17.4 °C
Labāk vēlāk nekā nekad – vajadzētu atkārtot veco teicienu, lai raksturotu situāciju ar bruņutehniku Latvijas bruņotajos spēkos.
Ilgi tādas faktiski nebija – līdz brīdim, kamēr aizsardzības resors spēja izšķirties par pirmo iepirkumu un laika posmā no 2016. līdz 2020. gadam Sauszemes spēku kājnieku brigāde tika pie Lielbritānijā radītajām izlūkošanas kaujas mašīnām CVRT. Tad arī šī brigāde pārtapa no kājnieku brigādes par mehanizēto kājnieku brigādi. Tagad Latvija jau spērusi platu soli uz priekšu un ne tikai armija, bet arī Zemessardze mācībās lieto kājnieku kaujas mašīnas "Patria", bet pavisam drīz valsts aizsardzības stiprināšanā tiks saņemtas kājnieku kaujas mašīnas "Hunter" jeb "Mednieks". Tas uzskatāms par būtisku soli bruņoto spēku apgādē, jo "Mednieks" ir pavisam cita līmeņa kaujas tehnika, kādas mūsu bruņotajos spēkos vēl nav bijis. Tikai tagad līdz ar "Mednieka" saņemšanu, ja runājam godīgi, sauszemes spēku mehanizētā brigāde patiesi kļūs mehanizēta, tik augstu novērtējuši šo kaujas mašīnu Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji.
Viss sācies ar "Hummer"
Par to, kādas jaunas spējas kara laukā iespējams iegūt, ja karavīra rīcībā ir bruņutehnika, ne vienam vien Latvijas bruņoto spēku pārstāvim nācies uzzināt un tieši izjust sadursmēs starptautisko misiju laikā. Pamatā divos karstajos punktos – Irākā un Afganistānā. Atceras pulkvežleitnants Eduards Šinkūns, Sauszemes spēku operatīvās plānošanas un mācību pārvaldes priekšnieks: ""Hummer" ir samērā veca tehnika, bet joprojām mēs to uzturam. Tie sevi ļoti labi pierādīja, tajā skaitā Afganistānā, kad piedalījāmies starptautiskajās operācijās. Kā šodien atceros – 2010. gadā mums parādījās pirmās šīs mašīnas un tas deva pavisam citas iespējas operēt kaujas laukā, tas ļāva iebraukt vietās, kur iepriekš no drošības viedokļa nebija iespējams. Varējām veikt uzbrukuma operācijas specifiskos rajonos, bija iespējams operēt zem pretinieka uguns. Tas parādīja, kā bruņulīdzeklis spēj atbalstīt kājnieku. Pats biju vada komandieris, spēju operēt un komandēt grupējumu, kas bija manā rīcībā. Tad pa īstam sapratu, ko spēj bruņutehnika, kā tā var atbalstīt kājniekus. Atminos pirmo sastapšanos kaujā ar pretinieku vienā no virsotnēm. Ja mums toreiz nebūtu bruņutehnikas, noteikti viena daļa mūsu karavīru neatgrieztos mājās. Precīzi atceros to skaņu, kad ienākošā lode atsitas pret bruņutehniku, pret stiklu un tu vari justies droši, zinot, ka lode neizies cauri. Pārsvarā tās bija kalašņikova lodes un 7,62 mm bruņusitēja lodes."
Zināmā mērā var uzskatīt, ka šajās misijās tika nobriedināta doma par to, ka Latvijas bruņotajiem spēkiem arī nepieciešama bruņutehnika. Līdz tam gan bija jāpaiet pietiekami ilgam laikam, tika daudz diskutēts, kādu tehniku vajadzētu izvēlēties un cik tas maksās. Saprotams, allaž sevišķi "norūpējusies" bija tā Saeimas opozīcijas daļa, kuru pierasts uzskatīt par prokrievisku.
Lai arī ceļš uz savu bruņutehniku nebija viegls, tas tika sasniegts un kopš 2016. gada, Latvijas armijas sauszemes spēkos ir mehanizētā kājnieku brigāde. Lai saprastu, cik tas nozīmīgi, jāzina, kādi ir ieguvumi no tā. Vaicāju pulkvežleitnantam E. Šinkūnam, pēc kādiem parametriem būtu jāvērtē bruņutehnika. "Bruņotajam transportam no svara ir trīs lietas. Pirmā – uguns jauda, kāda ieroču sistēma atrodas uz šī transporta līdzekļa, otrā – kāds ir aizsardzības līmenis, pret kādiem kinētiskajiem draudiem spējam stāties pretī, trešā ir izlūkošana – kādi sensori ir šai mašīnai, vai mijiedarbībā ar ieroci vai atsevišķi, kā tā spēj identificēt pretinieku, tam sekot un sekmīgi iznīcināt," teica pulkvežleitnants. Arī Valmierā bāzētā uzņēmuma "Patria Latvia" tehniskais un attīstības direktors Didzis Veidenbaums, kas pēc 25 dienesta gadiem atvaļinājies majora pakāpē, "Latvijas Avīzei" norādīja, ka bruņutehnikas ieviešana ir būtisks solis armijas attīstībā. "Kad biju dienestā, saņēmām lietotu tehniku. Biju klāt, kad veda CVRT, biju tajā rūpnīcā, kur tos jauca ārā, taisīja kapitālos remontus, un atceros – toreiz visiem likās – lieliski, gandrīz jauna mašīna! Tagad ir "Patria", pilnīgi jauna 6x6 mašīna, tas pirmkārt. Otrkārt – pilnīgi lielākas spējas, nekā mums bija pirms tam. Kas tad iepriekš bija rotas komandiera rīcībā – viņam bija kravas mašīna "Scania", ar ko aizvest desmit karavīrus no kaut kurienes uz kaut kurieni. Bet kas ir "Scania" – brezents, tevi neviens neredz, bet tagad ir aizsardzība kaut vai minimālā no 7,62 mm kalibra, no strēlnieku ieroča, no parastajām mīnām – tā ir aizsardzība, mobilitāte ātruma ziņā un arī caurejamība."
