Vienošanās ar Trampa administrāciju Irānai sola daudz naudas

Lai arī Savienoto Valstu un Irānas vienošanos par karadarbības izbeigšanu klātienē oficiāli bija paredzēts parakstīt piektdien Šveicē, paraksti uz saprašanās memoranda tika uzlikti jau trešdien.

ASV prezidents dokumentu parakstīja trešdienas vakarā Versaļas pilī, kur kopā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu pēc G7 samita ieturēja vakariņas. Irānas valsts mediji ziņojuši, ka vienošanos parakstījis arī Irānas prezidents Masuds Pezeškiāns. Sākotnējo vienošanos abas puses panāca jau pagājušās nedēļas nogalē. Trampa kritiķi uzskata, ka 14 punktu dokuments paredz pārāk lielas piekāpšanās Irānai, tostarp solot tai lielus finanšu līdzekļus valsts atjaunošanai pēc ASV un Izraēlas bombardēšanas kampaņas.

Hormuza nākotne neskaidra

Vienošanās 1. punktā abas puses un to sabiedrotie apņemas pārtraukt karadarbību visās frontēs. Tas attiecas arī uz Libānu, kur Izraēla ir iesaistījusies karā pret Irānas atbalstīto šiītu grupējumu “Hezbollah”. Irāna īpaši ir uzstājusi, ka miera vienošanās ir jāattiecina arī uz Libānas teritoriju. Izraēla savukārt ir paziņojusi, ka turpinās sevi aizstāvēt un no Libānas dienvidos ieņemtajām teritorijām atkāpties negrasās. Dokumenta 2. punktā abas valstis apņemas ievērot otras puses suverenitāti un neiejaukties otras puses iekšējās lietās. Šo punktu negatīvi varētu uzņemt irāņu disidenti, vērtē raidorganizācija BBC. Vēl gada sākumā Tramps protestētājiem Irānā bija solījis palīdzību. 3. punktā ASV un Irāna apņemas 60 dienās vienoties par galīgo miera līgumu. Šis laika nogrieznis gan var tikt pagarināts, ja abas puses tam piekrīt. 4. punktā ASV apņemas 30 dienu laikā izbeigt Irānas ostu blokādi, savukārt 5. punktā Irāna apņemas nodrošināt netraucētu kuģošanu Hormuza šaurumā. Pirmās sešdesmit dienas šī kuģošana būs bez nodevu iekasēšanas, bet turpmāk tas nav garantēts, atzīmē telekanāls CNN. Līdz kara sākumam 28. februārī kuģošana Hormuzā, caur kuru tika veikta piektā daļa pasaules naftas pārvadājumu, notika bez nodevu iekasēšanas. Ilgākā termiņā Irāna, Omāna un citas reģiona valstis izstrādāšot “plašāku” vienošanos par kuģošanas kārtību Hormuzā, norādīts dokumenta tekstā.

Līdzekļi Irānas atjaunošanai

Lielu ievērību izpelnījies dokumenta 6. punkts, kurā ASV un tās partneri reģionā sola izstrādāt plānu par vismaz 300 miljardu dolāru (260 miljardi eiro) ieguldīšanu Irānas ekonomikas atjaunošanai. Par šo mehānismu jāvienojas 60 dienu laikā. Vašingtona tomēr neplāno tajā ieguldīt savu naudu, norādījušas ASV amatpersonas. 

Tramps un citi administrācijas pārstāvji īpaši uzsvēruši, ka Savienoto Valstu nauda Irānai tieši netiks piešķirta, tā mēģinot kontrastēt šo vienošanos ar bijušā prezidenta Baraka Obamas laikā 2015. gadā noslēgto kodolvienošanos ar Irānu. 

Apskatnieki tomēr norāda, ka tikko kā parakstītajā dokumentā atrodami punkti, kas Irānai ir daudz izdevīgāki par 2015. gada vienošanos, kurā Irāna apmaiņā pret savas kodolprogrammas ierobežošanu saņēma sankciju atvieglošanu. Tā 7. punktā ASV apņēmušās izbeigt visas Irānai piemērotās sankcijas, tostarp vienpusējās Vašingtonas un arī ANO sankcijas. Nav tomēr skaidrs, kad tieši tas notiks. Par attiecīgo grafiku jāvienojas, kad tiks runāts par abu pušu galīgo vienošanos. 8. punktā Irāna apņemas neiegūt kodolieročus, ko tā solījusi arī iepriekš. Šajā punktā risināts arī jau bagātinātā urāna jautājums. Dokumentā norādīts, ka Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras uzraudzībā notiktu Irānas bagātinātā urāna “atšķaidīšana”. ASV amatpersonas norādījušas, ka vienošanās 7. punktā paredzētā sankciju atvieglošana tiek saistīta ar Irānas rīcību 8. punktā. Savukārt 9. un 10. punktā abas puses apņemas saglabāt “status quo” attiecībā uz Irānas kodolprogrammu, bet ASV neieviesīs jaunas sankcijas. Vašingtona arī apturēs sankcijas Irānas naftas un naftas produktu eksportam un ar šo eksportu saistītajiem pakalpojumiem. 11. punktā paredzēta Irānas iesaldēto aktīvu atbloķēšana. Par šī punkta izpildīšanas kārtību tomēr vēl ir jāvienojas. 12. līdz 14. punktā paredzēta vienošanas uzraudzīšana un galīgās vienošanās apstiprināšana ANO Drošības padomē.

Noraida kritiķus

Kopš kara sākuma 28. februārī Tramps bija pieminējis dažādus kara mērķus. To vidū bija Irānas kodolprogrammas un ballistisko raķešu programmas izbeigšana, kā arī Teherānas apņemšanās pārtraukt atbalstīt “Hezbollah” un citus ar Irānu saistītus grupējumus Tuvajos Austrumos. Pieminēta arī vēlme panākt režīma krišanu Teherānā. Panāktā vienošanās nevienu no šiem mērķiem nesasniedz, norāda apskatnieki. 14 punktu saprašanās memorandā Irānai tiek piedāvāti dažādi ieguvumi, tostarp līdzekļi valsts atjaunošanai, sankciju atcelšana un naftas eksporta atļaušana, bet pretī nekas daudz netiek prasīts, secina aģentūra “Associated Press”. Piemēram, lēmums atļaut Irānai brīvi tirgot naftu un atcelt tai visas sankcijas iet daudz tālāk par Obamas 2015. gada vienošanos, norāda aģentūra. Tramps savā pirmajā termiņā no šī līguma aizgāja, nodēvējot to par “visu laiku sliktāko vienošanos”. Tikko kā parakstīto dokumentu kritizējuši arī Trampa partijas biedri Republikāņu partijā. Senators no Luiziānas štata Bils Kesidijs to nosauca par “lielāko ārpolitisko kļūdu”, kas pieļauta pēdējās desmitgadēs. “Irānas kodolambīcijas netika ierobežotas, un tā aptvēra, ka Hormuza šauruma apdraudēšana nostrādā,” pauda republikāņu senators. Tramps tikmēr kritiķus nosaucis par “skaudīgiem, sliktiem cilvēkiem vai muļķiem”, un norādīja, ka pēc vienošanās parakstīšanas naftas cenas ir nokritušas, bet akciju cenas sasniegušas jaunus rekordus.