Dziesmās apliecinot Baltijas vienotību. Saruna ar diriģentu Edgaru Vītolu

XX Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētki "Gaudeamus" nedēļas nogalē pulcēs 5000 dalībniekus, apliecinot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vienotību un kļūstot par spēka un enerģijas kodolu svētku tradīcijas saglabāšanai

No piektdienas, 19., līdz svētdienai, 21. jūnijam, Rīgā notiks XX Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētki "Gaudeamus", pulcējot 64 korus, 39 tautas deju ansambļus un deviņus pūtēju orķestrus kopumā ar 5000 dalībniekiem no Baltijas valstu augstākās izglītības iestādēm. Koru programmas mākslinieciskais vadītājs – diriģents Edgars Vītols.

Svētku pasākumi norisināsies Latvijas Universitātē, Vērmanes dārzā, Dailes teātrī, Doma baznīcā, Vecrīgā un Brīvības laukumā. Edgars Vītols ir viens no jaudīgākajiem savas paaudzes kordiriģentiem, viņa vadībā ikdienā ir Latvijas Universitātes (LU) Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes jauktais koris "Aura", jauktais koris "Aurum", Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas jauktais koris, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas jauktais koris "SkanTOS" un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pedagoģijas nodaļas mācību koris. Pagājušajā gadā Edgars Vītols kategorijā "Gada kora vadītājs" saņēma Kormūzikas balvu.

Kas šogad Rīgā būs atšķirīgs no citiem "Gaudeamus" svētkiem?

E. Vītols: Septiņdesmit gadu ilgajā Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētku vēsturē Rīgā "Gaudeamus" notiek tikai trešo reizi un tā šogad svinam sava veida jubileju.

Līdz šim koncerti norisinājušies estrādēs vai citās koriem un dejotājiem paredzētās, iepriekš būvētās telpās, šoreiz svētki notiek pašā mūsu brīnišķīgās galvaspilsētas centrā, pie Brīvības pieminekļa. Tas būs ne vien ārkārtīgi skaisti, bet arī vēsturiski, jo Brīvības piemineklis, viss Brīvības laukums ir simboliska vieta, turklāt pagājušā gadsimta nu jau tālajos astoņdesmitajos gados "Gaudeamus" dziesmu un deju svētkos studenti paši pirmie šuva un pacēla nacionālos valstu karogus, tai skaitā arī Latvijas karogu.

Brīvības piemineklis, kas pārdzīvojis padomju okupācijas laiku un joprojām tur stāv, protams, ir īpaši zīmīga vieta. Godinot pieminekli, programmā esam izvēlējušies dziesmu "Trīs zvaigznes" ar Jāņa Lūsēna mūziku un Māras Zālītes vārdiem, ko dziedās gan Lietuvas, gan Igaunijas, gan arī visi Latvijas apvienotie kori. "Es tevi ļoti gaidīšu, bet ne pie pulksteņa. Pie laika. Pie debesīm es stāvēšu, un manā rokā slaikā trīs zvaigznes būs."

Esmu priecīgs par izvēlēto centrālo vietu, jo, liekas, retu reizi Brīvības laukums pirmsjāņu laikā būs bijis tik bagātīgi piepildīts ar krāšņiem notikumiem.

Biju pārsteigta, ka studentus nevedīsiet uz mūsu tik skaisto Sidraba birzi Mežaparkā.

Mežaparka estrāde ir ļoti, ļoti liela, bet studējošo koristu vien nepilni pieci tūkstoši, kas estrādes plašumos liktos vēl daudz mazāk. Tiesa, mēs estrādi piepildītu ar sevi, ar dziesmu, ar būtību, tomēr sapratām, ka, esot pašā pilsētas centrā, varēsim vairāk iepriecināt gan iedzīvotājus, gan arī tūristus.

"Gaudeamus" ir viena no īpašākajām iespējām mums visiem stiprināt, apzināties un parādīt citiem triju Baltijas valstu vienotību. Tie taču ir mūsu jaunie cilvēki! Apsveiksim viņus visus par to, ka viņi izvēlējušies palikt savās valstīs un studēt mūsu pašu augstskolās, šeit veidot dzīvi, strādāt! Mūsdienu politiskās situācijas dažādajās sarežģītības pakāpēs ir ļoti svarīgi, ka mēs – trīs Baltijas valstis – vismaz šajos svētkos turamies kopā. Dziedošie jaunieši ir mūsu nākotne, no studentu svētkiem tālāk katrā valstī dzimst spēks un enerģija, lai saglabātos arī vispārējie Dziesmu svētki, kas nozīmīgi gan Lietuvā, gan Igaunijā, gan, protams, Latvijā.

Tradīcija turpinās, studenti nomainās, nāk atkal jauni un jauni. Svētkus atceras katrs, kurš kaut reizi – varbūt pirms 20, 30 vai 50 gadiem – tajos piedalījies. Stiprināt Baltijas valstu vienotību un draudzību vienmēr bijis būtiski, un tiem jauniešiem, kas reiz kopā dziedājuši, dejojuši vai spēlējuši pūšaminstrumentus, visās trīs valstīs būs kopīgs draudzības spēks.

Edgars Vītols.

Foto: Timurs Subhankulovs / Latvijas Mediji

Laikam jau pat nav jājautā, kādā valodā Baltijas jaunieši sazinās savā starpā?

Strādājot ar saviem koriem, ļoti labi pieredzu, ka viņi līdz šim nav saskārušies ne ar lietuviešu, ne igauņu valodu, bet interese ir liela. Tiesa, esam tuvi kaimiņi, no kādas tālas pasaules malas liktos, ka citam cita valoda būtu jāzina, bet tomēr sazināmies vispasaules – angļu – valodā. Tomēr svētkos dziedāsim gan igauņu dziesmu igauniski, gan lietuviešu dziesmu lietuviski, protams, arī latviešu dziesmu, ko tagad visu triju Baltijas valstu studenti centīgi iemācījušies, bet tas nav nācis tik viegli, katrai valodai ir sava specifika. Es redzu, ka jauniešiem ir interese, varētu pat teikt – tāds kā azarts mācīties un dziedāt tuvo kaimiņu valodās; šī valodu mācīšanās ir kā svētku pievienotā vērtība.

Kāda būs "Gaudeamus" svētku programma?

Tāpat kā skolu jaunatnei, arī studentiem iemīļotas ir tās dziesmas, kuras viņi jau zina, kuras ir iemācījušies no galvas un var just līdzi. Noslēguma koncertā, protams, skanēs gadsimtiem senā studentu himna "Gaudeamus igitur" un visu triju Baltijas valstu himnas. Katras valsts studentiem bija uzdevums veidot nacionālo programmu, redzēsim, ko igauņi un lietuvieši rādīs un kā viņi mūs pārsteigs. Savukārt Latvijas programma veidota kopējā sinerģijā, sintēzē starp trim jomām tā, lai katram dalībniekam būtu iespēja gan piedalīties, gan būt iespējami klātesošam. Tāpēc visas dziesmas, ko dziedam, dejos arī deju kolektīvi; un otrādi, to, ko deju kolektīvi dejos, visi arī dziedās, un lielākajā daļā piedalīsies arī pūtēju orķestri. Programmā vieta būs arī kordziesmai a cappella, kuru dejos dejotāji, būs tautasdziesmu apdares. Dziedāsim arī senāku dziesmu, kuru pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados sarakstījusi Elga Īgenberga. Šobrīd studējošie jau dzimuši šajā gadsimtā, līdz ar to viņu laika izpratne teic, ka laiks pirms vairāk nekā piecdesmit gadiem ir ļoti tāls.

