Latvijas Banka samazina ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam līdz 2%; inflācijas prognoze palielināta

Latvijas Banka samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš prognozētajiem 2,8% līdz 2%, otrdien, iepazīstinot ar jaunākajām ekonomikas prognozēm, sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Vienlaikus ekonomikas pieauguma prognoze 2027. gadam samazināta no pērn decembrī prognozētajiem 2,9% līdz 2,4%, bet 2028. gadam IKP pieauguma prognoze samazināta no 3,2% līdz 3%.

Latvijas Bankā atzīmēja, ka ārējās vides satricinājumi pasliktina tautsaimniecības izaugsmes izredzes.

Pēc centrālajā bankā minētā, ārējās vides satricinājumi vājina ārējo pieprasījumu un pastiprina patērētāju un investoru piesardzību. Savukārt ieguldījumi militāro un divējāda lietojuma preču ražošanā, kā arī citu nozīmīgu valsts projektu realizācija ir arvien lielāks izaugsmes balsts, kas ļauj saglabāt mērena pieauguma prognozi.

Tādējādi IKP izaugsme tuvākajos gados ir gaidāma gausāka, tomēr joprojām pozitīva.

Tāpat Latvijas Bankā norāda, ka Tuvajos Austrumos notiekošās karadarbības ietekmē palielinās transporta, degvielas, iepakojuma, minerālmēslu un citas izmaksas. Šobrīd lauksaimnieki, ražotāji, tirgotāji un citi tautsaimniecības dalībnieki izmaksu pieaugumu lielā mērā absorbē uz peļņas maržu un noliktavās iepriekš sarūpēto starppatēriņa preču rēķina. Tādējādi daļa no izmaksu pieauguma kā reāls slogs īstenosies tikai nākamajā izejmateriālu sarūpēšanas posmā.

Iepriekš izveidotie uzkrājumi, pēc Latvijas Bankā minētā, amortizēs jaunus piesardzības viļņus, palīdzot saglabāt mērenu privātā patēriņa izaugsmi. Tādējādi straujāka patēriņa atjaunošanās, kas tika prognozēta iepriekš, atkal jāatliek — galvenokārt ģeopolitisko satricinājumu dēļ.

Latvijas Bankā arī norāda, ka nenoteiktības fons palēninās investīciju izaugsmi, tomēr kopumā saglabāsies pērn sasniegtais augstais investīciju līmenis un tas pat spēcināsies 2028. gadā. Šo salīdzinošo stabilitāti palīdzēs uzturēt vairāki faktori — ieguldījumi militāro preču ražošanā, mājokļu būvniecības sasparošanās un lielie valdības investīciju plāni un aizsardzības izdevumi.

Tāpat Latvijas Bankā atzīmē, ka darba tirgus saglabājas saspringts, lai gan vājākas ekonomiskās izaugsmes dēļ darbaspēka pieprasījums nedaudz mazinās.

Bezdarba prognoze ir nedaudz paaugstināta.

Darbaspēka piedāvājums būtiski nepieaug, jo iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes kāpums tikai daļēji kompensē sabiedrības novecošanu un migrācijas plūsmu ietekmi. Vienlaikus darbaspēka pieprasījums mazinās tikai nedaudz, tāpēc darba tirgus saglabāsies saspringts un bezdarbs prognožu periodā turpinās sarukt.

Savukārt algu pieaugums saglabāsies spēcīgs, tomēr tas tiek prognozēts nedaudz lēnāks, nekā lēsts decembrī. To noteiks vājāka ekonomiskā izaugsme un mērenāks darbaspēka pieprasījums. Vienlaikus augstāka inflācija ierobežos straujāku algu kāpuma palēnināšanos, norāda Latvijas Bankā.

Centrālajā bankā prognozē, ka bezdarbs 2026. gada beigās Latvijā būs 6,7% apmērā no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, 2027. gada beigās — 6,5%, bet 2028. gada beigās — 6,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Savukārt bruto algas pieaugums 2026. gadā prognozēts 7,4% apmērā, 2027. gadā — 7,3% apmērā, bet 2028. gadā — 7,5%.

