1926. gada 18. jūnijā. Pirms 100 gadiem no Latvijas preses varēja uzzināt, ka tieši pirms Jāņiem, 22. jūnijā, Ainažu, Madonas un Līvānu miestos gaidāmas īpašas vietējo pašvaldību sanāksmes, jo nosauktajā dienā stājās spēkā Saeimas vēl 7. jūnijā steidzamības kārtā pieņemtais "Likums par pilsētu tiesību piešķiršanu Ainažu, Līvānu un Madonas miestiem".

Reklāma

Tādējādi Latvijas pilsētu skaits pieauga līdz 40. Ar Iekšlietu ministrijas rīkojumu bija noteikts, ka pirms jauno pilsētu domes vēlēšanām pagaidu pašvaldības funkcijas turpina pildīt miestu pašvaldības. Pilsētas statusu piešķiršana agrākajiem miestiem 20. gadsimta 20. gadu Latvijā tika īstenota regulāri un būtībā bija mērķtiecīga programma, jo pilsētas statuss deva lielākas pilnvaras pašvaldībai un ekonomiskās attīstības iespējas. Jaunajām pilsētām bija jātiecas augt par reģionālajiem centriem. Šajā gadījumā visvairāk tika pagodināta Madona, kas bija kļuvusi par 1925. gadā no Cēsu un Valkas apriņķiem atdalīto teritoriju – Madonas apriņķa – centru, kamēr Līvāni palika pie Daugavpils, bet Ainaži pie Valmieras apriņķa. Katrai no jaunajām pilsētām bija savas attīstības perspektīvas – Madona pie dzelzceļa līnijas veidojās kā apkaimes zemnieku saimniecībās saražoto produktu loģistikas punkts, Ainažus godāja par Latvijas "ceturto ostas pilsētu", bet Līvāni jau vēsturiski bija vietējais industriālais centrs ar stikla fabriku un dažāda veida apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, turklāt caur Līvānu Daugavas pārceltuvi veda vistaisnākais ceļš no Latgales uz Zemgali.

Iedzīvotāji pāreju no miesta uz pilsētu uztvēra kā svarīgu pavērsienu arī pašvaldību sastāva ziņā, cerot uz radikālām domju sastāva izmaiņām. Kā rakstīja Madonas gadījumā, ka "jaunā dome būs daudz apzinīgāka un darba spējīgāka nekā vecā dome". Vismaz daļēji tā arī notika, jo Madonas domes vēlēšanās 1926. gada 26. jūnijā no 15 ievēlētajiem tikai trīs pārstāvēja agrāko miesta domi. Pirmās Līvānu un Ainažu pilsētu domes vēlēšanas notika tā paša gada 22. augustā.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Rīgas Ziņas", 1926. gada 18. jūnijā

Vājas ražas izredzes. Vidzemes ziemeļu daļā jau divas nedēļas iestājies ārkārtējs karstums. Tīrumi pa lielākai daļai jau apsēti, bet velti gaidām uz lietu. Labība nedīgst, bet ja arī ir uzdīgusi, tad no liela karstuma paliek jau dzeltena un iznīkst. Pat vecāki cilvēki neatceras tādu sausumu sējas laikā, kā tagad. Upēs ūdens stipri krities, dažas mazākās dzirnavas stāv. Purvi, kurus nevarēja pāriet, sausi. Ja sausums turpināsies, tad izredzes uz ražu pavisam vājas. Sēkla lielākā daļa iepirkta uz rudens nomaksu.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu