1926. gada 19. jūnijā. Pirms 100 gadiem Rīgā, Esplanādē notika pirmie dziesmu svētki neatkarīgas Latvijas valsts apstākļos – Sestie latvju vispārējie dziesmu un mūzikas svētki.

Reklāma

Oficiāli svētku pirmā diena gan bija 18. jūnijs, kad Latvijas Nacionālajā operā sniedza latviešu komponistu simfoniskās mūzikas koncertu, taču galvenais notikums, bez šaubām, bija apvienoto koru koncerti, no kuriem pirmo sniedza 19. jūnija vakarā. Tie notika grandiozā, īpaši notikumam pēc arhitekta Paula Kundziņa projekta būvētā koka estrādē ar 9000 dziedātāju ietilpību. Skatītājiem Esplanādes laukumā bija sagatavoti ap 30 tūkstoši sēdvietu. Laikraksti šajā dienā iznāca ar attiecīgiem ievadrakstiem. Piemēram, svētku rīcības komitejas vadītājs, komponists, Latvijas Konservatorijas profesors Jāzeps Vītols "Jaunākajās Ziņās" pauda: "Stalti, plaši aug debesīs dziesmusvētku monumentālā ēka, cēliem torņiem slanģēta – torņiem, no kuriem, latvju dziesmai atskanot, plivināsies latvju sarkanbaltsarkanais karogs. Stalti – kā brīvās tautas brīvā griba; plaši – kā šīs gribas apvienojums apbrīnojamā miera darbā; cēli – kā latvju gars, kurš, pēc gadusimteņu cīņas atsvabinājies, tiecas uz augšu, gaismai, saulei, universumam pretī."

Dalībnieku skaita ziņā bija uzstādīts rekords, pārspējot cara laiku Dziesmu svētku statistiku – 158 kori, 6526 dziedātāji, neskaitot ap 350 muzikantus no 16 orķestriem. Īpašākus par citiem svētkus padarīja arī Somijas prezidenta Lauri Kristiana Relandera klātbūtne noslēguma koncertā 21. jūnijā. Relanders Latvijā atradās kā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes viesis.

No dalībniekiem piedalīšanās tolaik prasīja daudz vairāk spēka nekā mūsdienās. 19.–21. jūnijā mēģinājumi estrādē sākās jau pulksten septiņos rītā, bet kopkoru koncerti noslēdzās ap deviņiem vakarā. Ne velti nedēļu pirms VI Vispārējo latviešu dziesmu svētku atklāšanas komponists Vītols presē izplatīja uzsaukumu darba devējiem: "Lai koru dalībniekus nepārpūlētu, nenogurdinātu taisni svētku dienās ar divkāršu darbu un lai viņi visi bez izņēmuma tiešām varētu būt klāt tik visai svarīgos ģenerālmēģinājumos, būtu svaigi un spirgti koncertos, rīcības komiteja lūdz visus darba devējus, iestādes un privātuzņēmējus atsvabināt no dienesta pienākumiem tos darbiniekus, kuri aktīvi piedalās dziesmusvētkos un var apliecināt to ar apzīmogotām svētku dalībnieku kartēm."

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Zemgales Balss", 1926. gada 19. jūnijā

Zvārde. Pagājušo nedēļu še gāja pāri pērkona negaiss, kuram par upuri krita Pēķu mājas saimnieka divi zirgi. Puisis uz lauka ecēja, kad negaiss to pārsteidza un viens no pirmiem spērieniem trāpīja zirgus, kas bija uz vietas beigti. Puisis tika apdullināts, pēc brītiņa atžirga un tika cauri ar ievainojumiem, kurus dabūja, krītot uz ecēšām. Arī apkārtējos pagastus šogad bieži apmeklē pērkona negaisi, nodarot vienam vai otram lauksaimniekam prāvus zaudējumus.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu