22.4 °C
Saeima ceturtdien pieņēma Ārlietu komisijas sagatavoto lēmumprojektu saistībā ar gaidāmo NATO samitu Ankarā, kurā sabiedrotie aicināti atkārtoti apstiprināt ilgtermiņa un paredzamu militāro atbalstu Ukrainai un noteikt 0,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP) par minimālo ikgadējā atbalsta slieksni.
Saeima lēmumā uzsver, ka NATO politiskā vienotība un kolektīvā aizsardzība ir Latvijas drošības stūrakmens.
Parlaments vērš uzmanību uz to, ka NATO austrumu pierobežas reģioni ik dienu sastopas ar bezprecedenta realitāti, ko veido Krievijas nepārtrauktie hibrīdie uzbrukumi — migrācijas instrumentalizācija, gaisa telpas pārkāpumi, dronu incidenti, elektroniskā karadarbība, dezinformācija, kiberuzbrukumi un kritiskās infrastruktūras apdraudējumi, kas tieši ietekmē pierobežas reģionu iedzīvotāju drošību, ikdienas dzīvi un ekonomisko situāciju.
Tāpat parlaments atkārtoti uzsver, ka alianses austrumu robežas drošība ir neatņemama visu sabiedroto drošības daļa, tāpēc nepieciešama sabiedroto aktīvāka iesaiste šīs kopējās drošības stiprināšanā, tai skaitā atbalsts ar tehniskajām spējām NATO paaugstinātas modrības aktivitātei "Austrumu sardze" Latvijā.
Kā norāda Saeima,
Krievija kā agresorvalsts joprojām ir galvenais ilgtermiņa drauds NATO un eiroatlantiskajai drošībai,
tāpēc alianses lēmumiem un spēju attīstīšanas pasākumiem jābūt konsekventi vērstiem uz Krievijas iegrožošanu un efektīvu atturēšanu no militāriem un hibrīdiem draudiem, kā arī uz sabiedroto klātbūtnes pastiprināšanu NATO austrumu flangā un Baltijas jūras reģionā.
Parlaments paziņojumā apliecina, ka Latvija īsteno 2025. gada Hāgas samitā pieņemtos lēmumus un uzskata, ka turpmākajai alianses stratēģiskajai attīstībai jābūt balstītai uz Hāgā nostiprinātajām saistībām kolektīvās aizsardzības pilnveidē un militāri rūpnieciskās kapacitātes stiprināšanā.
Saeima atzīmē, ka samitā visiem sabiedrotajiem jāparāda konkrēts, izmērāms progress aizsardzības izdevumu palielināšanā un ieguldījumos militārajās spējās. Latvija jau šogad aizsardzībai novirza 4,9% no IKP, un likums paredz no 2027. gada novirzīt šim mērķim vismaz piecus procentus, pausts paziņojumā. Saeima aicina arī pārējās NATO dalībvalstis sasniegt šo rādītāju pēc iespējas drīzāk.
Parlaments uzsver, ka NATO spēks sakņojas ciešās transatlantiskajās saitēs un taisnīgā aizsardzības ieguldījumu sadalē, kā arī visu sabiedroto līdzvērtīgā atbildībā par alianses kopējām spējām.
Saeima aicina NATO ar lielāku apņēmību reaģēt uz Krievijas provokatīvo rīcību un uzsver, ka aliansei jānodrošina savlaicīga un vienota reakcija uz hibrīdiem uzbrukumiem.
Tāpat parlaments aicina sabiedrotos pilnveidot politiskos un militāros mehānismus reaģēšanai uz Krievijas hibrīdajiem uzbrukumiem, pievēršot uzmanību arī finansiālu, tehnoloģisku un citu nemilitāru pretpasākumu efektīvai koordinēšanai.
Līdztekus parlaments aicina sabiedrotos būtiski palielināt ieguldījumus modernās un inovatīvās aizsardzības spējās, plaši izmantojot Ukrainas kaujas pieredzi un veidojot mūsdienām atbilstošu integrētu gaisa un pretraķešu aizsardzību, tostarp efektīvas pretdronu sistēmas.
Tāpat Saeima aicina sabiedrotos NATO samitā Ankarā pieņemt tādus lēmumus, kas stiprinātu alianses rīcībspēju, militārās industrijas kapacitāti, piegādes ķēžu noturību un veicinātu tehnoloģisko inovāciju strauju ieviešanu.
Parlaments aicina samitā atkārtoti apstiprināt ilgtermiņa un paredzamu militāro atbalstu Ukrainai un norāda, ka Latvija katru gadu jau kopš 2024. gada šim nolūkam atvēlē 0,25% no IKP. Parlaments aicina visus sabiedrotos noteikt šādu rādītāju par minimālo ikgadējā atbalsta slieksni.
Tāpat Latvijas parlamentārtieši uzsver, ka vienota, spēcīga un kaujas spējīga NATO ir galvenais atturēšanas instruments un visas eiroatlantiskās telpas drošības pamats.
NATO samits Ankarā notiks šī gada 7. un 8. jūlijā.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