Protams, neizpaliks arī tādas mazliet dauzonīgākas, temperamentīgākas un jestrākas lietas, studentu garā pat nodziedāsim kādu dziesmu, kura apraksta tādu kā, maķenīt, palaišanos. Nu gadās jau, ka studenta laikā starp dzīvi, mācībām, studijām un darbiem ienāk arī privātā dzīve, kas brīžam liekas svarīgāka! Tiesa, pēc tam situāciju atrisināsim ar labu darba tikumu.

Latvijas programmas pusstundas deviņos skaņdarbos tik tiešām netrūks ne emociju, ne muzikalitātes, būs gan ar dziļu saturu, gan virspusējākas – cilvēkam patīk dziedāt vai dzirdēt ko nopietnāku un tad atkal jautrāku. Vēl ar visu triju valstu apvienoto kopkori, pūtējiem un dejotājiem jubilejas gadā ar dziesmu "Manai dzimtenei" paspēsim apsveikt arī Maestro Raimondu Paulu.

Savukārt noslēguma koncerta "Līdz bezgalībai" finālā režisora Jura Joneļa vadībā rādīsim tieši šiem svētkiem radīto jaundarbu, kura teksts pauž, ka esam rūdīti ziemeļu vēja glāstos un vienoti spēkā, stāvot kopā kā brāļi un māsas. Tas tiešām ir apjomīgs skaņdarbs, kur piedalīsies visi apvienotie kori, orķestri un deju kolektīvi. Vārdi tulkoti lietuviešu, igauņu, latviešu valodā un finālam esam pielikuši arī latīņu – seno studentu – valodu.

Par studentu dziesmu un deju svētkiem runājat ar tik lielu azartu, ka nav brīnums, cik daudzi pamanījuši jūsu spēju jauniešus uzrunāt un aizraut dziedāt korī!

Enerģija un azarts rodas darot. Pašlaik mēģinājumi notiek no agra rīta līdz pat vēlam vakaram, sākam deviņos un pabeidzam desmitos vakarā. Var teikt, ka tās ir īsti piepildītas dienas! Izdejojām, izdziedājām, izmēģinājām visu programmu, un, saulei uzspīdot, liekas, ka ir cerību stariņi, lai viss izdotos. Citējot vienu deju vadītāju – būs labāk nekā jebkad, izdosies lieliski!

Tomēr, turpinot par jauniešu motivāciju, kā jums izdodas viņu domas, viņu laiku pagriezt par labu kormūzikai?

Atbildot ļoti nopietni, godīgi teikšu, ka es to pat nezinu. Laikam jāsaka paldies ikvienam – sev, maniem mīļajiem kormeistariem, visiem, kas mani atbalsta, koru iekšējai vadībai, protams, katram dziedātājam un droši vien arī augstākiem spēkiem par to, ka ir cilvēki, kuri joprojām saredz, cik svarīgi ir dziedāt. Man liekas, koros nāk tie, kuri emocionālo pasauli jūt līdzīgi, jo dziesmās ir tik daudz vārdiskā satura. Kad dziedi "Lauztās priedes" un saproti, ko saki, ja par katru vārdu vari atbildēt un esi pārliecināts, tad rodas arī vilkme kopumā.

Es gan negribētu teikt kādus skaļus apgalvojumus vai izvirzīt hipotēzes, bet, iespējams, ja kolektīviem izdodas strādāt pietiekami kvalitatīvi, tiešām ļoti augstā līmenī, tad rodas vilkme, jo mūsdienās izglītība jau ir tendēta uz zināmu izcilību. Līdz ar to – ja jaunieši saprot, ka laiks, ko viņi pavada ārpus studijām, tiek pavadīts kvalitatīvi, tam ir arī kvalitatīvs rezultāts, tas veido sava veida piederību tam, ko tu vari izdarīt. Protams, ir arī visādi mazie mehānismi, kā mēdzam teikt, ir jābūt gan burkānam, gan pātagai, jo jābūt arī zināmai stingrībai, prasībām, uzstādījumiem un uzdevumiem. Vienlaikus jābūt arī burkānam: kas ir tas, kāpēc mēs tur piedalāmies, kāpēc tas ir svarīgi, ko no tā iegūstam. Pēc tam viņi ir gatavi nākamiem izaicinājumiem.

