5.1 °C
Koncerti Mazajā Mežotnes pilī vienmēr izceļas ar kaut ko īpašu – vai nu tā būtu iespēja dzirdēt izcili talantīgus Latvijas mūziķus, kas ikdienā dzīvo un strādā ārzemēs, vai arī Pētera Vaska fonda iniciētie latviešu komponistu jaundarbu pirmatskaņojumi.
Publika šajā pilī un koncertzālē labprāt atgriežas atkal, atskaņotājmākslinieki tāpat, un tā noticis arī ar pianistu Daumantu Liepiņu, kura solokoncerts Mazajā Mežotnes pilī noritēja 2025. gada 19. septembrī. Salīdzinājumā ar Matīsu Eisaku vai Diānu Ketleri Daumants Liepiņš tagad Latvijā uzstājas biežāk (līdz sezonas beigām gaidāmi vēl pieci priekšnesumi), līdz ar to centrālā novitāte šeit būtu jaundarbs – Aleksandra Avrameca "Balāde". Taču pianistam bija kas nopietns un negaidīts, ko teikt arī attiecībā uz klasiķiem.
Daumanta Liepiņa Spānijas studijas beigušās, Antonio Solēra sonāšu ieskaņojums veikts pirms vairākiem gadiem, taču šīs vides un kultūras nospiedumi joprojām palikuši, un tagad tos atmiņā atsauca Kloda Debisī cikls "Estampi" – ar "Vakaru Granadā" kā vidusdaļu, ar "Pagodām" un "Dārziem lietū". Un tas arī reprezentēja vairākas no Daumanta Liepiņa pianisma labākajām īpašībām – no Solēra lasījumiem pārmantota domas skaidrība un racionāla mākslinieciskās dramaturģijas izveide, kam nākusi klāt papildu virtuozitāte, impulsīvi raksturi un tēlu poēzija. Un, novērtējot programmas pirmās daļas repertuāra saskaņotību – Debisī impresionisms te sasaucās ar Lūcijas Garūtas divās prelūdijās pausto stilistiku, abās miniatūrās dzirdamās ritma figūras un personības subjektīvie vaibsti turpinājās Aleksandra Avrameca "Balādē" –, jāteic, ka tikpat individualizēts un drošs izvērtās arī Daumanta Liepiņa skatījums uz latviešu mūziku.
Zināmas ēnas puses – ne vienmēr emocijas guva pilnvērtīgu atveidu klavieru tembros, kas arī bija pelnījuši tādu pašu individualitāti; ne vienmēr skaņuraksta uzbrāzmojumi guva pietiekamu pamatu klavieru piesitienā un dramaturģiskās arhitektonikas struktūrās. Skaidrs, ka arī tādēļ Aleksandra Avrameca "Balāde", tāpat kā Daumanta Liepiņa lasījumā pirmo un vienīgo reizi dzirdētā Artura Maskata "Partita", būtu pelnījusi vēl citu pianistu interpretācijas, jo šī opusa pirmatskaņojumam vērts pievienot arī citas versijas. Jaundarba tēlu un noskaņu pasaule tiešām saucama par balādisku, komponista veikums pārliecināja ar detalizētu skatījumu uz tematiskās attīstības gaitu, un no mūzikas kontemplācijas šeit galu galā izauga arī dramatiski kāpinājumi.
Jau Debisī "Estampu" veiksmīgs atskaņojums liecina par augstu meistarības pakāpi (un latviešu komponistu prasības cenšas neatpalikt), taču Johannesa Brāmsa Trešās sonātes interpretācija līdzinās muzikālam varoņdarbam. Protams, ja vien pianists nesalūst grūtību priekšā, kur katra no četrām daļām nāk ar citu konceptuālās sarežģītības virzienu, bet finālā – gluži negaidīti Brāmsam – jāiedzīvina ne tikai Šūmanim radniecīga fantāzija, bet arī 20. gadsimta komponistiem līdzvērtīgi pavērsieni. Ne jau velti pēdējo no Brāmsa trijām sonātēm neatceros dzirdējis koncertrepertuārā. Daumants Liepiņš izrādījās visnotaļ izturīgs, viņa veiktā interpretācija daudzējādā ziņā raisīja apbrīnu, un tagad var cerēt uz panākumiem Sergeja Rahmaņinova Trešā klavierkoncerta atskaņojumā novembra beigās.
