14.7 °C
Līdz 1. augustam Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā ir apskatāma gleznotājas Lauras Ozolas konceptuālās mākslas izstāde "Banānu jūra". Konceptuālā mākslas virziena populārākā īpašība ir idejas un nodoma svarīgums un prevalēšana pār pašu mākslas darbu, bet šajā izstādē estētika un meistarība nostājas līdzās intelektuālajam un empīriskajam vēstījumam, ko māksliniece ar saviem darbiem vēlas pastāstīt.
Ekspozīcijā izvietotas desmit lielformāta eļļas un akrila gleznas, ko raksturo ļoti precīzi un rūpīgi otas triepieni, ģeometrisku un organisku līniju kompozīcijas, plašs spilgtu krāsu pielietojums, kas apbrīnojamā kārtā rada harmoniju, vieglumu un dzīvespriecīgu noskaņojumu. Gleznās redzamais ir ļoti tālu no sablīvējuma un pārslodzes, lai arī tajos reizēm ir skatāmi ap simts un vairāk objektu un detaļu. Lauras Ozolas darbi ir globāla rakstura gleznas, pēc kurām mākslinieces tautība nav nolasāma, vienīgi, balstoties redzamajā, pasakāms, šķiet, ir tas, ka māksliniece nāk no Rietumu pasaules.
Banāns – jau vēsturiski konceptuāls
Katrā izstādes gleznā ar nolūku un nodomu ir attēloti banāni dažādās versijās – kādā redzama tikai miza, citā gleznā – ļoti daudz banānu iepakojumu kastu… Pat jūras viļņi ir ieņēmuši banāna formu, reizēm to ķekars atgādina jūras ķemmīšu gliemežvāku. Darbos redzami daudz uzgleznoti banāni – daži vēl ir zaļgani, daži – dzelteni, citi sākuši pārgatavoties un ir nosēti ar maziem brūniem punktiņiem. Tieši šī viena objekta mākslinieciskā un vizuālā refleksija dažādos variantos pauž izstādes koncepcijas galveno kopdomu par banānu kā daudzslāņainu un daudzkontekstuālu laikmetīgu vizuālu zīmi, kas aktīvi darbojas mūsdienu pasaulē, ietiecoties arī mākslas vēstures labirintos.
Pasaules kultūra banānu ir pacēlusi neiedomājamos augstumos. Fredijs Merkurijs dziedāja savu hitu "Es sāku nedaudz zaudēt prātu" ("I’m Going Slightly Mad") ar banānu ķekaru kā cepuri uz galvas. 2024. gadā ar līmlenti pie sienas pielīmētais banāns mākslas darbu izsolē Ņujorkā tika pārdots par 6,2 miljoniem ASV dolāru. Banāni attēloti Pola Gogēna, Džordžo de Kīriko, Endija Vorhola un daudzu citu mākslinieku darbos.
Banāna tēla vizuālā izstrāde
Laura Ozola ir iedvesmojusies no daudziem dižgariem, īpašu uzmanību pievēršot dažādu laiku modernajiem māksliniekiem – Tomasam Baumgārtelam un Pablo Pikaso –, filozofam Ludvigam Vitgenšteinam, kurš ir sacījis: "Valoda veidojas kontekstā."
Uz šī teiciena bāzes māksliniece ir attīstījusi banānu konceptuālo vizuālo valodu, kad gleznas saturs veidojas kontekstā ar laiku, vēsturi, personībām, popkultūru un patērētāju kultūru, ar sevis pašas pieredzēto.
Iedvesmojoties Pablo Pikaso 1901. gada darbā "Absinta dzērājs", māksliniece ir reflektējusi, saglabājot oriģinālo gleznas kompozīciju, tās pamatelementus un attēlotā cilvēka pozu, bet, interpretējot savā versijā, banāni ieguvuši simbolisku, semantisku un māksliniecisku objektu nozīmi.
Mākslas darbi, ko redzam izstādē, ir būvēti racionāli, pirms gleznošanas veidojot pārdomātas skices.
Bagātīgās interpretācijas un asociācijas
Laura Ozola banāna tēlu savos darbos ir interpretējusi jau vairāk nekā divdesmit gadus, sākotnēji to erotizējot kā seksualitātes un vīrišķo elementu. Pēc tam ar banāna tēlu apliecinot koķetēriju, simbolizējot attiecību problēmas vai to izbeigšanos, uzgleznojot, piemēram, aizkostu un zemē nomestu banānu – viss ir beidzies! Banāns gleznā darbojas kā zīme, kā ziņnesis.