Inflācijas prognoze šim gadam palielināta līdz 3,6%

Latvijas Banka palielinājusi gada vidējās inflācijas prognozi šim gadam no iepriekš prognozētajiem 3,2% līdz 3,6%, otrdien, iepazīstinot ar jaunākajām ekonomikas prognozēm.

Savukārt 2027. gadam gada vidējās inflācijas prognoze paaugstināta no pagājušā gada decembrī prognozētajiem 2,9% līdz 3,8%, kamēr 2028. gadam gada vidējās inflācijas prognoze samazināta no 3,6% līdz 3,4%.

Vienlaikus Latvijas Bankā sagaida, ka 2026. gadā pamatinflācija jeb inflācija, neietverot pārtikas un enerģijas cenas, Latvijā būs 3,3%, 2026. gadā — 4%, bet 2027. gadā — 4,3%.

Latvijas Bankā norāda, ka iekšzemes cenu kāpumu nosaka energoresursu globālās cenas, kas pamatinflāciju ietekmēs ar novēlojumu.

Tāpat Latvijas Bankā atzīmē, ka Tuvajos Austrumos notiekošās karadarbības dēļ inflācijas riski ir kļuvuši izteikti augšupvērsti, jo spriedze var ietekmēt ne tikai energoresursu cenas, bet arī pārtikas un citu preču ražošanas izmaksas, kā arī inflācijas gaidas.

Latvijas Bankā skaidro, ka inflācijas prognoze palielināta, galvenokārt atspoguļojot energoresursu globālo cenu kāpumu saistībā ar karadarbību Tuvajos Austrumos. Karadarbības ieilgšana un piegāžu traucējumi varētu sadārdzināt ne tikai energoresursus, bet arī pārtikas ražošanu, minerālmēslus un rūpniecībā plaši izmantotos naftas pārstrādes blakusproduktus. Šā faktora ietekmi mazina nedaudz lēnāks algu kāpums pēdējos ceturkšņos.

Rutkaste skaidroja, ka

pašreiz, salīdzinot ar gadu iepriekš, pārtikas cenu inflācija ir samazinājusies no teju 8% līdz gandrīz 0%,

bet kopējā inflācijā pārtikas cenu pieaugumu ir aizvietojusi energoresursu sadārdzināšanās.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks teica, ka, lai piebremzētu inflāciju, Eiropas Centrālā banka (ECB) pagājušajā nedēļā lēma palielināt likmes par 0,25 bāzes punktiem. Viņš skaidroja, ka saistībā ar ģeopolitisko situāciju nenoteiktība saglabājas augsta, tāpēc ECB katrā sēdē vērtēs aktuālo situāciju.

Viņš norādīja, ka, lai gan inflācija ir plaša, pozitīvi, ka inflācijas otrās kārtas efekti caur darba tirgu nav redzami. Kazāks skaidroja, ka "šoks vēl ir svaigs un darba tirgus to pamazām uzsūc", bet pašreiz var cerēt, ka inflācijas otrās kārtas efekti būs vāji.

Tāpat Kazāks uzsvēra, ka šī brīža situāciju nevar salīdzināt ar 2022. gadu, jo tajā Latvija jau iegāja ar augstāku inflāciju, savukārt šogad Latvija bija pie inflācijas mērķa.

"Nav pamata eirozonā gaidīt inflāciju pie 10% vai Latvijā pie 20%,"

teica Latvijas Bankas prezidents.

Kazāks pauda cerību, ka mierizlīgums par Hormuza šaurumu tiks parakstīts un kuģu satiksme tiks atsākta. Viņš skaidroja, ka, jo ilgāk Hormuza šaurums ir nekuģojams, jo vairāk tiek samazināti valstu krājumi. Attiecīgi krājumu atjaunošana prasīs ilgāku laiku, un tas var saglabāt naftas cenu augstā līmenī. Jo ilgāk saglabājas augsta naftas cena, jo lielāks spiediens ir uz pārējām cenām, un attiecīgi lielāks risks, ka būs spiediens uz inflācijas otrās kārtas cenām.