Ir bijušas dažādas situācijas, piemēram, mammas vēlas, lai viņu puiši, dēli dzied, un es saprotu, ka tiem dēliem galīgi negribas, viņi mēģina atrast visvisādus iemeslus nedziedāt. Tad saku, ka kaut kāds kompromiss tomēr būtu jāatrod, bet negribu piespiest. Jautāju: vai mēs varam sarunāt? Es mammai nemelošu, vai nu tu nāc, vai nenāc. Un tad piedāvāju: nāc regulāri un par šo parunājam pēc diviem koncertiem. Paiet tie divi koncerti, bet pēc otrā koncerta vairs nav nekādu sarunu, nekādu jautājumu par to, vai gribas vai negribas, viņš nāk un dara, jo grib!

Protams, viena lieta ir diriģenta personība. Otra ir mūzika, programma, pasākumi, notikumi. Turklāt notiek arī kolektīva iekšējā dzīve, tur ir draudzības, kopēja laika pavadīšana, protams, veidojas arī pāri, kas ļoti ilgstoši draudzējas un ir kopā. Tas ir kopums.

Es domāju, ka katram diriģentam jāatrod savs enerģijas spēks tādai vilkmei, kas spēj paraut līdzi. Ir tāds teiciens: kā man patīk darbs, es varētu stundām skatīties, kā citi strādā. Taču, ja tu, piemēram, organizētu sev mājās talku, bet pats tikai sēdētu, dzertu kokteili un skatītos, kā tavi talcinieki strādā, tad viņi strādāt tomēr negribēs. Taču, ja tu pats dari, viņi dara līdzi, viņi nāk un dara.

17. Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētki "Gaudeamus" 2014. gadā.

Foto: Ieva Lūka/LETA / LETA

FAKTI

"GAUDEAMUS" VĒSTURES LAPPUSES

• Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētku tradīcija aizsākās 1956. gadā Tartu Igaunijā, kopš tā laika Baltijā svētki notikuši jau 19 reizes.
• Latvijā svētki līdz šim notikuši sešas reizes.
• Otrais "Gaudeamus"1958. gadā Rīgā un Siguldā, 1971. gadā piektie "Gaudeamus" izskanēja Rīgā, bet lielākie koncerti notika Ogres estrādē. 1981. gadā septītie "Gaudeamus" svētku koncerti notika Ogrē un citviet Latvijā, bet centrālais notikums bija Rīgas deju un dziesmu pasākums. Vienpadsmitie "Gaudeamus" svētki notika 1991. gadā Liepājā un Cēsīs, bet galvenais koncerts tika rīkots Ogrē. 2004. gadā 14. "Gaudeamus" svētki notika Rīgā un 2014. gadā 17. "Gaudeamus" notika Daugavpilī.

Uzziņa

Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētku "Gaudeamus" programmas izlase

Svētku programmā iekļauti septiņi koncerti, tos apmeklēt aicināts ikviens interesents. Ieeja koncertos – ar bezmaksas ieejas kartēm, kuras pieejamas "Biļešu paradīzes" kasēs.