Pēc kaujas mašīnas CVRT saņemšanas viens otrs militārās jomas profesionālis bija skeptisks par šīs britu ražotās izlūkmašīnas derīgumu. Tomēr tagad, desmit gadus pēc pirmo mašīnu saņemšanas, tās joprojām kalpo mūsu armijai.
To skaits ir aptuveni divi simti, no kurām daļa tagad nosūtīta Ukrainai. CVRT ir pieci atšķirīgi veidi – "Scimitar", kas paredzēts kaujām ar smago tehniku, aprīkots ar 30 mm lielgabalu, "Sultan" – komandvadības mašīna, "Spartan" – desanta mašīna, kurā var braukt septiņi karavīri, "Samaritan" sanitārā mašīna var vest četrus cietušos un "Samson" – tehnikas evakuācijas bruņutransportieris. Sākotnēji CVRT bijis iecerēts kā vieglais tanks, taču, raugoties no NATO standartiem, tas nav uzskatāms par tanku, jo nav atbilstošu bruņu un ieroču sistēmas. CVRT drošības līmeni (pavisam tie ir seši) sauszemes spēku pulkvežleitnants neatklāja, vien piebilda, ka noteikti varētu vēlēties augstāku līmeni. Tādēļ tā īsti netop skaidrs, kāda līmeņa kinētiskos triecienus spēj izturēt šī mašīna, kuras ražošanā izmantots specifisks alumīnija sakausējums. Neraugoties uz to, CVRT ir arī priekšrocības, tas apbruņots ar 30 mm lielgabalu, kas ļoti nopietni spējot ietekmēt pretinieka bruņutehniku līdz pat pusotram kilometram tālu. Lielas priekšrocības ir mašīnas caurejamība, spējas pārvietoties tādā apvidū, kur cita tehnika to nespēj. Vēl uzteicama ir mašīnas vienkāršība, jebkurš cilvēks, kas ir draugos ar tehniku, spēs to saremontēt kaujas apstākļos bez īpašām zināšanām.
Mehanizētās brigādes rīcībā ir CVRT, kas ražoti 70. un 80. gados, un tas nav nekas pārsteidzošs. Bruņutehnikas mūžs parasti ir mērāms vairākos gadu desmitos. Turklāt sauszemnieku rīcībā esošās mašīnas ir modificētas, tikušas atjaunotas. Mainīti dažādi mezgli, bruņas, uguns vadības sistēma, kas ir no modernā britu tanka "Challenger". Tas dod iespēju šo veco tehniku izmantot karadarbībā un tā joprojām var būt efektīva.
Kaujas taksometrs "Patria"
Tā nav izaicinoša smīnēšana, nosaucot "Patria" par kaujaslauka taksometru, bet gan patiess apzīmējums šīs tehnikas funkcijām. Tā esot ļoti robusta mašīna labā nozīmē, uzskata E. Šinkūns. "Mēs ļoti daudz esam sapratuši, operējot ar to, – samērā liela platforma, jauna, moderna un ērta. Ātri spēj pārvietot kājniekus, piemēram, 200 km attālumā braucot ar 70 km stundā. Esam saņēmuši atsauksmes arī no ukraiņiem. Mēs ļoti rūpīgi vērojam, kas notiek ar šo "Patria" Ukrainā, kādas ir priekšrocības un trūkumi tieši viņu apvidū. Ir daudz labu atziņu. Bet jāsaprot, ka "Patria" vairāk ir kā taksometrs. Var pārvadāt karavīrus, var evakuēt ievainotos, bet nav domāts tiešajā frontes līnijā, kur redzam kājnieku kaujas mašīnas un tankus. Protams, ka "Patria" nebūs tas transporta līdzeklis, ar ko būtu jāoperē šādā saskarsmē, tur jābūt modernām kājnieku kaujas mašīnām," teica pulkvežleitnants.
