Futbolists Frenks Orols — uz izlasi caur būvlaukumu

Pēc vidusskolas absolvēšanas Frenks Orols uz gadu, apstākļu spiests, aizgāja no futbola un strādāja celtniecībā.

Tad atgriezās un bija Latvijas lielklubu redzeslokā, līdz maijā debitēja čempionē "Rīga" un pirms divām nedēļām – arī valstsvienībā.

"Futbolā trenēties sāku četru gadu vecumā JFC "Skonto", patika spārdīt bumbu, tētis to pamanīja. Dzīvojām Mežaparkā, kur tieši blakus trenējās "Skonto". Tas bija laiks, kad Latvijas izlase spēlēja Eiropas čempionāta finālturnīrā un ap futbolu bija liela ažiotāža. Pēc diviem gadiem skolā sporta stundā salauzu potīti un sanāca iepauzēt uz gadu, šķita pat, ka vispār jābeidz spēlēt, bet man ļoti patika futbols, tāpēc atgriezos. Vienā brīdī komandā nebija vārtsarga un es pajautāju trenerim, vai drīkstu iet vārtos. Treniņā sanāca, nospēlēju maču un tā arī aizgāja," pirmos soļus futbolā atminas Frenks Orols.

Tavs augums ir 2,04 metri. Esi mēģinājis arī citus sporta veidus?

F. Orols: Nē, tikai futbolu. Desmit centimetrus izstiepos vienas vasaras laikā, šķiet, 15 gadu vecumā, līdz tam komandā bija arī garāki džeki par mani. Nebija viegli, problēmas ar muguru, ceļiem. Pirmo profesionālo līgumu noslēdzu ar "Ventspili", mācoties 12. klasē, vidusskolu pabeidzu tālmācībā. Ventspilī gan pavadīju tikai pusgadu, bija visādas problēmas, šajā laikā saņēmu tikai vienu algu, sanāca dzīvot uz vecāku rēķina. Sapratu, ka tā nevar turpināt. Līgums bija uz trīs gadiem, bet savācu mantas, tēvs atbrauca pakaļ un devos prom, nevienam neko neteicis. Sapratu, ka var būt lielas problēmas, bet samierinājos. Nenokārtoto saistību dēļ citur nevarēju spēlēt.

Toreiz "Ventspils" piederēja bēdīgi slavenajam Krievijas uzņēmējam Adlanam Šišhanovam, kurš vēlāk Latvijā saņēma mūža diskvalifikāciju. Neizmaksātās algas dēļ līgumu nevarēji lauzt?

Tur bija sarežģīti, bet negribu iedziļināties. Notika tādas lietas, kurām nevajadzētu notikt. Bija tik ļoti sakrājies, ka pat gribēju aiztaisīt futbola durvis ciet un vairs par to nedomāt. Izlaidu gadu, netrenējos, strādāju celtniecībā kā palīgstrādnieks – pienesu, aiznesu, krāvu ārā, iekšā. 

Agrāk katru Čempionu līgas, Anglijas premjerlīgas spēli varēju skatīties, bet tajā periodā visiem stāstīju, ka man vairs nepatīk. Laikam pats sevi mānīju, tas bija ļoti grūts periods, daudzas negulētas naktis, ceru, ka tādu vairs nepiedzīvošu. 

Tad man piezvanīja tā brīža U-21 izlases galvenais treneris Aleksandrs Basovs un pateica, ka papīru lietas nokārtotas, ja vēlos, ir iespēja atgriezties. Varēju patrenēties ar "Super Novu", kas spēlēja pirmajā līgā, pāris mačus sezonas beigās nospēlēju un ziemā bija piedāvājums ar "Rīgu" aizlidot uz nometni Apvienotajos Arābu Emirātos. Bija bailīgi – mani grib paskatīties čempionu komanda!

Viņi tevi izīrēja "Daugavpilij", ar ko 2021. gadā debitēji virslīgā.

Jā, "Rīgā" Emirātu nometnē es biju piektais vārtsargs, iedeva līgumu un tad nosūtīja īrē.

Daugavpilī saņēmi vairāk, nekā strādājot celtniecībā?

Līdzīgi, ar prēmijām sanāca mazliet vairāk. Bet labāk pelnīt ar darbu, ko mīli.

Nākamajā gadā tevi izīrēja "Audai" un pēc tās sezonas noslēdzi līgumu ar "RFS".

"Auda" piedāvāja līgumu ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā bija "Rīgā", bet "RFS" gan termiņa, gan finansiālajā ziņā bija labāks. Neesmu dusmīgs, ka pie viņiem tā arī neuzspēlēju un sekoja īres.

Šoziem atgriezies "Rīgas" sastāvā, bet sezonas pirmajos mēnešos laukumā netiki ne reizi. Rēķinājies, ka tā varētu būt?

Protams, apzinājos riskus, bet pats sev teicu – ne jau visu dzīvi centīšos mukt no konkurences un iet īrēs. Ja esmu labs vārtsargs, jācenšas izkonkurēt pārējie vārtsargi komandā.

Kā tev šķiet, kas mainījās pirms nepilna mēneša, ka esi klubā nospēlējis visus četrus mačus un arī abas spēles Latvijas izlasē Baltijas kausā?

Daudzi jau saka, ka futbolā viss var mainīties vienas dienas laikā. Faktiski tā arī bija. Tikko spēlēju pie dublieriem un pat nedomāju par spēlēšanu izlasē vai klubā. Bet treneris iedeva virslīgā iespēju, ko labi izmantoju, un tad nāca izlase, kur arī treneris uzticējās, Rihards Matrevics laikam bija pēc savainojuma. 

Savus sapņus neatklāšu, bet viens no tiem, kad bērnībā sāku spēlēt futbolu, bija uzvilkt Latvijas izlases kreklu. 

Pret Lietuvu sākumā bija neliels uztraukums, bet kopumā sanāca diezgan normāli. Sāpīgs zaudējums, jo zinu, uz ko esmu spējīgs 11 metru sitienos, padodas labi. Pirms pendelēm bija sajūta, ka varu sevi parādīt.

Trešdien lielais Rīgas derbijs. Tev spēle pret "RFS" būs īpaša?

Lielākā Latvijas un, kā daudzi saka – arī Baltijas spēle. Būs daudz fanu. Bet tas, ka pretī "RFS" – nē, nav nekādu īpašu sajūtu, katrā spēlē mērķis uzvarēt. Pirmā apļa spēlē (3:3) bijām iedzinējos ar 0:2, bet parādījām raksturu un atspēlējāmies. Cīnīsimies viens par otru un komandu.

Cik daudz seko līdzi Pasaules kausam?

Skatos mums pieejamā laikā notiekošās spēles, arī Turciju pret Austrāliju, jo sanāca agrāk pamosties. Man sirdij tuvākā Portugāle, gribētos, lai Krištianu Ronaldu paceļ kausu un var mierīgi beigt karjeru. Galvenie favorīti – Spānija, Francija.

Vizītkarte. Frenks Orols

• Dzimis 2000. gada 28. jūnijā.
• Futbola vārtsargs.
• Pārstāv Latvijas čempionvienību "Rīga".
• Iepriekš spēlējis virslīgas komandās "Grobiņa", "Super Nova", "Daugavpils", "Tukums 2000", "Auda".
• Latvijas izlasē debitēja šomēnes Baltijas kausā.
• Absolvējis Rīgas 1. tālmācības vidusskolu.

Cik cītīgi sekosiet līdzi Pasaules kausam, kuras izlases ir jūsu favorīti?*

• Marko Regža: "Komandas biedrs no Hradeckrāloves spēlēs Čehijas izlasē, līdz ar to viņiem vairāk pasekošu. Spēles pārsvarā naktīs, līdz ar to lielākoties nāksies skatīties spēļu apskatus. Man ir grūti noskatīties visu maču, nevaru noturēt koncentrāciju, agrāk, kad biju jauns, skatījos visu. Man interesantākās komandas šķiet Spānija un Portugāle. Lielākās izredzes uzvarēt ir Spānijai, bet Francijai sastāvā ļoti labi spēlētāji, Parīzes "Saint-Germain" uzvarēja Čempionu līgā, "Ballon d’Or" ieguvējs francūzis Usmans Dembelē, būs interesants čempionāts."
• Kristaps Grabovskis: "Grūti būs sekot līdzi, bet lielākajām spēlēm – centīšos, tas ir futbola karnevāls. Būs kaut kur jānogriež miega stundas, īpaši izslēgšanas stadijā. Es vairāk sekoju līdzi Spānijai, kas spēlē ļoti skaistu futbolu. Gribētu, lai uzvar Argentīna, jo esmu liels Lionela Mesi fans. Bet domāju, ka par titulu cīnīsies Spānija, Francija un Portugāle. Spānijas dominances laiku no 2008. līdz 2012. gadam neatceros, bet esmu daudz skatījies video un klipus par to posmu, komandā bija iespēlēts pussargu kodols – Čavi, Serhio Buskets, Davids Silva, Andress Injesta, un tā bija atslēga uzvarām."
• Lūkass Vapne: "Naktī spēles neskatīšos, vairāk tās, kas pēc Norvēģijas laika sāksies 21.00. Norvēģijā par futbolu ir milzīga interese, nav kā pie mums, tur visiem interesē un patīk, meitenes staigā futbola kreklos, jūties kā futbolists, patīkami, pilsētā visi atpazīst. Pasaules kauss tur ir liels notikums un viņiem ilgi gaidīts. Kad Latvijas hokeja izlase pasaules čempionātā zaudēja Norvēģijai, man viens no kluba priekšniekiem pasmējās – nemaz neesot zinājis, ka Norvēģijā ir hokeja izlase.

Domāju, ka viņu futbolisti uzlikuši augstu latiņu un grib tālu tikt. Galvenie favorīti – Francijai iespaidīgs uzbrukums, Spānija, man no bērnības patikusi Brazīlija, spēlē citādāku futbolu nekā pārējie un parasti ar to apdedzinās."

• Daniels Balodis: "Man katru gadu mainās favorītes, paskatos pirmās spēles, kuras izlases labāk izskatās. Gribētu, lai Norvēģija tiek tālu. Naktī spēles neskatīšos, bet citādi televizors visu laiku būs ieslēgts, ierakstā gan neskatīšos – tas man ne pārāk patīk. Man no bērnības visvairāk atmiņā iespiedusies Brazīlija, spēlē radošu futbolu, izbauda. Viņi ir vieni no favorītiem, bet konkurence uz titulu liela."

* jautājumi uzdoti pirms turnīra sākuma.