• Piektdien, 19. jūnijā: no plkst. 14 Doma laukumā tradicionālo Zāļu tirgu papildinās īpaša "Gaudeamus" tautas mūzikas un deju programma, kurā uzstāsies visu triju Baltijas valstu dalībnieki.
• Plkst. 17 Latvijas Universitātes Lielajā aulā skanēs XX Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētku Atklāšanas koncerts, kas iecerēts kā apliecinājums pirms 70 gadiem iesāktā ceļa turpinājumam, atverot arvien jaunus apvāršņus Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētku stāstā. Koncertā uzstāsies kori no Latvijas un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas simfoniskais orķestris. Tiks godināti svētku virsdiriģenti un virsvadītāji. Atklāšanas koncerta mākslinieciskais vadītājs – Edgars Vītols, režisors – Sandis Kalniņš.
• Plkst. 20 Dailes teātrī notiks tautas deju ansambļu koncerts "Uz viena ceļa". Krāsains, trīs Baltijas valstu nacionālo kultūru caurausts ceļojums, atklājot gan kopīgo, gan savdabīgo un atšķirīgo. Koncertā katru dalībvalsti pārstāvēs vairāki tautas deju ansambļi. No Latvijas – Rīgas Tehniskās universitātes tautas deju ansamblis (TAD) "Vektors", LU TDA "Dancis", Rīgas Stradiņa universitātes TDA "Ačkups". Koncerta mākslinieciskā vadītāja – Dagmāra Bārbale, režisore – Diāna Kaijaka, scenārija autors – Kaspars Bērziņš.
• Sestdien, 20. jūnijā: Vērmanes dārzs pārtaps par muzikālu satikšanās vietu jaunībai, enerģijai, profesionālai meistarībai un Baltijas valstu pūtēju mūzikas tradīcijām – skanēs pūtēju orķestru koncertprogramma.
• Plkst. 11 – uzstāsies Lietuvas pūtēju orķestri, plkst. 13 – spēlēs Latvijas pūtēju orķestri, bet plkst. 14.30 – Igaunijas pūtēju orķestri.
• Plkst. 18.30 LU Lielajā aulā lietuviešu tautas mūzikas koncerts "Baltijas dziesmas", kurā piedalīsies 230 lietuviešu studenti – tautas mūzikas izpildītāji. Programma veltīta trim tēmām – nacionālajai identitātei, ģimenei un mīlestībai pret dzimteni. Tautas mūzika savīsies ar laikmetīgu skanējumu, saglabājot dzīvu tradīciju garu. Mākslinieciskā vadītāja Jolanta Ķisielīte-Sadauskiene.
• Plkst. 20 – Rīgas Doma baznīcā skanēs Garīgās mūzikas koncerts, kuram katra svētku dalībvalsts izvēlējusi savu garīgās mūzikas programmu ar nacionālajiem komponistiem. Līdzās Igaunijas, Lietuvas un Latvijas koru garīgās mūzikas programmām skanēs arī Doma baznīcas ērģeles, ērģelnieks – Aigars Reinis. Koncerta mākslinieciskais vadītājs – Edgars Vītols.
• Svētdien, 21. jūnijā: plkst. 16 svētku dalībnieki dosies gājienā no Vecrīgas līdz Brīvības laukumam, kur plkst. 17 sāksies XX Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētku "Gaudeamus" lielkoncerts "Līdz Bezgalībai…". Tas būs svētku centrālais un noslēdzošais notikums – vienā mākslinieciskā mirklī satiksies 3903 studenti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Koncerts veidots kā vēstījums par cilvēku nepārtrauktā kustībā, kas mijas starp tradīciju un nākotni, starp personisko un kopīgo, starp zemi un bezgalīgo Visumu. Caur mūziku, dejas soļiem, vārdiem un simbolisko norises vietu – Brīvības laukumu – tiks izcelta jaunības drosme meklēt, radīt un pārveidot pasauli sev apkārt, nezaudējot saikni ar savu kultūras mantojumu un Baltijas kopības sajūtu. Lielkoncertu bagātinās gan valstu individuālās programmas, gan kopdziesmas un vienoti mirkļi, godinot svētku tradīcijas. Koncerta režisors – Juris Jonelis, režisora asistents un tekstu autors – Sandis Kalniņš, koru programmas mākslinieciskais vadītājs – Edgars Vītols, deju programmas mākslinieciskā vadītāja – Dagmāra Bārbale, pūtēju orķestru programmas mākslinieciskais vadītājs – Māris Martinsons.