15 °C
Šogad pēc 584 851 lašu un 380 302 taimiņu mazuļu izlaišanas Gaujā, Ventā un Daugavā, institūta "Bior" Zivju resursu pētniecības departamentā sākts darbs pie nākamā gada projekta pilnveides, sevišķu uzmanību veltot Gaujas baseina lašu populācijas atjaunošanai.
Pērnā rudens vaislas zvejas rezultāti atkārtoti apliecinājuši, ka lašu populācijas stāvoklis Gaujā joprojām ir kritisks.
"Gauja ir viena no nozīmīgākajām Latvijas lašupēm un lielākā dabiskā lašu un taimiņu nārsta upe valstī. Tās īpašā nozīme saistīta ar plašām dabiskām nārsta vietām un samērā brīvu migrācijas ceļu. Atšķirībā no Daugavas, kur zivju migrāciju būtiski ierobežo hidroelektrostaciju aizsprosti, Gaujā laši un taimiņi var sasniegt lielu daļu vēsturisko nārsta teritoriju," skaidro "Bior" Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs Ivars Putnis. "Vienlaikus Gauja ir ļoti dinamiska upe – tās gultne un krasti laika gaitā mainās, veidojot un pārveidojot nārstam piemērotās vietas. Pagājušajā gadsimtā upes regulēšanas darbi, kā arī lauksaimniecības un citu cilvēka darbību ietekme samazināja daļu no dabiskajām dzīvotnēm. Arī mūsdienās ūdens kvalitāte un nārsta vietu stāvoklis ir svarīgi faktori lašu un taimiņu populāciju saglabāšanai."
Institūta speciālisti ziņo, ka līdzās dabiskajiem vides faktoriem un maluzvejai lašu populācijas atjaunošanos ietekmē arī pieaugusī roņu populācija Baltijas jūrā. "Roņi ir dabiski lašveidīgo zivju plēsēji, un to ietekme uz migrējošo lašu izdzīvošanu kļūst arvien nozīmīgāka," teikts "Bior" informācijā presei.
Latvijas lašu nārsta upēs izlaisto lašu un taimiņu mazuļu skaits ik gadu ir atšķirīgs. Piemēram, šogad "Bior" speciālisti upēs izlaiduši 380 302 taimiņu mazuļus, kas ir lielākais skaits, salīdzinot ar iepriekšējiem četriem gadiem. Tam tuvs ir vienīgi 2022. gada rādītājs (377 584 taimiņu mazuļi), bet, piemēram, pērn izlaists uz pusi mazāk taimiņu (170 087). Izlaisto lašu mazuļu statistika ir atšķirīga, lai arī to vienmēr ir krietni vairāk nekā taimiņu mazuļu: šogad izlaists 584 851 lašu mazulis, kas ir tikai nedaudz vairāk kā pērn, bet lielākais izlaisto lašu mazuļu skaits bijis 2023. gadā – 766 116.
No lašu un taimiņu ikriem izaudzētie mazuļi pirms nonākšanas nārsta upēs vairākus gadus tiek aprūpēti "Bior" zivju audzētavās – "Tomē", "Dolē", "Braslā", Kārļos un "Pelčos".
Jautāts par lielākajiem izaicinājumiem lašu un taimiņu resursu atjaunošanā, Ivars Putnis min pietiekama un kvalitatīva vaislas materiāla ieguvi. "Būtisks attīstības virziens ir arī zivju labturības uzlabošana pēc to nogādāšanas audzētavā. Savvaļas zivīm pāreja no dabiskās vides uz audzētavas baseiniem rada ievērojamu stresu, tāpēc nepieciešams pilnveidot pārvietošanas, turēšanas un aklimatizācijas metodes, lai samazinātu stresa ietekmi un uzlabotu zivju pielāgošanos audzētavas apstākļiem," skaidro pētniecības departamenta vadītājs.
Viņš norāda, ka mazuļu izdzīvošanas rādītāji dažādos gados un populācijās var būtiski atšķirties: "Precīzu izdzīvošanas rādītāju noteikt ir sarežģīti, jo to ietekmē daudzi faktori – ūdens temperatūra, plēsēji, barības pieejamība, jūras vides apstākļi un zvejas intensitāte. Kopumā tikai neliela daļa no izlaistajiem mazuļiem sasniedz dzimumbriedumu un pēc vairākiem gadiem atgriežas nārstot savā dzimtajā upē."
Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Par publikācijas saturu atbild AS "Latvijas Mediji".
