13.1 °C
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā līdz 2. augustam apskatāma izstāde "Ielu maldos: pilsēta latviešu modernistu vērojumā". Izstāde ir būtisks mūsu kultūras notikums, kā arī ir ģeopolitiski aktuāla, jo akcentē Rīgas iekļaušanos kopīgos ritmos ar Eiropu – Parīzi un Berlīni –, kas latviešu māksliniekiem bijušas radniecīgas un tuvas pilsētas kā pirms simt gadiem, tā tagad.
Daudzi latviešu mākslinieki 20. gadsimta pirmajā pusē darbojās Berlīnē un Parīzē, tas veicināja nozīmīgu Rietumeiropas mākslas ietekmi. Glezniecībā uzplauka fovisms, kubisms, ekspresionisms, kuru paraugus mērķtiecīgā atlasē var redzēt izstādes ekspozīcijās muzeja abos augšējos stāvos. Izstādes nosaukums aizgūts no Lūcijas Zamaičas 1923. gada poēmu krājuma "Ielu maldos".
Izstāde rosina ieskatīties gleznās, kurās attēloti portreti, arhitektūra, dārzi, kafejnīcas, skatlogi un lielpilsētu ritmi. Skatītāju acīm paveras Aleksandras Beļcovas "Pilsētas iespaidi. Berlīne" (1923) un "Parīzes metro" (1923), Kārļa Padega "Es gribu mirt Parīzē!" (1930), "Pastaiga" (1934) un "Orģija" (1936), Niklāva Strunkes "Operas laukums Rīgā" (1930), Jāzepa Grosvalda "Rīga. Teātra bulvāris" (1913), Romāna Sutas "Pēc masku balles" (1926–1928) un "Iela Parīzē" (1925), Ludolfa Liberta "Portrets ar arku fonā" (1923), Sigismunda Vidberga "Semafori" (1923) un citi mākslas darbi, ko radījuši Gustavs Šķilters, Ādolfs Zārdiņš, Jānis Tīdemanis, Ģederts Eliass, Kārlis Miesnieks un citi.
Ekspozīcijā ir apskatāma 20. gadsimta sākuma Latvijas vizuālā māksla, literatūra un poligrāfija. Redzamas Rīgas, Berlīnes un Parīzes urbānās dzīve ainas, portreti un kustība, kas attēloti glezniecībā, grafikā, dzejā, prozā, videomateriālos, fotogrāfijās, skicēs, piezīmju grāmatiņās, periodikā, grāmatās, pastkartēs.
Flanērs kā ekspozīcijas izejas punkts
Projekts ir nozīmīgs ar to, ka flanēra tēma Latvijas kultūrā iepriekš nav pētīta plašākā tvērumā. Flanēri un flanēzes ir nesteidzīgi pilsētas vērotāji, kas it kā dokumentē redzamo. Šis jēdziens sakņojas franču darbības vārdā ("flâner"), kas nozīmē pastaigāties, atpūsties vai bezmērķīgi klīst bez konkrēta galamērķa vai mērķa, vērojot pilsētas dzīvi.
Izstādes uzbūves dominanti, principus un ekspozīcijai atlasītos darbus veido tieši flanēra un flanēzes fenomens mākslas un literatūras kontekstā, kad gājēji, viņu sejas, apģērbs un gaita, skatlogi un garām braucošie tramvaji kļūst par vizuāli psiholoģiska attēlojuma objektiem, kur pilsētas un ielas dzīve rosina pārdomas par redzamo un nojaušamo.
Jau no pirmajiem soļiem ekspozīcijā ir jūtams, ka izstāde nav tikai vizuāla pastaiga pilsētu ielās, bet gan naratīvs par cilvēka klātbūtni urbānajā telpā. Tā aicina iegrimt pilsētvides daudzveidīgajā pasaulē.
Soļi starp dzejas rindām
Izstādes scenogrāfija ir ļoti piesaistoša (tās iekārtotāja un māksliniece ir Dace Džeriņa, bet Mārtiņš Ratniks – grafikas dizaina autors un mākslinieks. – Red.). Zāles grīda ir "apdrukāta" ar latviešu dzejas rindām. Tas padara vārda mākslu par būtisku ekspozīcijas elementu un liek justies ļoti uzmanīgam – spert soļus starp vairāk vai mazāk pazīstamiem dzejas fragmentiem – un vienlaikus uz ekspozīcijas sienām vērot 20. gadsimta sākuma dāmu un kungu portretus, pilsētas ainas, tā laika fotogrāfijas, plakātus un žurnālu vākus. Dzejas rindu un burtu vizuāli grafiskā un saturiskā pievilcība izceļ ielas tēlu. Uz grīdas izlasītais aizrauj. Tekstā iezīmējas intelektuālisma un intuīcijas savienojumi, estētiska izsmalcinātība, dekadences kultūrai raksturīgais dzīves apnikums, kas sevi piesaka tikpat spēcīgi kā mirkļa baudīšana un atklāsme par dzīves jēgu vai bezjēgu: "Man ielās dažreiz skumjāk kļūst kā naktī,/ Kad miklā tumsā dziest pēc loga logs./Zem akmens cietokšņiem trūd sapņi, dziļi rakti,/Un benzīntvanā asins upes plok." (Austra Skujiņa)
Dzeja un māksla – pilsētas dzīves aksioma
Izstādē vārda un vizuālā māksla it kā sarokojas, kļūstot par aksiomu – pašsaprotama patiesība pilsētas ainas atveidojumam, kam nav nepieciešami pierādījumi. Citāti no Ērika Ādamsona, Austras Skujiņas, Arveda Švābes, Jāņa Plaudes, Aleksandra Čaka un citu dzejas sasaucas ar gleznām, fotogrāfijām un grafikām. Muzeja apmeklētājam atliek tikai kļūt par flanēru Rīgas, Berlīnes un Parīzes ielās un vērot pilsētas dzīvi.
Izstādes uzstādījums ved skatītāju no ārējās vides uztveres uz iekšēju refleksiju. "Maldīšanās pilsētas ielās" šeit nav tikai fiziska kustība, bet arī metafora cilvēka meklējumiem – pēc vietas, nozīmes un piederības. Rodas sajūta, ka skatītājs pats ir kļuvis par klaiņotāju ielās, vērojot pilsētas fragmentus un saskaroties ar nejaušībām. Atmosfēra ir dzīva un mazliet nemierīga – tieši tāda, kāda mēdz būt pati pilsēta. Ekspozīcijā redzamie darbi atgādina, cik daudz stāstu slēpjas detaļās, kurām ikdienā paskrienam garām. Tieši šeit izstāde kļūst personiska – katrs skatītājs var atpazīt kaut ko no savas pieredzes.
Vai pilsēta tagad ir pavisam cita?
Šis jautājums ienāk prātā, kad uzrunā izstādē redzamā elegance, šarms un smeldze. Aleksandrs Čaks rakstīja: "Bulvāros, kur dāmas, tievas un smalkas kā spieķi,/Gaiņā no manis prom gaisu gar savām rītzemju smaržām, /Satiku arī es tevi./Tevi."
Kāda tagad, salīdzinot ar izstādē redzamo, izskatītos Rīga, Berlīne un Parīze flanēru skatījumā? Vai te būtu vieta dzejas tēlainībai un smeldzei? Kuri skatlogi un kafejnīcas Rīgā ir tās, ko iemūžināt gleznās un fotogrāfijās? Kas ir šodienas pilsētu simboli un metaforas? Flanērs asociējas ar brīvā laika baudīšanas mākslu, un jautājums ir, cik daudz mums atliek laika vērot un pamanīt? Šodienas metropoles atgādina daudzslāņainus organismus, kur tehnoloģijas, sociālās attiecības un estētika saplūst vienā kopīgā pieredzē. Pilsētas šķiet kā sistēmas – kā tīkls ar tajā ieaustiem cilvēkiem, un arī tas ir lielisks ideju materiāls māksliniekam – vērotājam.
Multimediāls sadarbības projekts
Izstāde ir starpdisciplināra, apvienojot mākslu, literatūru, poligrāfiju un pētniecību, un tieši šī dažādo disciplīnu saplūšana to padara daudzslāņainu un saturā bagātīgu. Lai arī dažbrīd ekspozīcija šķiet pārsātināta ar idejām un ne visi darbi vienlīdz spēcīgi komunicē ar skatītāju, estētiskais, emocionālais un personiskais ieguvums ir liels un atmiņā paliekošs. Izstādes darbi kopā veido stāstu, kuru skatītājs "izlasa", pārvietojoties muzeja telpās.
Uzziņa
Izstāde "Ielu maldos: pilsēta latviešu modernistu vērojumā"
- Radošā komanda: Ieva Kalnača, izstādes koncepcijas līdzautore, LNMM Projektu vadības nodaļas vadītāja; Aija Brasliņa, izstādes koncepcijas līdzautore, LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas (18. gs.–20. gs. 1. puse) vadītāja; Eva Eglāja-Kristsone, izstādes koncepcijas līdzautore, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktore; Artis Ostups, izstādes koncepcijas līdzautors, dzejnieks, literatūrkritiķis, žurnāla "Punctum" redaktors; Kārlis Vērdiņš, izstādes koncepcijas līdzautors, dzejnieks, literatūrzinātnieks; Dace Džeriņa, izstādes iekārtotāja un māksliniece; Mārtiņš Ratniks, izstādes grafikas dizaina autors un mākslinieks.
- Izstāde tapusi, Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam sadarbojoties ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu kā projekta "Pastaiga cauri laikam: Flanērisms un modernitāte Latvijas starpkaru kultūrā" noslēgums. Projekta vadītājs ir dzejnieks un literatūrzinātnieks Kārlis Vērdiņš.
- Izstādes sadarbības partneri ir Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, Aleksandra Čaka muzejs, Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs, Valmieras muzejs, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Universitātes bibliotēka, Zuzānu kolekcija, Andra Kļaviņa, Valda Villeruša un citas privātkolekcijas, "Deutsche Kinemathek" (Berlīne).
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Nedēļas abonements
Fokusā – tas, kas interesē tieši tevi. Izvēlies savus autorus, tēmas vai sadaļas un lasi pēc saviem noteikumiem.
10 raksti tikai par 0,50 €
- Fiksēta cena par noteiktu rakstu skaitu
- Lasi, kad vēlies – bez termiņa stresa
- Iespēja jebkurā brīdī iegādāties papildu rakstus
Izvēlies brīvību lasīt to, kas tev patiešām svarīgs šeit.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
