daudzas NATO dalībvalstis bažījas, ka, Baltajā namā pēc prezidenta vēlēšanām novembrī atgriežoties Donaldam Trampam, Vašingtonas atbalsts Ukrainai varētu mazināties.
Zināms, ka Stoltenberga plāna pieņemšanas gadījumā ASV daļa šajā palīdzībā būs krietni mazāka par Baidena rosinātajiem 60 miljardiem dolāru, atklājuši alianses diplomāti. Joprojām notiek diskusijas par piedāvātā finansējuma struktūru. Izskanējušas balsis, ka būtu jāpiemēro tas pats sadalījums, kādu piemēro, valstīm veicot iemaksas kopējā NATO budžetā. Šādā gadījumā Savienotajām Valstīm militārajai palīdzībai Ukrainai būtu jāpiešķir apmēram 16 miljardi dolāru. Diplomāti uzsver, ka Stoltenberga plāns ir svarīgs gan tāpēc, lai Ukrainai militāro palīdzību nodrošinātu ilgtermiņā, gan arī tāpēc, lai Ukraina gūtu konkrētu labumu no samita Vašingtonā. Sagaidāms, ka sarunas par NATO militāro palīdzību Ukrainai turpināsies līdz pat Vašingtonas samitam.
Daudz neskaidrību
Alianses diplomāti ir brīdinājuši, ka šī priekšlikuma pieņemšanai ir vajadzīga visu 32 NATO dalībvalstu piekrišana. Tas nozīmē, ka gaidāmas ilgas un sarežģītas sarunas, kuru rezultātā piedāvātais palīdzības apjoms var tikt samazināts.
Par Stoltenberga piedāvājuma būtību joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu. To nav slēpušas arī alianses dalībvalstis, kas lūgušas plašāku informāciju, atklājuši diplomāti.
Piemēram, nav zināms, vai piedāvātajos 100 miljardos dolāru tiks ieskaitīta arī jau pašlaik Ukrainai apsolītā militārā palīdzība. Ir sagaidāms, ka Stoltenberga plānam varētu pretoties tās NATO dalībvalstis, kas ir iestājušās pret militāro palīdzību Ukrainai, piemēram, Ungārija. Piesardzīgu attieksmi varētu paust arī tās dalībvalstis, kas negrib pieļaut tiešāku NATO lomu Krievijas un Ukrainas karā.
"Mums jāmaina mūsu atbalsta dinamika," paziņoja Stoltenbergs, trešdien ierodoties NATO ārlietu ministru sanāksmē Briselē. "Mums Ukrainai ilgtermiņā jānodrošina uzticama un paredzama drošības palīdzība, lai mēs mazāk paļautos uz brīvprātīgiem ziedojumiem un vairāk uz NATO saistībām. Mazāk īstermiņa piedāvājumu un vairāk daudzgadu saistību," uzsvēra alianses ģenerālsekretārs. Stoltenbergs tomēr atteicās nosaukt konkrētas summas un norādīja, ka par to jūlijā Vašingtonā vajadzētu lemt NATO dalībvalstu vadītājiem. Ierodoties Briselē, Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka paziņoja, ka Stoltenberga priekšlikums ir "pareizs un nozīmīgs", uzsverot, ka palīdzība Ukrainai būtu jānodrošina "uzticamās ilgtermiņa struktūrās". Alianses ģenerālsekretāra priekšlikumu atbalstīja arī Latvijas ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"), rosinot vajadzīgo finansējumu sagādāt, katrai dalībvalstij tam atvēlot noteiktu iekšzemes kopprodukta daļu. Tikmēr Budapešta jau ir paudusi skepsi par Stoltenberga iniciatīvu. Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto "stingri paziņoja, ka Ungārija neatbalstīs NATO priekšlikumus, kas varētu pietuvināt aliansi karam vai pārvērst to no koalīcijas, kas iestājas par aizsardzību, uz koalīciju, kas iestājas par uzbrukumu".
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
