SEPLP nosoda Valaiņa ieceri prasīt skaidrojumus no LSM; redakcija skaidro savu lēmumu

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) nosoda ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) ieceri prasīt Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) Latgales studijai skaidrojumu par Ekonomikas ministrijas (EM) organizētās būvniecības nozares konferences Krāslavā neapmeklēšanu.

Kā uzsvēra SEPLP priekšsēdētāja Sanita Upleja-Jegermane, nevienam ministram nav tiesību noteikt, kādi pasākumi ir vai nav jāapmeklē sabiedriskā medija žurnālistiem. Viņa akcentēja, ka medijs un žurnālisti paši pieņem savus redakcionālos lēmumus.

Tikmēr LSM Latgales redakcijas vadītāja Madara Bērtiņa sociālajos medijos atbildējusi uz Valaiņa pārmetumiem, uzsverot, ka redakcija trešdien atspoguļojusi virkni citu tematu. "Video, kur VUGD atgādina par piesardzību uz ūdens Jāņos, plašs raksts par ALTOP industriālo parku, video par to, cik izmaksās vētras nopostītais jumts Bebrenē. Tās ir ziņas, par ko vēstījām vakar. Un tas nav viss: skaidrojām, kāpēc Saeimā ir tieši 100 deputāti, ziņojām par kapu plākšņu uzstādīšanu migrantiem, stāstījām par Saeimas vēlēšanu procesu iespējama apdraudējuma gadījumā, filmējām par ierosinājumu palielināt vilku nomedīšanas apjomu," saka Bērtiņa.

Viņa norāda, ka Latvijas Radio arī izskanējis redakcijas sagatavotais raidījums "Reģioni Krustpunktā", kā arī pabeigts darbs pie raidījuma par dronu ietekmi uz Latgales ekonomiku. "Tikmēr uz otriem svaru kausiem bija būvniecības konference Krāslavā. Jā, mēs kopā ar ziņu producenti izvērtējām, vai doties uz šo konferenci.

Apskatījām programmu un secinājām, ka par ALTUM atbalstu pierobežas uzņēmējiem nupat stāstījām, par investīcijām Latgalē, par finansējumu reģionam un par Latgales attīstību runājam regulāri.

Tāpēc šoreiz izvēlējāmies netērēt resursus, bet tā vietā pastāstīt virkni citu stāstu," skaidro Bērtiņa.

Vienlaikus viņa uzsver, ka LSM neveido ziņas par katru ministriju rīkoto pasākumu Latgalē. "Mūsu uzdevums noteikti nav, citēju: "vietējiem iedzīvotājiem atspoguļot, ka valdības pārstāvji neignorē Latgali". Mēs esam neatkarīgi savās redakcionālajās izvēlēs. Mēs esam iedzīvotāju balss reģionā, tāpēc runājam par svarīgo, runājam ar pašiem iedzīvotājiem un skaidrojam valsts un pašvaldību lēmumus un jo īpaši — to ietekmi uz cilvēkiem," norāda Bērtiņa.

Jau ziņots, ka Valaiņa vadītā Ekonomikas ministrija (EM) grasās prasīt Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) Latgales studijai skaidrojumu par ministrijas trešdien organizētās būvniecības nozares konferences Krāslavā neapmeklēšanu.

Valainis trešdien vakarā sacīja, ka EM pasākums bija "pietiekami nozīmīgs", tāpēc viņam būtu interesanti noskaidrot, kādas citas lietas medijam bija darāmas. "Tas ir normāls jautājums," uzskata ministrs.

Viņš teica, ka Latgales pašvaldību vadītāji un iestāžu vadītāji ir vairākkārt aicinājuši pasākumus pārcelt no Rīgas uz Latgali. "Brīdī, kad ministrijas un daudzi iesaistītie, īpaši privātā sektora pārstāvji, atsaucas uz šo aicinājumu un Latgalē noorganizē ļoti kvalitatīvu pasākumu, sabiedriskais medijs, kuram Latgalē ir izveidota speciāla struktūrvienība dažu minūšu attālumā no pasākuma vietas, neizrāda absolūti nekādu interesi par šo aktivitāti. Man tas liekas tiešām jautājuma vērts," sacīja Valainis.

Viņš pauda, ka bijuši žurnālisti, kas trešdien piecos no rīta izbraukuši no Rīgas, lai piedalītos šajā pasākumā. Valainis pauda, ka sabiedriskā medija žurnālisti bija vairākkārt aicināti uz šo pasākumu "tieši ar mērķi vietējiem iedzīvotājiem atspoguļot, ka

valdības pārstāvji neignorē Latgali,

kopīgi rīko dažādas aktivitātes, domā, kā stiprināt reģionu, pārrunā valsts līmeņa jautājumus pašā pierobežā".

Valainis norādīja, ka viņš pats neiešot politiski kādam kaut ko jautāt, tā būs ministrija, kas uzdos šos jautājumus. "Varbūt Latgalē notika daudz dažādas aktivitātes un neatradās laiks visiem šiem cilvēkiem, kas šobrīd ir Latgales pārstāvniecībā, tad tur ir objektīvi iemesli, bet mēs par šiem iemesliem nesaņēmām nevienu ziņu," teica ministrs, paužot, ka daudzi privātie mediji "vismaz pratās laicīgi pateikt to, ka viņiem ir dažādi citi pasākumi, viņi netiek".

Ministrs neuzstāj, ka medijiem būtu jārāda tieši viņš, bet varētu vismaz parādīt citus cilvēkus, kas piedalījās konferencē.

Reizē Valainis pauda, ka gadījumā, ja LSM Latgales studijai šajā dienā tiešām bija kādi svarīgāki pasākumi, ko atspoguļot, viņš varot jau laicīgi atvainoties, bet jebkurā gadījumā

viņam griboties zināt, kas tie bija par pasākumiem, kuru dēļ neatradās laiks EM rīkotās konferences apmeklēšanai.

Ministra ieskatā šādi skaidrojumu pieprasījumi neietekmē redakcionālo neatkarību medijiem izvēlēties atspoguļojamos pasākumus. "Es taču viņiem nerakstu rīkojumu, ka viņiem obligāti ir jāierodas, bet normālu dialogu gan, es domāju, varam tomēr uzturēt," teica Valainis, norādot, ka tas neesot stāsts par redakcionālo neatkarību, bet gan par prioritātēm.

"Mēs kopīgi no nodokļu maksātāju naudas apmaksājam LSM, apmaksājam Latgales studiju, par to tiek maksāta ļoti liela nauda, un, manuprāt, šādās situācijās ir tikai normāli uzdot šādu jautājumu," pauda Valainis, norādot, ka būtu normāli "nemēģināt politizēt šo jautājumu".

Viņš pauda, ka "pie visa sociālekonomiskā fona, kāds ir Latgalē, pasākums nebija pelnījis nulles uzmanību no LSM".

Trešdien Krāslavas kultūras namā notika EM organizētā būvniecības nozares konference.

Konferences mērķis bija valsts pārvaldes, finanšu sektora, nekustamā īpašuma un būvniecības nozares pārstāvjiem diskutēt par investīciju videi un tautsaimniecības attīstībai būtiskiem jautājumiem.