Politika un sports ir nedalāmas lietas, lai kā to dažāda ranga sporta funkcionāri pasaulē mēģinātu noliegt. Šā gada Pasaules kausa finālturnīrs futbolā tam ir lielisks piemērs, jo Irānas futbolistiem vistiešākajā veidā nākas spēlēt ienaidnieka teritorijā.

Lai arī šobrīd starp ASV un Irānu ir panākta vienošanās par karadarbības apturēšanu, irāņu futbolisti pavisam noteikti komfortabli nejūtas. Turnīra laikā viņu bāzes vieta ir Tihuanas pilsēta Meksikā, bet visas trīs grupu spēles jāaizvada ASV – divas Losandželosā, viena Sietlā.

Pirmdien Irāna pirmajā mačā nospēlēja neizšķirti 2:2 ar Jaunzēlandi, bet pēc spēles viņiem pavēlēts uzreiz atgriezties savā bāzē, tātad pēc iespējas ātrāk atstāt ASV teritoriju, lai gan komanda bija plānojusi nakti pārlaist Losandželosā. "Mums neiedeva laiku atpūsties, paziņoja, ka tūdaļ jādodas prom. Spēlētājiem bija svarīgi atjaunoties pēc spēles, taču tā vietā tikām palūgti kāpt lidmašīnā. Godīgi sakot, pat nezinām, kāpēc viņi mūs aizsūtīja uzreiz atpakaļ, lēmumi tiek pieņemti mūsu vietā," sūkstījās Irānas izlases galvenais treneris Amīrs Galenoī.

Pasaules kausa kontekstā šādi politiski zemūdenes akmeņi nav nekas unikāls, un vēsturē bijuši vairāki gadījumi, kad futbols atklāti tiek izmantots konfliktējošu valstu attiecību risināšanā vai politisko uzskatu propagandai.

Vakariņas ar Musolīni

Olimpiskajā vēsturē 1936. gada vasaras spēles Berlīnē