Nākamajā dienā – 20. septembrī – vesela virkne koncertu notika paralēli. Tas arī bija būtisks iemesls, kādēļ 19. septembrī braucu uz Mazo Mežotnes pili – lai dzirdētu kaut vienu no diviem Aleksandra Avrameca jaundarbiem, un ceru, ka Latvijas Radio koris otrreiz un trešoreiz atskaņos arī nupat radītos Lindas Leimanes un Krista Auznieka opusus. Jo 20. septembrī sekoja otrs brauciens – uz Liepājas Simfoniskā orķestra sezonas atklāšanas koncertu ar Jēkaba Jančevska Pirmās simfonijas jeb "Ērģeļsimfonijas" pirmatskaņojuma 40 minūtēm. Un ar prieku jāteic, ka šī partitūra pieder ne tikai pie apjomīgākajiem, bet arī pie labākajiem komponista darbiem.
Bez šaubām, šis atkal bija piemērs, kad komponists savai mūzikai atradis nopietnus un pretimnākošus interpretus, kas rūpīgi iedziļinājušies līdz šim nezināmā skaņurakstā. Un rezultāts vēstīja ne tikai par ērģelnieces Ivetas Apkalnas izcilo reputāciju un meistarību, bet arī par diriģenta Gunta Kuzmas un Liepājas Simfoniskā orķestra profesionālo ētiku. Un orķestra māksliniekiem ar zināmām pūlēm atspoguļojot Jančevska jaundarba kolorītākās un virtuozākās ainas, klausītājiem līdzās tembru saspēlēm, līdzās dinamikas un temporitma virzībai atklājās arī pašas mūzikas saturs – emocionāli plūstošs, tēlains un daudzslāņains. Vienlaikus "Ērģeļsimfonijas" izklāsts un vēstījums Jēkaba Jančevska daiļradē uzskatāms par pietiekami neordināru, jo līdztekus liriskai izteiksmei komponists bija pievērsies arī spriegām, trāpīgām, ironiski dramatiskām intonācijām, un tas, protams, četrdaļu simfonijas iedarbības spēku tikai padziļināja.
Kādēļ programmas otrajā daļā Hektora Berlioza "Fantastiskā simfonija", tas ir un paliek skeptisks jautājums. Un ne jau tādēļ, ka šī mūzika atraisītu manus niknākos antiromantiskos instinktus, gluži otrādi – ceru kaut reizi mūžā koncertzālē dzirdēt Berlioza simfoniju "Romeo un Džuljeta", kur taču arī ir daudzas skaistas un emocionāli piepildītas lappuses. Turpretī "Fantastiskā simfonija" lielai daļai koncertpublikas zināma noti pa notij, un tad nu arī šoreiz bija uzskatāmi dzirdamas Liepājas Simfoniskā orķestra un Gunta Kuzmas spēju robežas. Un, ja klausītāju uzmanība tik neparastā un kolorītā skaņdarbā vienalga aizplūst un aizmaldās, tas nozīmē tikai to, ka blakus labiem nodomiem un spilgtām epizodēm pietrūcis detaļu slīpējuma, un tas savukārt atkal un atkal nozīmē, ka interpretācijas rakursi un interpretācijas panākumi atkarīgi no diriģenta. Visbeidzot, lai dzīve neliktos tik viegla, noslēgumā atgriežos pie Jēkaba Jančevska "Ērģeļsimfonijas" ar jautājumu – cik ilgi vēl plānots lāpīties ar digitālajiem instrumentiem, kad Liepājas "Lielajā dzintarā" un Rēzeknes "Gorā" beidzot tiks iebūvētas stabuļu ērģeles?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Tikai tagad -35% atlaide Gada abonementam. Kods: LASIAKCIJA. Akcijas cena 19,49 eur.
Abonē ŠEIT.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
